22

Es kļuvu aizvien drošāka. Nu man bija cits ideāls. Skaista rūsganmataina meitene no filmas, kaislīga,

nekautrīga, tāda, kura bez jebkādām ceremonijām var uzsaukt vīrietim, pasniegt roku, bet, ja viņš mē­ģinās viņu noskūpstīt, apbalvos ar pliķi. Mani ne­pārsteigtu aicinājumi uz kino vai restorānu vai arī kāda dāvana. Es biju bagāta un sapņoju par dieviš­ķīgu vīraku. Es taču biju dieviete. Nevarētu sacīt, ka es nedomāju par skūpstiem. Taču man nav vaja­dzīgi skūpsti, jo arī mīlestībā es neesmu līdzīga citām: es neesmu parasta sieviete. Viņš mani ieveda mīlestības pasaulē, un par to es biju viņam patei­cīga. Tomēr pie manām kājām, kas ir tik skaistas un slaidas, jābūt pielūdzēju pūlim.

Загрузка...