Tenočtitlanas bojā eja

CEĻŠ STARP EZERIEM

Acteki uzskatīja savu galvaspilsētu Tenočtitlānu par nepie­ejamu un ne bez pamata. Milzīgā pilsēta atradās lielā Teskoko ezera vidū uz vairākām saliņām. Ar sauszemi to savienoja trīs gari dambji, kas stiepās daudzus kilometrus no ziemeļiem uz dienvidiem un no rietumiem uz austrumiem. Briesmu brīdi sakarus ar sauszemi varēja vienā mirklī pārtraukt: dambjos vairākās vietās bija ierīkoti paceļamie tilti. Novākt tiltus — nozīmēja izolēt galvaspilsētu no ārējās pasaules.

Līdzīgi tilti savienoja arī atsevišķas ielas un pilsētas kvar­tālus. Katrs tāds kvartāls veidoja it kā cietoksni cietoksnī, kuru no visām pusēm apņēma ūdens.

Spānieši un tlaškalieši iegāja galvaspilsētā no dienvidiem. Pa priekšu virzījās kavalēristi ar Kortesu priekšgalā. Aiz vi­ņiem gāja spāniešu kājnieki, skaitā trīssimt piecdesmit cilvēku. Tad nesēji nesa lielgabalus, munīciju un citas nastas. Gājienu noslēdza tlaškaliešu karotāji. Kopā ar nesējiem viņu bija ap seši tūkstoši piecsimt cilvēku.

Dambis, pa kuru viņi gāja, bija tik plats, ka pa to cits ci­tam blakus varēja jāt desmit jātnieku. Sakrauts no lieliem, ar cementu savienotiem akmens bluķiem, dambis veda tieši uz galvenajiem pilsētas vārtiem. Tur tas pārgāja maģistrālē, kas dalīja pilsētu divās apmēram vienādās daļās.

Bija noieti jau vairāki kilometri, taču dambis visu laiku turpinājās un likās bezgalīgs. Bet tas nebija bezgalīgs ūdens klajums abās ceļa pusēs, kas atklājās Kortesa skatienam. Abās pusēs diezgan lielā attālumā cita no citas bija redzamas pil­sētas un ciemi, kas, tāpat kā Tenočtitlāna, likās paceļamies tieši no ūdens. Ap ezeriem grupējās desmitiem apdzīvotu vietu, kas kopumā veidoja ļoti gleznainu ainavu.

Bet, lūk, dambi šķērsoja augsta siena. Abās pusēs pacēlās torņi, un vidū atvērās vārti. Tā bija galvaspilsētas ārējā aiz­sardzības līnija. Te Kortesu sagaidīja liela delegācija. Katrs tās loceklis atsevišķi sveicināja viņu ar zemu paklanīšanos, kā to prasīja etiķete. Temperamentīgajiem spāniešiem tā bija

īsta pacietības pārbaude, jo tā vairāk nekā stundu aizkavēja viņu gājienu uz galvaspilsētu.

Acteku augstmaņu pavadībā viņi sasniedza koka pace­ļamo tiltu un pilsētas vārtus. Un tur viņiem pretī iznāca pats Montezuma.