47

Un tā es zaudēju brīvību. Vīrs mani visur pava­dīja. Vai arī ieslēdza istabā, kad es nebiju vajadzīga. Ļaudīs es joprojām biju kundze, mājās — gūstekne. Es iemācījos raudāt; nekad nebiju domājusi, ka man radīsies iemesls asarām. Bet kāda jēga raudāt! Va­jadzēja izdomāt kaut ko. No jebkuras situācijas ir izeja. Vislabākais — bēgšana. Visu pamest — un bēgt uz kādu pilsētiņu vai ciemu izbaudīt brīvību, kā izbaudīja tā sieviete, kuru biju redzējusi filmā.

Bet kā es aizbraukšu? Es taču neko neprotu. Bez kalpones pat paēst nevarēšu. Ja arī man pavēlētu, es tikpat nekustētos ne no vietas.

48

Izeja atrasta. Laulības šķiršana! Vīrs apgādās mani, un tad es ne no kā nebaidīšos. Mīlēšu, ko gribēšu. Un es nekavējoties ķēros pie lietas. Man izdevās piekukuļot kalpu, kam bija uzdots mani uz­raudzīt. Viņš atrada advokātu. Ak! Cik es biju stulba! Tikko mana sūdzība sasniedza augstākstā­vošo instanci un tika publicēta presē, mans vīrs tū­līt zaudēja visu: viņš taču bija aizstāvējis veco mo­rāli. Kā es to varēju aizmirst? Šķiršanās! Tas viņam bija briesmīgākais trieciens. Visi augstākstāvošie paziņas tūlīt novērsās no viņa. Un ari no manis. Mani bijušie mīļākie, no kuriem netiku dzirdējusi nevienu pārmetuma vārdiņu, tagad ienīda mani. Vai tiešām laulības šķiršana ir viss, uz ko esmu spējīga? Vecāki pārtrauca ar mani visas attiecības. Jau līdz tiesai mans vīrs kļuva par vienkāršu mirstīgo, ne­bija vairs vērts tiesāties. Palikdama viņa sieva, būtu zaudējusi tikai brīvību, bet saglabājusi stāvokli sa­biedrībā. Tagad esmu zaudējusi visu!

49

Bet ar to nekas nebeidzās. Vīrs bija pilnīgi iznī­cināts. Visi iesniedza sūdzības tiesā, apvainoja viņu nekrietnā rīcībā. Bagātie glūnēja uz viņu ar aukstu smīniņu, neviens nepalīdzēja. Tiesas izdevumos iz­plēnēja visi mūsu ietaupījumi. Kā dzīvošu tālāk?

Man taču vēl nav pat trīsdesmit gadu. Nekad pār mani neuzlēks saule. Tāda skaista, tāda gudra — un tā pagrimusi! Kurš varēja tam ticēt? Kurš va­rēja to gaidīt?

SATURS

Piezīmes par kaķiešu pilsētu. Romāns 5

Stāsti Mēness sirpis 161

Saules gaisma 195

Lao Se

PIEZĪMES PAR KAĶIEŠU PILSĒTU

Redaktore M. Cielēna Mākslinieciskais redaktors I. Zvagūzis Tehniskā redaktore S. Mazversīte Korektore I. Kalniņa Nodota salikšanai 12.09.84. Parakstīta iespiešanai 19.09.85. Formāts 70X100/32. Tipogrāfijas papīrs N» 2. Literatūras garnitūra. Augstspiedums. 9,35 uzsk. iespiedi.; 10,03 uzsk. krāsu nov.; 10,22 izdevn. 1. Metiens 10 000 eks. Pašūt. JVb 1326-3. Cena 1 rbl. 20 kap. Izdevniecība «Liesma», 226047 Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Ns 74/32000/D-998. Iespiesta Latvijas PSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Cīņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa iela 38/40.

Lao Še

Se 001 Piezīmes par Kaķiešu pilsētu: Romāns un stāsti / Sast. un no kr. vai. tulk. Ē. Strods; II. I. Helmūts. — R.: Liesma, 1986. — 229 lpp., il.

PASKAIDROJUMI

[1] ironiskā norāde uz ķīniešu bargajām tikumības tradīciju normām, starp citu, attiecināta uz senā filozofa Menczi (3. gs. p. m. ē.) frāzi: «Ja vīrietis un sieviete saietas, viens otram netuvodamies, tas atbilst ceremonijai.»

[2] norādījums uz leģendu par ievērojamo ķiniešu karava­doni Cžuge Ļanu (3. gs.), kurš, palicis bez karaspēka, ienaid­niekam atvēra pilsētas vārtus. Nobijies no lamatām, ienaid­nieks atkāpās no pilsētas.

[3] parodija, adresēta neveiklai vārda «proletariāts» («pulo- letalijate») transkripcijai.

[4] Ķīnā balta krāsa ir sēru simbols.

[4] Ķīniešiem ir šāda tradīcija: uz kapa radinieki dedzina no papīra izgatavotus dzīvnieku siluetus, kā arī papīru paciņas, kas simbolizē naudu.

163

[5] sīknaudas vienība.

[5] Pirkstu uzminēšana — Ķīnā plaši izplatīta galda spēle, kurā jāuzmin, kuru pirkstu partneris parādīs. Zaudētājs izdzer glāzi vīna.

[5] Liņ-Daijui — sievietes tēls 18. gadsimta ķīniešu klasiķa Cao Sjueciņa romānā «Sapnis sarkanajā pilī».

[6] lielās apceres dārzs — parka nosaukums tajā pašā romānā.

[7] ci — mērvienība Senajā Ķīnā, aptuveni 36 cm.

[8] domāti senie ķīniešu filozofi Konfūcijs (6.—5. gs. p. m. ē.) un Mo Di (5. gs. p. m. ē.).

Загрузка...