Jūras vilks

ROMĀNA «JūRAS VILKS» LIETOTIE JŪRNIECĪBAS TERMINI

Acs jeb oss balta — metāla bulta ar cilpveida galvu.

Aizlikt ciet — nostiprināt galu, kas apmests ap slīdragu vai aiz- mettapu.

Aizmettapa jeb kofeinagla — galu apmešanai domāta tapa.

Apaļkoks — vispārīgs nosaukums mastiem, stengām, topmastiem, rājām, bomjiem, gafelēm, bugspritam un citām koka daļām, kuras iz­manto buru piestiprināšanai.

Ar vēju — burat ar vēju, kas pūš no aizmugures vienā virzienā ar kuģa kursu.

Bakborts — kuģa kreisais borts.

Baks — klāja paaugstinājums kuģa priekšgalā.

Bakstaguējš jeb pilns vējš — vējš, kas pūš icsānis no kuģa aiz­mugures.

Bezānmasts — kuģa pakaļējais masts.

Bugsprits — pāri kuģa priekšgalam izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina fokmas'ta štagas un klīverbomi.

Buru cimds — no biezas ādas izgatavota delnas uzmava, kas at­gādina no abiem galiem apgriezta cimda vidusdaļu, pie kuras pie­stiprināta metala plāksnīte, ar ko šujot bīda adatu.

Caurgriešana jeb iešana pār štagu — manevrs, kura gaitā, ejot kursā pie vēja, pagriež olru kuģa sānu pret vēju, t. i., turpina ceļu ar pretējo halzi.

Curiņi — gali, kas domāti kāda priekšmeta piesiešanai pie klāja.

Devits jeb lah celtnis — ierīce laivas nolaišanai ūdenī un uzcel­šanai uz klāja.

Dreifēt — noturēt kuģi gandrīz uz vietas, izkārtojot buras tā, lai uz dažām vēja spiediena spēks iedarbotos no priekšas, bet uz ci­tām — no aizmugures.

Dreijs ■— kustībā esoša kuģa novirze no kursa straumju, vēja vai stipru viļņu ietekmē.

Dvarss — iedomāta līnija perpendikulāri pret kuģa simetrijas asi caur tās centru.

Enkurklize — caurums borta priekšdaļā, pa kuru ar enkurspilves pa­līdzību izlaiž vai ievelk enkurķēdi.

Enkurspilve — grieztuve enkura pacelšanai vai nolaišanai.

Falle — 1) gals buru un apaļkoku pacelšanai un nolaišanai; 2) de­vītā taļļa, ko lieto laivas nolaišanai ūdenī un pacelšanai uz klāja.

Flagspole — koka ripulis masta galā.

Fokbura — fokmasta apakšējā bura.

Fokmasts — kuģa priekšējais masts.

Gafelbura — slīpa četrstūraina bura, kuras augšējā mala piestip­rināta pie gafeles. Pie masta piestiprinātais gafeles gals — klauva ir zemāks par pretējo — piķi.

Gafele — apaļkoks, pie kura piestiprina buras augšējo malu. Ga­feles zemāko galu, kas atgādina dakšu un grozās ap mastu, sauc par klauvu, bet augstāko — par piķi.

Gafelšoneris — buru kuģis, kuram visos mastos ir tikai gafelburas. Tāds ir arī romānā aprakstītais «Gars».

Gaija jeb atvads — atsaite, kura notur vietā bomja vai cita apaļ­koka galu.

Gals — vispārīgs nosaukums valgiem, trosēm un tauvām uz kuģa.

Glase — pusstundu ilgs laika sprīdis, ko atzīmē ar kuģa zvana sitieniem. Glases sāk skaitīt no pīkst, divpadsmitiem. Pirmās glases beigas pusvienos atzīmē ai vienu zvana sitienu, otrās — ar diviem utt. Astoņas glases nozīmē četras stundas, t. i., vienas maiņas ilgumu. Pēc katrām četrām stundām skaitīšanu sāk no jauna.

Grotbomis — apaļkoks, pie kura piestiprina grolburas apakšējo malu.

Grotbura — grotmasta apakšējā bura.

Grotšole — grotburas šote.

lialze — 1) buru stāvoklis attiecībā pret vēju un kuģi; ja vējš pūš no labās puses, kuģis iet ar labo jeb stirborta halzi, ja no pretējās — ar kreiso jeb bakborta halzi; 2) taisns ceļa gabals, kuru, burādams pret vēju, veic kuģis, kreisējot no viena pagrieziena līdz otram; 3) gals, ar ko nostiprina buras apakšējo vēja puses stūri, t. s. halzes stūri.

