Mess-Mend jeb jenkiji Petrogradā

Piecdesmit astotā nodafa SETTO SAŅEM PROCENTUS

Misis Tindika, sapulcinājusi ap sevi visu «Patricia- nas» kalpotāju saimi, tikko beidza runu par dabas rotaļu; šo runu viņa bija pārlabojusi un papildinājusi jauno padoto vajadzībām; te pēkšņi loga rūts šķindēdama saplīsa un istabā ielidoja veca ola.

Misis Tindika sarauca uzacis.

Bet tai pašā brīdī pret viņas degunu viegli sašķīda sapuvis kartupelis, bet divas trīs jaunas olas nošķieda vaigus.

— Ugunsgrēks! — misis Tindika iebļāvās un kā nopļauta nokrita zemē.

Pa to laiku Setto no Diarberkiras steidzīgi skrēja lejā pa trepēm.

— Ko tas nozīmē? — viņš saīdzis jautāja kalpotājiem. — Pie viesnīcas salasījies pūlis. Skatās mūsu logos un svaidās ar trešās šķiras produktiem!

— Politika, saimniek, — pavārs drūmi atbildēja. — Politikā galvenais .— pacelt produktu cenu.

— Aizskrien pēc avīzes!

Pavārs negribīgi uzmauca cepuri uz pieres un devās pildīt sava patrona pavēli.

Pēc piecām minūtēm Setto atšķīra tikko iznākušo «Ņujorkas ilustrētās avīzes numuru» un pārlaida skatienu salikuma slejām.

— Ehē! Kas tad tas?

Diarberkirieša acis piemiedzas ka kaķim, kad tam kasa aiz auss, diarberkirieša vaigi piesārta, diarberkirieša lūpas kļuva šauras kā svītriņa. Avīzē ar trekniem burtiem bija rakstīts:

AMERIKAŅI,

lasiet par slavenā doktora Lepsiusa atklājumu!!!!!!!!

DĀMAS,

lasiet musu avīzi!!!!!!!!

MILJARDIERI,

kuriem ir tekošs rēķins!!!!!

EKSPREZIDENTU AIZBILDŅI,

pērciet šīsdienas numuru!!!!!

IELŪKOJIETIES

avīzē!!!!!!!!

«Mēs ļoti labi zinām,» tā sākās raksts, «ka daudzas amerikaņu ģimenes, dzenoties pēc slaveniem senčiem, pilnīgi aizmirst pēcnācējus. Vieni pērk sev pergamentus, stingri pārliecināti: ja viņiem ir pergaments, tad ir arī slavenas dzimtas sens sencis. Citi apgalvo, ka viņu radinieki atbraukuši uz Ameriku ar pirmo kuģi. Trešie traucas uz Eiropu meklēt lordus un vikontus. Beidzot, ceturtie — un tas ir visbīstamāk, jūt vājību pret varu zaudējušiem politiskiem darbiniekiem, ko viņu tautas padzinušas.

Sevišķi šai ziņā grēko mūsu zemes miljardieri, kas uzskata par labāku šķiest amerikaņu dolārus nevis amerikaņu labklājības interesēs, bet lai atbalstītu grīļojošos troņus, viegli slīdošas epoletes un krītošus portfeļus. No savām dzimtenēm izraidītie sola mums visu, ko vien var vēlēties, lai tikai pildītu kabatas ar visspēcīgo dolāru, bet īstenībā ved mūs ap stūri un nostāda Ameriku smieklīgā stāvoklī. Nebūs lieki, džentlmeņi, uzzināt, ko par šiem izdzītajiem saka medicinas atzinumi.

Mūsu slavenā autoritate — Bostonas universitātes goda biedrs doktors Lepsiuss, kas tikko atgriezies no zinātnieku kongresa, sniedza mums paskaidrojumu par atklājumu, kas izdarīts ārstējot eksprezidentus un eksģe- neraļus. Tā kā atklājums ir stingri medicinisks, tas ir grūti saprotams, bet cienījamais zinātnieks neatsacījās mums to popularizēt. «Galvenais,» kā viņš izteicās sarunā ar mūsu līdzstrādnieku, «ka ir konstatēts Vertebra besti- aria cilvēka kreatūras mugurkaula procesā.» Citiem vārdiem, lēdijas un džentlmeņi, ir paredzams, ka mūsu miljardieru ielikteņi tuvākajā nākotnē lēkās uz četrām kājām un ēdis nevis, sēžot pie galda, bet, tā sakot, laks no bļodiņas. Bez tam: minētā slimība ir lipīga arī pašiem miljardieriem!

Bet par to klusēsim!!!

Jautājums: vai ir pieļaujams šķiest tādu ļaužu labā Amerikas dolārus? Nē un vēlreiz nē, džentlmeņi!

Nost ar eksdiedelniekiem! Nost ekstorņus un ekstitu- lus! Tāpat arī biskapus un kardinalus! Pergamentu izņemt no privātās apgrozības un sadalīt Savienoto Valstu gastronomijas veikaliem stingri tirdznieciskiem nolūkiem! Tāda ir vēlētāju miljonu griba!»

Setto izlasīja avīzi un piecēlās.

— Sieva! — viņš iesaucās aiztrūkstošā balsī. — Sieva! Sieva! Sieva!

«Patricianas» saimniece atskrēja uz saucienu tāda, kā bija: virtuves priekšautā un tomātu rokā.

— Sieva! — Setto iesāka svinīgā tonī. — Aicini šurp spēlētājus ar zurnām, sit plaukstas, dejo man apkārt ar muziķu. Setto no Diarberkiras ir liels cilvēks! Viņš ir dabūjis pilnu procentu: simtu pret piecdesmit!