Devītā nodala

Deborai bija tikai dažas sekundes laika, lai izlemtu, un vi­sas iespejas šķita parak riskantas. Kad guļamistabas durvis jau saka vērties vaļa, viņa nometas zeme un ieslīdēja vienigaja slēptuvē, kas šaja istaba atrodama - zem Ričarda gultas.

Kadu bridi valdīja klusums. Debora gulēja uz. vedera, kā­jās bija vērstas uz gultas galvgali, bet seja - uz kajgaļa pusi un atradas tikai dažu jardu attaluma no durvīm. Viņa aiztu­rēja elpu un ieklausijas. Ta nebija trokšņaina ielaušanas, ne- klaudzeja smagi zabaki. Tam, kurš patlaban naca iekša ista­ba, te nebija tiesību uzturēties. Vajadzēja tomēr ieslegties vannasistaba.

Debora piespiedās grīdai. Milzīgais gultas pārklājs sedza visu matraci un nokarajas gandrīz hdz zemei. Ši bērnišķīga slēptuve bija pasargata no nevelamam acīm, taču an viņa ne- speja saskatīt ne nieka. Izņemot vienu. 'liesi pa kreisi no De­boras vidukļa gultas pārklājs bija nedaudz palocījies uz aug­šu. Viņa leni pavirzīja galvu tuvāk šai spraugai.

paklājs, galda kaja, blāvi apgaismota telpa aiz grāmat­plaukta. Ričarda izstiepta roka.

Tas ir neprāts! Lien tūdaļ āra!

Nē. Viņai nepatika zagļa cienīgais veids, kā tika atvērtas guļamistabas durvis, un piesardzība, ar kādu bija ienācis sve­šinieks.

Pagāja krietns bridis - tik ilgs, ka jau saka šķist, ka sve­šais atkal aizgajis, - iekams Debora kaut ko saklausīja. Skaidri un nepārprotami atskanēja smaga nopūta. Debora mazdrus­ciņ sakustējās, lai caur spraugu gultas pārklājā varētu kaut ko labak saskatīt. Diemžēl neizdevās, taču tad ienacejs, kurš staveja tikai dažu pedu attaluma no Deboras slēptuves, spēra divus straujus soļus, un kļuva redzamas divas kurpes - bal­ti sporta apavi ar Nike firmas zīmi uz. papēža. Sieviešu kur­pes. Tas bija pagriezušas, lai īpašniece varētu nopētīt līķi un slepeno istabu. Debora manīja, ka kurpes sasveras uz purn­galiem, it ka cilvēks butu paliecies uz priekšu, lai kaut ko labak saskatītu, bet tad viss pamira.

Kurpes pagriežas uz durvju pusi un pec mirkļa jau bija prom. Debora saklausīja, ka durvis tiek atvērtas un atkal aiz­vērtas - šoreiz mazak zaglīgi. Un tad taluma bija dzirdamas vīriešu balsis, kas skanēja foajē. Policija.

Tagad!

Debora izslīdēja no gultas apakšas, ar rokam nogludinā­ja apģērbu un atvēra guļamistabas durvis. Kāpņu laukumi­ņa, gaidīdama policijas paradīšanos, staveja Tonja - apko­pēja pusmūža gados, kurai Nike firmas apavus, bez šaubam, bija pirkusi meita vai braļameita. Izdzirdējusi, ka veras gu­ļamistabas durvis, viņa spēji pagriežas un pavērtu muti ne- slepti naidīgi blenza Debora.

Загрузка...