Atreja maska

E.Dž. Hārtlijs

Atreja maska

KONTINENTS RĪGA

SLEPENA ISTABA .

necila muzeja vadītāju atrod mirušu slepenā kambarī. istaba atstāta neskarta vispārsteidzošākā sengrieķu retumu kolekcijā nolaupīta tikai unikāla mikēnu zelta pēcnāves maska kopā ar leģendāri mītiska varoņa kauliem.

ielūkoties nāvei acīs

nonākot nepareizajās rokās, tādas vērtības var radīt lielu ļaunumu Debora Millere- muzeja pārzine, jauna erudīta sieviete saprot, ka atklājums nevien apdraud, viņas dzīvibu, bet var izraisīt pasaules mēroga nelaimi.

Ja vien viņa nemaldījās, ši bija lielākā Mikenu vai Mīnoja kulturas pieminekļu kolekcija - neskaitot to, kas glabajas Nacionalaja Arheoloģijas muzejā Atēnās. Tas vērtību gan­drīz neiespējami izteikt skaitļos.

Tik plaša un kvalitatīva kolekcija vienkārši nav iespēja­ma. Lielākā daļa Grieķijas senvietu izrakņāta vai izlaupīta jau pirms vairakiem gadsimtiem. Kolekcija, kas palikusi ār­pus modernas arheoloģijas zinātnes redzesloka, nav iedo­mājama.

Taču Debora jau no pirmā acu uzmetiena saprata, ka tas nav ne zināmu lietu kopijas, ne reprodukcijas. Ja šie priekš­meti ir īsti, tie ir zagti, turēti noslēpumā, tirgoti, arheologu sabiedrībai nezinot, noglabati slēptuvē, lai par tiem priecā­ties varētu tikai atsevišķi cilvēki. Debora jutas nobijusies un sarugtinata, iztukšota un aplaupīta - pat asaras šaja pēkšņajā vājumā parstāja ritēt…

E. DŽ. HARTLIJS radījis apbrīnojamu trilleri, kura saknes meklejamas vēstures un mītu tumšajos dziļumos, darbā saduras senās Grieķijas mežonīgais skaistums un nežēlīga mūslaiku apsēstība. rakstnieks savulaik studējis ēgiptologiju un strādājis bronzas laikmeta izrakuaaos Jeruzalemē. romāns "Atreja maska" tulkots 18 valstu valodās visā pasaulē.

Hartlija romāns ir kā da vinči koda ZEITGEIST, akcentējot vairāk cilvēka goda jūtas nevis sazvērestības teorijas.

No angļu valodas tulkojusi Liene Akmens Vaka dizains Dairis Hofmanis

© Tulkojums latviešu valoda, mākslinieciskais noformējums, ISBN 978-9984-35-369-2 "Apgāds "Kontinents"", 2008

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

(Abby Finereader slikti atpazinis šīs grāmatas šriftu)

Sebastjanam, kuru mums atklaj Delfu kiberorākuls

Autors vēlētos pateikties

cilvekiem, kas atbalstīja manu ieceri rakstīt par pagātnes notikumiem:

Džeinai Hilai, Deividam Reinijam, Džeimijam Kortesam, Alanam Maknijam, I Xiglasam Bruksam-Deivisam, Džonatanam Malrunijam un - īpaši - Steisijai Glikai, kura nekad nepadodas.

Cilvēkiem, kuri ziedojuši ši romana lasīšanai savu laiku vai snieguši vērtīgu informāciju:

Gerijam Hibertam, Kimilijai Vilingemai, Kerijam Meizeram, Ronam Tiptonam, Džonatanam Brentonam, Natālijai Rozenšteinai un Atēnu Nacionālajam Arheoloģijas muzejam.

Cilvēkiem, kas daRĪja gan vienu, gan otru:

savam brālim Krišam; saviem vecākiem Fren- kam un Anetei un - vairak par visiem - savai sievai, kuras iecietība pret manu nebeidzamo skribelēšanu nepakļaujas aprakstīšanai un ticībai.