Protams, es rīkojos pareizi! Mans vīrs ir dižciltīgs, bagāts, cienījams, ar augstiem morāles kritērijiem. Turklāt viņš ir gudrs un pieredzējis ne jau vecuma dēļ. Viņš neatzīst brīvās laulības. Darījumos — jaunā piekritējs, bet morāli grib saglabāt seno. Laulībām, pēc viņa uzskatiem, jānotiek pēc vecāku gribas un ar precinieku starpniecību. Viņš vēlējās demonstrēt paraugu vieglprātīgajiem jaunajiem ļaudīm, lai sabiedrību glābtu no tikumības pagrimuma. Viņš bija divdesmitā gadsimta Kunczi un Menczi [8] .
Mūsu kāzu fotogrāfijas bija ievietotas visās avīzēs, mūs dēvēja par debesu sūtņiem — tikumības glābējiem. Manī ierunājās sirdsapziņa, jo es vēl pavisam nesen biju pretojusies šīm laulībām un aizstāvējusi brīvo mīlestību. Labi, ka laikus esmu atjēgusies! Citādi…