Piezīmes par kaķiešu pilsētu

8

Vidusskolā mēs atkal jutāmies kā meitenītes. Ve­cāko klašu skolnieces raudzījās uz mums no augšas. Un ne tikai nievājoši izturējās, pat atklāti mūs iz­smēja: gadījās — noķēra kādu un sāka spēli «Lī­gavainis un līgava». Mēs mulsām, taču bijām ap­mierinātas: mums patika šī mīlestības spēle. Tagad mēs bijām līdzīgas puķēm, kuras no siltumnīcas pārdēstītas laukā. Taču sirdī iezagās trauksme. Mūs pārņēma kaut kas jauns, spēcīgs. Mēs atkal sevi uz­skatījām par pieaugušām. Mūs mocīja kādas neap- jaušamas vēlēšanās, žēlums pret sevi. Mēs sākām interesēties par kino. Kinovaroņu ilgie skūpsti iz­raisīja neskaidrus minējumus.