Es kļuvu aizvien drošāka. Nu man bija cits ideāls. Skaista rūsganmataina meitene no filmas, kaislīga,
nekautrīga, tāda, kura bez jebkādām ceremonijām var uzsaukt vīrietim, pasniegt roku, bet, ja viņš mēģinās viņu noskūpstīt, apbalvos ar pliķi. Mani nepārsteigtu aicinājumi uz kino vai restorānu vai arī kāda dāvana. Es biju bagāta un sapņoju par dievišķīgu vīraku. Es taču biju dieviete. Nevarētu sacīt, ka es nedomāju par skūpstiem. Taču man nav vajadzīgi skūpsti, jo arī mīlestībā es neesmu līdzīga citām: es neesmu parasta sieviete. Viņš mani ieveda mīlestības pasaulē, un par to es biju viņam pateicīga. Tomēr pie manām kājām, kas ir tik skaistas un slaidas, jābūt pielūdzēju pūlim.