Tenočtitlanas bojā eja

ŪDENSVADA IZPOSTĪŠANA

Kortess sadalīja savu armiju trijās aptuveni vienādās daļās. Vienai daļai Sandovala vadībā bija jāuzbrūk galvaspilsētai no dienvidiem, bet pārējām divām, kuras vadīja Alvarado un Olids, viņš pavēlēja apiet to no ziemeļiem. Pēc Kortesa plāna vajadzēja sagrābt visus trīs dambjus, kas savienoja Tenočtit­lānu ar ārējo pasauli, lai pilsētu pilnīgi bloķētu no sauszemes. Jaunradītās flotiles tiešo vadību uzņēmās pats Kortess.

Tā 1521. gada 13. maijā sākās izšķirošā kauja par galvas­pilsētu. Tā turpinājās vairāk nekā trīs mēnešus bez pārtrau­kuma dienu un nakti.

Vispirms Kortess deva rīkojumu izpostīt ūdensvadu, kas piegādāja galvaspilsētai dzeramo ūdeni. Šī viena no visievēro­jamākajām acteku ietaisēm sākās kalnainajā, avotiem bagā­tajā Čapultepekā. Pret turieni vērsās pirmais Alvarado un Olida trieciens.

Acteki nikni aizstāvējās, bet nevarēja izturēt pretinieka vareno spiedienu un atkāpās. Spānieši izpostīja daļu akve­dukta, un ūdensvads pārtrauca darboties. Izsīka daudzās skais­tās galvaspilsētas ūdenskrātuves, pārstāja čalot fontāni… Iedzīvotāji sāka just dzeramā ūdens trūkumu.

Tenočtitlānā bija vairākas akas, bet ūdens nepietika, un to nācās piegādāt pilsētai laivās.