Mēs bijām meļi

68.

Mēs domājām.

Mēs runājām.

Ja nu, mēs teicām, ja nu paralēlā pasaulē, sašķeltā realitātē Dievs pastieptu savu pirkstu un zibens iespertu Klērmontā?

Ja nu

Dievs sūtītu pār to liesmas?

Un sodītu alkatīgos, sīkumainos, aizspriedumainos, normālos, nelaipnos.

Viņi nožēlotu savus darbus.

Un pēc tam no jauna iemācītos viens otru mīlēt.

Atvērt savas dvēseles. Atvērt savas vēnas. Aizslaucīt savus smaidus.

Būt ģimenei. Palikt ģimenei.

Mēs nedomājām to reliģiozi. Un tomēr tā bija.

Sods.

Attīrīšanās caur liesmām. Vai abi.