Mēs bijām meļi

48.

Atdošanai: Diānas Vinnas Džonsas grāmata Burvīgā dzīve.

Tā ir viena no septiņām izlases grāmatām, ko mamma mums ar Getu lasīja, kad bijām astoņus gadus veci. Kopš tā laika esmu pārlasījusi šo grāmatu neskaitāmas reizes, bet šaubos, ka Gets to būtu darījis.

Es atveru grāmatu un lapā pie virsraksta ierakstu Getam ar visu, visu. Keidija.

Nākamajā rītā es jau agri dodos uz Kadldaunu, pārkāpdama pāri vecām tējas tasītēm un DVD kaudzēm. Es pieklauvēju pie Geta istabas durvīm.

Nekādas atbildes.

Es pieklauvēju vēlreiz un tad atgrūžu durvis vaļā.

Reiz tā bija Tafta istaba. Tā ir pilna ar rotaļu lāčiem un laivu modeļiem, kā ari nu jau ar Getam raksturīgajām grāmatu kaudzēm, tukšām kartupeļu čipsu paciņām un sadrupušiem Indijas riekstiem. Pustukšās sulas un limonādes pudeles, diski, vārdu spēles kaste un lielākā daļa tās kauliņu mētājas pa grīdu. Viņa istabā izskatās tikpat slikti kā visā pārējā mājā, ja ne vēl sliktāk.

Lai nu kā, viņa tur nav. Viņš droši vien ir pludmalē.

Es atstāju grāmatu uz viņa spilvena.