Piezīmes par kaķiešu pilsētu

28

Un es uzsāku cīņu. Es biju nepiekāpīga. Es tu­rējos pretim, ka kļuva žēl pašai sevis. Mājinieki arī nepadevās — tādu stingrību no viņiem negaidīju. Manas pozīcijas mājā sašķobījās. Agrāk es taču biju īsta vētra; kas gan noticis? Visticamākais — viņi vienkārši neņem mani nopietni. Balsstiesības man bija dotas sīkos jautājumos, bet svarīgas lietas iz­lēma bez manis. Es traki sadusmojos. O! Tagad viss ir skaidrs. Viņi nemaz mani tik augstu nevērtē, kā šķita agrāk. Mana saule aptumšojās. Viss iegrima tumsā.