TENOČTITLĀNAS DIBINĀŠANA

Acteki jeb tenočki nekad nebija bijuši labi kaimiņi tuvē­jām tautām. Drīz vien pēc uzvaras pār šočimilkiem viņi izda­rīja nopietnu pārkāpumu, kas sabojāja viņu attiecības ar Koškošu. Saniknotais Kuluakānas valdnieks pavēlēja saviem karavīriem nogalināt visus tenočkus. Glābdamies no sagrā­ves, viņi aizbēga ezerā. Tur uz salām atradās viņu ciltsbrāļi.

Acteku karavīra parādes tērps — galvassega, kas iz­gatavota putna veidā, un spalvām izgreznots vairogs.

Kādā nelielā saliņā netālu no acteku pirmās apmetnes Tla- telolko bēgļi nodibināja jaunu apmetni — Tenočtitlānu. Pēc acteku hronikas ziņām tas notika 1325. gadā, tas ir, gandrīz divsimt gadu pirms spāniešu ierašanās Meksikā.

Vēlāk abas šīs apmetnes sa­plūda kopā vienā lielā pilsētā. Pareizāk sakot, Tlatelolko kļuva par Tenočtitlānas priekšpilsētu.

Pilsētas nodibināšanu acteki piedēvēja tam pašam leģendā­rajam Tenočam. No tā arī no­saukums Tenočtitlāna — «Te­noča pilsēta». Bet hronikās ir arī cits izskaidrojums.

Pārcēlušies uz salu, tenoči esot ieraudzījuši uz ezera viļņu apskalotās piekrastes klints lielu kaktusu. Tajā tupējis mil­zīgs, neparasti skaists ērglis ar plati izplestiem spārniem un vērīgi raudzījies lecošajā saulē. Tā nagos locījusies čūska.

Acteki noturējuši šo ērgli par dievu sūtītu, labvēlīgu zīmi un nodibinājuši tajā vietā pil­sētu. Par piemiņu šim notiku­mam tā nosaukta par Tenočtit- lānu (no vārdiem «tetl» — akmens, klints un «nočtli» —- kaktuss).

Tenočtitlānas centrālās daļas plāns, ko izgatavojis acteku mākslinieks. Augšā — Uicilo­počtli templis.

Nav zināms, kura teika precīzāk izskaidro Meksikas lielā­kās pilsētas nosaukuma rašanos. Mums tas arī nav tik svarīgi. Katrā gadījumā — ērglis, kas tup kaktusā ar čūsku knābī, attē­lots mūsdienu Meksikas republikas valsts ģerbonī, bet tās aug­stākais ordenis saucas «Agila acteka», tas ir, «acteku ērglis».

Kad Meksikas ielejā pieauga tepaneku vara, viņi pakļāva arī actekus. Acteki maksāja lielas nodevas un tika visādi ap­spiesti. Bet, noslēguši savienību ar citām pakļautām ciltīm — Teskoko un Tlakopānas iedzīvotājiem — acteki gāza ienīsto jūgu. 1429. gadā tepanekus pilnīgi sakāva. Tenočtitlānas iedzī­votāji no pakļautas, nodevām apliktas cilts pārvērtās par brī­viem cilvēkiem, bet pati Tenočtitlāna par patstāvīgu pilsētu- valsti, vienu no trejsavienības locekļiem.

Загрузка...