Piezīmes par kaķiešu pilsētu

49

Bet ar to nekas nebeidzās. Vīrs bija pilnīgi iznī­cināts. Visi iesniedza sūdzības tiesā, apvainoja viņu nekrietnā rīcībā. Bagātie glūnēja uz viņu ar aukstu smīniņu, neviens nepalīdzēja. Tiesas izdevumos iz­plēnēja visi mūsu ietaupījumi. Kā dzīvošu tālāk?

Man taču vēl nav pat trīsdesmit gadu. Nekad pār mani neuzlēks saule. Tāda skaista, tāda gudra — un tā pagrimusi! Kurš varēja tam ticēt? Kurš va­rēja to gaidīt?