Atreja maska

Ceturta nodaļa

Guļamistaba bija tukša. Gulta saklata. No Ričarda ne mi­ņas. Debora ieskatijas vannasistaba, tad, saukdama viņa var­du, atgriežas kāpņu laukumiņa. Viņa pirmo reizi kopš sta- šanas darba bija ielauzusies Ričarda privataja svētnīcā - taču ne prata nenāca justies vainīgai.

Debora mirkli pastaveja pie kapnem, tad metas atpakaļ guļamistaba. No Ričarda nebija ne vests.

Ņemot vērā, ka tu baidījies no tā, ko varētu atrast, viņa domās sprieda, butu jāpriecājas, ka neatradi neko.

Taču viņa nepriecājās.

Debora apsēdas uz Ričarda cietas gultas un paskatijas ap- kart. Pateicoties Tonjai, viss bija nevainojami tīrs. Līdzas te­lefonam uz naktsskapīša atradas bloknots - Ričards taja bija kaut ko skribelejis. Bet citādi viss glīti un kārtīgi - mebeles sjvas vietas, milzigaja gramatu plaukta piesienas rūpīgi sa­rindoti sējumi, uz kuriem nebija ne puteklīša.

Debora iekoda lupa un paliecas uz priekšu, lai izlasītu, kas ieskribelets bloknota. Tur bija viens vienīgs vārds, kas vairakas reizes apvilkts un izrotāts ar jautajuma zimem: Atrejs???

Debora skatijas uz to - parņema atmiņas par seno laiku literatūra. Taču jau nakamaja bridi viņa šis atmiņas atvairīja.

Pie velna, kur viņš ir?

Satvērusi galvu rokas, viņa kaut ko pamanīja uz grīdas - to pa pusei sedza milzīga gulta un šķita, ka tas nejauši pa­sperts apakša. Debora pacēla atradumu. Tas bija keramikas i/stradajuma fragments - ieliekts ka lielas, apaļas, izkrāso­tās krūzes sans. Uz gaišas tirkīzzilās pamatnes redzama da­ļa sievietes profila - acs bija liela un atgadinaja mandeles for­mu, bet mati sakartoti tumšas cirtas. Izskatijas pec uzmetuma vai skices, taču zīmējumā jautas ierasta - gandrīz vieglprā­tīgā - grācijā un enerģija. Debora pacēla fragmentu tuvāk gaismai un paberzēja to starp pirkstiem. Viņu pēkšņi bija pār­ņēmusi atskarta, ka ta nav vienkāršā, bezvertiga atlūza - bet gan daļa no senlaicīga trauka.

Neizskatijas pec priekšmeta, kas jebkad butu darinats Ziemeļamerika, - par to Debora bija gandrīz pārliecinātā. Šķita pazīstams, taču agrak viņa, visticamak, redzējusi kaut ko līdzīgu, nevis identisku. Sena Ēģipte? Ne, tels bija parak dzīvs, seja parak koķeta. Iespējams, tikpat sens, bet… īstas parliecibas nebija. Mezopotāmija? Asīrija? Ne. I ,ai vai ka - ja šis priekšmets patiešam bija tik sens, kadeļ tas metajas Ri­čarda guļamistaba? Šaja muzeja nebija antīku lietu. Debora vēlreiz paskatijas uz to. Varbūt Grieķija?

Prata iešāvās vārds, kas bija ierakstīts bloknota, apvilkts un izrotāts ar jautajuma zimem, - Atrejs.

Ari tas bija piedengs Grieķijai.

Atrejs grieķu mitoloģija bija viens no Tantala pecnācējiem, vai ne? Viņa brālis… Tur kaut kas bija ar viņa brāli vai ber- niem… Debora nespeja atcereties. Viņa piegaja pie milzīga grāmatplaukta pie guļamistabas dienvidu sienas un saka pē­tīt sējumu muguriņas. Varbūt varēs atrast kaut ko par grie­ķu mitoloģiju.

tiešām. Lēnām virzoties uz priekšu un pārlūkojot plauk­tus, viņa mulsuma un pārsteigumā klusi iesvilpās. Katrs no šiem četrsimt sējumiem bija par Seno Grieķiju - mitoloģiju, vēsturi, arheoloģiju, politiku, dzeju, kulturu, mākslu, filozo­fiju. Debora paņēma biezu sējumu ar nosaukumu "Senās Grieķijas enciklopēdija" un, atradusi šķirkli "Atrejs", lasīja - ka sapni, kā neapzinadamas, ko dara un ko meklē.

Ričards. Tu meklē Ričardu.

Nav brīnums, ka viņa bija atcerējusies šo nosaukumu. At­rejs bija Mikenu valdnieks. Mikenas bija izcila bronzas laik­meta Grieķijas citadele, caur kuras Lauvu vārtiem, ka vēsta leģenda, Agamemnons bija vedis savu karaspēku, kas des­mit gadus turēja ielenkuma Troju. Ta bija nolādētā dzimta, ko paaudžu paaudzēs plosīja asins naids, kas šķira brāļus, bērnus un laulātos draugus, kuru šaušalīgos atriebības aktus grūti aprakstīt vārdos: nogalinati brāļi un masas, tevi un matēs, upurēti cilvēki, incests, kanibalisms. Debora aizvēra gramatu un atsaka pētīt keramikas fragmentu - tas, apsla­pējot drausmīgo mitu atstato iespaidu, atsauca atmiņa studi­ju gados apgūto par bronzas laikmeta vēsturi un arheoloģiju. Šaubu nebija. Uz lauskas bija grieķietes, precīzāk, mikenie- tes seja. Bet kur pareja trauka daļa? Ko nozīmēja šī lauska un mītiska valdnieka vārds?

Ričards bija pazudis. Nebija laika minēt antīko laiku mik­las un izzināt arheoloģijas noslēpumus…

Ja vien tie nav saistīti.

Debora apsēdas uz grīdas līdzas grāmatplauktam, lai va­rētu labak saskatīt apakšēja plaukta izvietoto sējumu nosau­kumus. Ta tupot, viņa pamanīja uz. paklaja sarkanu traipu.

Pieskaroties pirksti kļuva lipīgi- Pat vel nepielikusi šo šķid­rumu pie deguna, Debora saprata, ka tas ir asinis.