Halzēšana — manevrs, kuru izpildot mainās kuģa kustības vir­ziens un šotes pāriet pie pretējā borta.

Iegriezt vēja — ejot cieši pie vēja, pagriezt kuģa priekšgalu uz aizvēja pusi.

Ierēvēt — samazināt buru platību.

Iet par štagu — sk. caurgriešana.

Juras jeb vētras enkurs — garā trosē iesiets piltuves veida brezenta maiss, ko vētras laikā izmet ūdenī, lai noturētu laivas vai kuģa galu pret vilni.

Kabestāns — grieztuve ar vertikālu vārpstu, ko uz kuģiem lieto lielu smagumu pacelšanai vai pārvietošanai.

Kailēt — sagriezt galu ritulī, katru nākamo līkumu metot iepriek­šējā iekšpusē.

Klatnpa — pie klāja horizontāli piestiprināts sprūds galu aizlik- šanai un turēšanai.

Klauva — gafeles vai kāda cita apaļkoka dakšveida gals.

Kliverbomis — apaļkoks bugsprita pagarināšanai. Pie klīverbomja piestiprina priekšējo buru apakšējos stūrus.

Klīverbomja topnante — trose, kura stiepjas no masta augšas līdz klīverbomja galam.

Kliveris — viena no pritkšburām.

Klize — sk. enkurklīze.

Kompasa roze jeb kompasa karte — grādos un rumbos iedalīta kartona ripa, kas nostiprināta uz magnētadatas.

Kotnpasnica — stūres rata tuvumā uzstādīta ierīce kompasa ievie­tošanai. Tā sastāv no pamatnes, kura pieskrūvēta pie klaja vai — kā uz «Gara» — iebūvēta kajītes jumtā, un misiņa galvas, kurā zem stikla glabājas pats kompass. Galvas sānos atrodas spuldzes kompas- nīcas apgaismošanai naktī.

Kreisēt — kustēties uz priekšu pa lauztu līniju, ja kuģa kurss ir pretējs vēja virzienam, jo tieši pret vēju kuģis būrāt nevar. Taču, turoties cieši pie vēja un laiku pa laikam ejot pār štagu, kuģis no­klust paredzētajā vietā.

Kurss — 1) paredzētais kuģa braukšanas virziens; 2) leņķis starp kuģa diametrālo plakni un meridiānu; 3) tas pats, kas halze (2).

Laga — mērinstruments kuģa ātruma vai noietā attāluma noteik­šanai. Tas sastāv no pulksteņmehānisma ar skalu un rotora, kurš, griezdamies ūdeni, darbina mehānismu.

Lagline — aukla, kura savieno lagas pulksteņmehānismu ar ro­toru.

Līne — stipra aukla, kuras apkārtmērs ir mazāks par 25 mm.

Lūvēt — piegriezt kuģi ciešāk pie vēja.

Maiņa — jūrnieku valodā parasti sardze jeb vakts; 1) vienā sar­dzē ietilpstošie kuģa ļaudis: visa klaja apkalpe ir iedalīta sardzēs, kuras pēc noteikta laika mainās; 2) noteiktais laiks, kurā sardze veic savus pienākumus.

Maiņtrisis — divas savstarpēji savienotas taļļas, ko lieto dar­bos, kuru veikšanai nepieciešama visas klāja sardzes piedalīšanās.

Mālšpiks — konusveida melala instruments špleisēšanai.

Masts — vertikāls vai uz pakaļgala pusi ieslīps apaļkoks buru piestiprināšanai. Garākus mastus veido no vairākiem savstarpēji sa­vienotiem apaļkokiem — masta, topmasta un stengas. Masta apak­šējo galu sauc par pēdu. To nostiprina kuģa tilpnē uz dibena novie­totā ligzdā.

Mesa — telpa, kurā kuģa virsnieki ēd un pavada brīvo laiku.

Naglusols — ap mastu vai tā tuvumā novietots aizmettapu turē­tājs, ko izmanto galu aiztikšanai.

Nokrist — ejot'kursā cieši pie vēja, pagriezt kuģa priekšgalu vai­rāk pa vējam, lai palielinātu kustības ātrumu.

