Dūmi

23

— Godīgi sakot, — sacīja advokāts, — man šķiet, ka jūs no manis izvairāties.

Nu, protams, Mordons bija izvairījies no šī puiša. Pietika jau vienkārši ar to, ka šis advokāts, kāds bija Bredlijs Kamingfords, pagājušajā nedēļā bija atstājis veselu skaitu zīmīšu, uzdodoties par dakteru Lūmisa un Heimhokera pārstāvi, un pametis Sahu, Frīda numuru, kas bija viena no visprestižākajām senajām Ņujorkas tieslietu firmām. Taču, ja Mordons būtu zinājis, ka Kamingfords bija no tiem, kas teica «godīgi sakot», būtu no viņa izsargājies mūžu mūžos.

Lai nu kā, līdzko Mordons tika iesaistīts, Lūmiss un Heimhokers bija izslēgti no šīm norisēm un vairs netika iejaukti. Bez tam,viņš bija viņu advokāts NAABOR labās gribas dēļ; doma, ka abiem ārstiem bija ievajadzējies advokāts no ārpuses vai neatkarīgs advokāts, ja tā vēlaties, bija ne vairāk, ne mazāk kā kaitinoša.

Vismaz ne līdz šīs dienas telefonā atstātajai ziņai, kas bija Mordonu gaidījusi uz galda, kad viņš no rfta ieradās. Viņš nebija iegriezies birojā pēc vakardienas tikšanās ar Pegu Brisko, pašapzinīgu padauzu ar daudz apķērigākām smadzenēm, nekā viņš bija gaidījis. Kad vakar pēcpusdienā viņi bija atstājuši Brisko jaunkundzes dzīvokli, viņi bija pārliecināti, ka Fredriks Nūns bijis kaut kur tuvumā, bet nu jau gan vairs ne. Bārnijs bija teicis: — No šī brīža atstājiet to manā ziņā, — un Mordons ar prieku piekrita. Viņš zināja, ka viņš pats neredzamo Fredriku Nūnu izmanto būtībā žēlsirdīgiem nolūkiem — NAABOR šim puisim labi samaksātu, kas līdzinājās samaksai ne vairāk, ne mazāk kā par rūpniecisku spiegošanu — un viņam bija aizdomas, ka Bārnija nodomi bija rupjāki un, iespējams, daudz bīstamāki, un ne tik likumīgi, bet viņi varētu savas atšķirības noskaidrot tad, kad faktiski dabūs šo cilvēku rokā.

Tikmēr Lūmiss un Heimhokers nebija nekas vairāk kā nesaderīgs pāris, ja tas kādu kaitināja. Bet tieši šorīt pēdējā ziņa no viņu «advokāta» Bredlija Kamingforda bija tāda:ārsti visu atklās.

Atklās? Ko? Kam? Kā? Tomēr drauds bija pietiekams, lai beidzot piespiestu Mordonu piezvanīt Kamingfordam, lai izdzirdētu viņa «godīgi sakot».

Divreiz. — Godīgi sakot, — atkārtoja Bredlijs Kamingfords, — no tik slavenas firmas kā jūsu biju cerējis saņemt nedaudz vairāk pieklājības.

Ak gaidījāt gan, ko? —Mani pārsteidz, — sacīja Mordons, — ka jūs pārstāvat sevi kā manu klientu advokāts.

— Cik es zinu, — iebilda Kamingfords, — tad jūsu klients ir NAABOR.

— Es pārstāvu dakterus Lūmisu un Heimhokeru, — atbildēja Mordons, — lietās, kam sakars ar viņu nodarbinātību Amerikas Tabakas Pētniecības institūtā. Katrs izgudrojums, atklājums, produkts, prece vai teorēma, ko viņi izstrādā kā institūta darbinieki, dabiski, ir institūta īpašums. Mans darbs ir aizstāvēt gan institūta, gan abu ārstu intereses visā, kas attiecas uz vai saistīts ar viņu darbu.

— Un ja šīs intereses nonāk konfliktā?

— Kā tad tas var notikt?

— Godīgi sakot, Kamingfords teica atkal, es biju domājis to neredzamo cilvēku.

Mordons pāris reizes ātri samirkšķināja acis. — Neesmu pārliecināts, ka tas ir, es…

— Godīgi sakot, Līta kungs, mani klienti baidās, ka jums padomā ir aizbēgt ar viņiem piederošo neredzamo cilvēku.

— Viņu neredza…

— Atstājiet viņu ziņā uztraukumus par medicīnisko ētiku, nepieminot likumus, kas varētu būt vai varbūt jau ir pārkāpti. Maniem klientiem nav ne mazākās vēlēšanās, lai viņi šajā lietā tiktu nostādīti kā vainīgie, un tieši tāpēc viņi, neņemot vērā manus ieteikumus, ir izteikuši savu vēlmi to visu atklāt.

Neņemot vērā Kamingforda ieteikumu; nu, vismaz tik daudz. — Ko viņi domā iegūt, to visu nododot atklātībai, kā jūs to sakāt?

— Godīgi sakot, viņi cer distancēties no likumīgiem blakus rezultātiem, kas varētu rasties.

— Vai esat viņiem, Kamingforda kungs, teicis, ka viņi vienkārši nostādīs sevi muļķu lomā? Vai nu viņiem nenoticēs, kas uz visiem laikiem sagraus viņu zinātnieku karjeras, līdzīgi kā tiem atomsakausē-juma idiotiem no Jūtas pavalsts, vai ari viņiemnoticēs, kas tādā gadījumā jau ir likumisks risks.

— Godīgi sakot, — nolādētais vīrietis atkārtoja atkal un atkal, — mani klienti, jāatzīst, ir stūrgalvīgi. Un tāpēc, Līta kungs, es stingri ieteiktu satikties četratā, pirms mani klienti izdara kaut ko nelabojamu.

Mordons saprata, ka no tā nevarēs izvairīties. Bet Kamingfords, neskatoties uz tiem necilvēcīgajiem «godīgi sakot», rādījās diezgan saprātīgs. — Kur? — prasīja Mordons. — Cikos?

— Jo ātrāk, jo labāk. Četros, šo pēcpusdien?

— Labi. Kur?

— Mūsu konferenču telpa ir ļoti…

— …pilna ar noklausīšanās iekārtām.

īss klusums, tad atskanēja smiekli. Nu, tad jau jūsējā būs tāda pati?

Mordons nepagodināja šo jautājumu ar atbildi.

Kamingfords ieminējās: — Varbūt pie ārstiem? Cik noprotu jūs jau tur esat bijis?

Pie ārstiem — ak, jā, tur. — Jūs domājat to trīsstāvu ēku?

— Četros?

Lai jūs visus parauj jods! Vai Bārnijs Beilers kaut ko paveicis vai nē? Vai ir kāda jēga vilcināties? Vai ari ir pārāk daudz briesmu? — Četros, — Mordons piekrita.

1

Minerālūdens.

2

Tels no amerikāņu rakstnieka Vašingtona Ervinga (1783-1859) stāsta «Leģenda par dusošo gravu».

3

Amerikāņu komiķis, pazīstams arTonight Show.

4

Amerikāņu humoristiskutalk show vadītājs.

5

Angļu vai.Organisation of Petroleum Exporting Countries «Degvielas eksportvalstu organizācija».

Angļu vai.fun — «jautrība, joks» (te arī saīsinājums — Fredriks Urbāns Nūns).

6

Indiāņu gliemežvāku kakla rotas, ko lietoja kā naudu, tagad tas ir amerikāņu slengs vārdam «nauda».