Zīme

61 Bostona, Masačūsetsas štats

Prezidenta numurs Four Seasons viesnīcas sestajā stāvā bija tik­pat ērts kā jebkur citur pasaulē, taču Raidels vienlīdz labi varētu sēdēt šaurā moteļa istabā ar vibrogultu, kura nedarbojas. Tobrīd apkārtne un lietas viņam bija pilnīgi vienaldzīgas. Prāts kavējās citur un centās aptvert absolūti jaunu realitāti.

Pēc aizbēgšanas no Meta viņš bija atgriezies savās mājās. Tur rosijās policisti, bruņoti ātrās reaģēšanas brigādes vīri - un Me­dokss. Tas bija pierunājis Raidelu izstāstīt policijai pasaciņu par nolaupīšanas mēģinājumu. Raidels apgalvoja, ka nezina, kas to izdarījis, jo uzbrucējiem galvā bijušas balaklavas. Norādīja, ka vi­ņam izdevies aizbēgt, kad tie pārsēdinājuši viņu no atkritumu ve­dēja uz citu automobili. Viņš nav gribējis ļaudes neizbēgamajam paparaci uzbrukumam, tādēļ reģistrējies Four Seasons viesnīcā. Ar pārējo galā dks viņa advokāti.

Medokss pavēlēja diviem vīriem dežurēt pie luksusa numura durvīm. Tas saniknoja Raidelu, taču iebilst nebija jēgas. Vismaz tik ilgi, kamēr pie tiem neliešiem ir viņa meita. Nu viņš nepār­traukti vēl un vēlreiz izdzīvoja satikšanos ar Drakeru, Meta uz­brukumu un abu vīru sacīto.

"Pagaidām viņi tevi nav nogalinājuši, tātad tu vēl esi vaja­dzīgs," bija teicis Mets. Izklausījās pēc patiesības. Satraucošas pa­tiesības. Taču nebija skaidrs, kas dem neliešiem prātā. "Kāpēc es­mu tiem vajadzīgs? Kad es draudēju Drakeram, ka bez manis neiztikt, viņš bija piekritis. Taču patiesībā tā nav. Nu man atlicis vien pašam noticēt šim blefam." Bažas arvien pieauga, un Rai­dels atskārta, ka īstenībā bez viņa var iztikt. Un iztika. Viņu rīcī­bā bija tehnoloģija. Viņi zināja, kur tiek ražoti un glabāti gudrie putekļi. Un varēja nodrošināt iekārtas darbību, jo viņiem bija De­nijs.

"Es viņiem vairs neesmu vajadzīgs. Vairs ne."

Un tomēr - Medoksam vēl nebija dota pavēle ielaist viņam da­žas lodes pierē.

Šis secinājums mudināja apšaubīt Drakera nolūkus. Viņi šajā lietā bija iesaistījušies kopā, gluži kā cīņu biedri, kurus vieno cil­dens mērķis. Vai tā joprojām bija? Pēkšņi Raidels atskārta, ka vi­ņu ceļi pašķīrušies. Varbūt pārējiem radies cits mērķis. Un tādēļ viņi radījuši jaunu vēstnesi, kas nodos vajadzīgo vēsti. Izmaiņas mediju rosība apstiprināja Raidela dziļākās bailes.

Stāsts vairs nebija par Dieva sūtītu brīdinājumu. Tas bija par Tā Kunga vēstnesi.

Drakers nebūtu pieļāvis tādu kļūdu. Ja vien viņam prātā nav kaut kas īpašs.

"Cilvēki pēc mūsu pavēles darīs tādas lietas!" toreiz sacīja Drakers. Frāze atkal atausa Raidelam prātā.

Pēdējā doma apstiprināja viņa vislielākās bažas. Un tās raisī­ja Meta vārdi: "Es tādu soli uzskatītu par skaidru zīmi, ka tagad jūs esat ienaidnieki." Pēkšņi Raidels atskārta, ka Metam taisnība. Labi tas viss nebeigsies. Vismaz viņam noteikti ne. Un arī viņa liktenīgajai sadarbībai ar tiem neliešiem. Pie viņiem bija Rebeka. To nevarēja noliegt. Un bija muļķīgi izlikties, ka tā ir īslaicīga vie­dokļu nesaskaņa. Atpakaļceļa vairs nebija. Neko glābt vairs ne­varēja. Viss bija beidzies.

Viņi bija ienaidnieki.

Iezvanījās viņa tālrunis. Drakers. Jau pēc brīža viņš uzdeva galveno jautājumu.

- Ko tu viņam izstāstīji?

- Viņš gribēja zināt, kas noticis ar viņa brāli, - Raidels izvai­rīgi noteica.

-Un?

- Es izteicu savas domas, ka viņš joprojām ir dzivs. Bet nepa­teicu, kur viņu meklēt. Un pēc tam aizbēgu.

Drakers apklusa, bet pēc briža sacija:

- Vairāk neko?

- Neuztraucies, viņu tavi mērķi neinteresē, - Raidels samelo­ja. - Par tevi viņš neko nezina, lai gan es varbūt kaut ko nejauši ieminējos.

- Rebekai tas nenāktu par labu, - Drakers dzestri attrauca. Uz mirkli apklusis, viņš šķita sakārtojam domas un tad sacīja: - La­bi. Paliec viesnīcā un izvairies no preses, cik ilgi vien iespējams. Varbūt mums vajadzētu atrast daudz neuzkrītošāku vietu, kurā tev dzīvot, kamēr varēsi atgriezties savā mājā.

Nolicis klausuli, Raidels atkal iedomājās par Rebeku. Prātā vir­moja Meta vārdi.

"Viņam taisniba," Raidels sprieda. "Tagad mēs esam ienaid­nieki. Un varbūt Mets ir vienīgais, kuram šajā situācijā var lūgt palīdzību."