Observācija — kuģa atrašanās vietas noteikšana pēc debesu spī­dekļiem vai priekšmetiem krastā.

Peilējums — leņķis, ko veido kompasa adatas un kāda priekšmeta, debesu spīdekļa vai skaņas virziens. Peilējums nepieciešams kuģa at­rašanās vietas noteikšanai uz jūras kartes.

Pie vēja — kuģa kurss, vējam pūšot ieslīpi no priekšas.

Piķis — 1) gafeles augstākais gals; 2) kuģa priekšgala priekšējā daļa.

Pilns vējš — sk. bakštagvējš.

Pinne jeb ungurs — rokturis laivas stūres grozīšanai.

Priekšbura — katra no trim vai četrām trīsstūrainām burām, kas atrodas kuģa priekšgalā virs klīverbomja, pie kura piestiprināti to apakšējie stūri. Katrai no priekšburām ir savs nosaukums: ārējais jeb butenklīveris, klīveris, iekšējais klīveris, štagbura un štagfoks.

Priekšuadnis — uz augšu izliekts ķīlplankas pagarinājums, kas veido kuģa priekšdaļu.

Pūpe — klāja pakaļējā paaugstinātā daļa, kurā atrodas mesa, kap­teiņa kajīte un citas savrupkajītes.

Pusvējš — vējš, kas pūš perpendikulāri kuģa kustības virzienam.

Rēvet — sk. ierēvēt.

Rēvkniteles jeb rēvsaites — paralēli buras apakšējai malai viena vai vairākās rindās piestiprināti vairāki īsi gali, kurus izmanto buras ierēvēšanai.

Raje — matrožu dzīvojamā telpa kuģa priekšgalā.

Rumbs jeb strēķis — leņķa mērīšanas vienība, vienlīdzīga riņķa līnijas tĻ daļai.

SUdrags jeb polleris — vertikāli uz klāja nostiprināts iss metāla stabiņš, ko lieto galu aplikšanai.

Spilve — sk. enkurspilve.

Sprits — tievs apaļkoks, kura apakšējais gals piestiprināts pie masta, bet augšējais — pie četrstūrainas buras ārējā augšstūra.

Starpmaiņa — divas viena otrai sekojošas divstundu ilgas sar­dzes — brīvais laiks, kas dod iespēju sardzēm savstarpēji samainī­ties, lai diendienā tām nebūtu jāstrādā vienā un tajā pašā laikā.

Steks — jūrnieku mezgls.

Siirburts — kuģa labās puses borts.

Skiperis •— piekrastes burinieka vai liellaivas komandieris.

Šoneris — 1) tas pats, kas gafelšoneris; 2) burinieks, kuram fok- masta ir rājburas, bet pārējos — gafelburas; saukts ari par šoner- brigu.

Sote — gals, kuru pievelkot vai izlaižot maina buras un vēja vir­ziena savstarpējo leņķi.

Spigates — ūdens notekcaurumi bortos pie klāja.

Spleisēt — glīti un izturīgi savienot divus valgu galus, iclokot viena gala grīstes starp otra gala grīstēm.

Stagas — atsaites, ar kurām nostiprina mastu kuģa garenvir- zienā.

Štagbura — viena no priekšburām

Stenga — apaļkoks, ko izmanto masta pagarināšanai.

Takelāža — 1) visi apaļkoki, gali un buras kopumā; 2) visi valgi, troses un ķēdes, ar ko nostiprina apaļkokus un darbina buras.

Talrepe — īss gals vai skrūve, ar ko pievelk vantis.

Taļla — kustīgo un nekustīgo bloku savienojums, ko izmanto sma­gumu celšanai un buru nostiprināšanai.

Tilaudas — režģveida dēļu segums laivas dibenā.

Topbura — trīsstūraina bura, ko uzvelk virs apakšējās buras.

Topmasts — apaļkoks, ko izmanto masta pagarināšanai.

Topnante ■— sk. klīverbomja topnante.

Uzlūvēt — sk. luvet.

Vantis — atsaites, ar kurām sāniski nostiprina mastus.

Vebline — gals, kas, iesiets starp vantīm, veido pakāpienus.

Zāliņš — platforma masta un topmasta salaiduma vietā.

Sastādījis A. Dzenītis

PIEZĪMES

Romāns «Jūras vilks» pirmoreiz publicēts žurnālā «Cenlury Maga- zine» 1904. gadā un tajā pašā gadā izdots ari atsevišķā grāmatā (Ņujorkā).