Karaliene Margo

XXX Morvels

Kamēr visi šie vismaz ārēji jautrie un bezrūpīgie jaunie ļaudis auļoja uz Bondē mežu, Katrīna, uzspiedusi vērtīgajam dokumentam Kārļa aizmirsto zīmogu un satinusi to rullī, lika ieaicināt gvardes kapteini, kuram viņa pirms dažām dienām uz Serisas ielu bija aizsūtījusi vēstuli.

Kapteinis ienāca. Viņš bija ģērbies garā mētelī,, zem kura acīmredzot slēpās vesels arsenāls. Vienos sānos mēteļa krokās spīdēja gara kaujas zobena rokturis, bet labajā rokā viņš uzmanīgi turēja paslēptu dunci.

- O, tas esot jūs, moitsieurl - karaliene sacīja un apsēdās. - Jūs zināt, ka pēc Bērtuļa nakts, kurā jūs man izdarījāt tik svarīgus pakalpojumus, es apsolīju jūs neatstāt bez darba. Tagad ir jauka iespēja, kāda nezin vai otrreiz vēl radīsies. Tāpēc izmantojiet to.

- Es gaidu paskaidrojumus, augstība! Pēc ievada spriežot, es baidos…

- Jūs baidāties, ka būs jālieto vara? Kas par to? Cilvēks, kurš grib gūt slavu, nedrīkst no tās baidīties.

- Ticiet man, majestāte, esmu gatavs izpildīt ikvienu jūsu vēlēšanos.

- Tad izlasiet šo!

Un viņa pasniedza pergamentu.

- Kā? - kapteinis iesaucās. - Pavēle apcietināt Navarras karali?

- Kas tur ko brīnīties?

- Bet viņš taču ir karalis, majestāte! Patiesībā es baidos… Es neesmu galma cilvēks.

- Mana uzticība padara jūs par manu pirmo galminieku, monsieur Morvel, - atbildēja Katrīna.

- Pazemīgi pateicos, augstība, - slepkava šaubīdamies atteica.

- Tātad jūs uzņematies?

- Ja jūsu majestāte tā pavēl?

- Jā, es pavēlu!

- Ko jūs domājat darīt?

- Vēl skaidri nezinu, majestāte. Vai jūs, augstība, nedotu man kādu padomu?

- Ņemat līdzi divpadsmit uzticamus cilvēkus, ja vajadzīgs - arī vairāk.

- Saprotu, es ļoti pateicos, ka jūsu majestāte atļauj man brīvi rīkoties. Bet kur lai es Navarras karali apcietinu?

- Kur jūs to vēlētos?

- Visdrošākā vietā!

- Tad apcietiniet vinu Luvrā.

- Kur?

- Viņa paša guļamistabā.

Morvels palocījās.

- Kad, majestāte?

- Šovakar vai - vislabāk - naktī.

- Bet ja Navarras karalis apstrīdēs, ka pavēle ir īsta, kam gan nevar ticēt, tomēr…

- Gluži otrādi, monsieur. Tas ir iespējams.

- Viņš pretosies?

- Jādomā gan.

- Ko darīt tādā gadījumā?

- Ko jūs dariet, ja jums pretojas, kad jūs rīkojaties pēc karaļa pavēles un tādā gadījumā esat viņa vietnieks?

- Ja man piešķir to godu izpildīt šādu pavēli un ja nepaklausīgais ir vienkāršs muižnieks, es viņu nogalinu.

- Francijas karaļa dižciltīgai kārtai nav nekādas nozīmes, - Katrīna teica.

Morvels nobāla. Tagad viņš sāka saprast.

- O! - viņš iesaucās. - Vai ir jānogalina Navarras karalis?

- Kas jums liek viņu nogalināt? Vai pavēlē par to kas rakstīts? Karalis vēlas, lai Navarras Indriķi apcietina un iesloga Bastīlijā. Tas ir viss. Ja viņš ļausies apcietināties - labi. Bet tā kā viņš pretosies, mēģinās jūs nonāvēt…

Morvels nobālēja.

- … tad jūs aizsargāsieties, - Katrīna turpināja. - Tāds varonis kā jūs taču neļaus nogriezt sev galvu, nemaz neaizsargādamies! Un aizstāvoties var daudz kas gadīties. Jūs mani saprotat, vai ne?

- Jā augstība, bet…

- Jūs gribat, lai es pēc vārdiem "pavēlu apcietināt" vēl ar savu roku pierakstu: "dzīvu vai mirušu"?

- Atzīstos, kundze, ka tad man nebūtu nekādu šaubu.

- Labi.

Katrīna attina pergamentu un pierakstīja: "dzīvu vai mirušu".

- Ceru, ka tagad viss kārtībā, - viņa jautāja.

- Jā, majestāte, - Morvels atbildēja. - Jūsu majestāte man pavēlēja līdzi ņemt divpadsmit vīrus?

- Būs drošāk.

- Es lūdzu atļauju ņemt tikai sešus.

- Kāpēc?

- Šķiet, ka Navarras karalim nelaimēsies. Seši vīri varēs aizbildināties ar bailēm, ka apcietinātais varētu aizbēgt. Cita lieta, kad viņi būs divpadsmit. Tad katrs teiks, ka viņi varēja ļaut nogalināt pusi biedru, pirms aizskāra karaļa dzīvību.

- Labi! Dariet, kā ziniet. Es prasu tikai vienu - jūs paliksiet Luvrā un vairs nekur neaiziesiet.

- Kā es sameklēšu savus ļaudis, madame.

- Vai jūs to nevarat uzticēt kādam citam?

- Man līdzi ir uzticams kalps.

- Pasauciet viņu un izrīkojiet viņu! Vai jūs zināt karaļa ieroču zāli? Labi! Tur jums pasniegs brokastis un lur varēsit izrunāties ar savu kalpu.

- Kā mēs iekļūsim Navarras karaļa guļamistabā?

- Man ir visu istabu otrās atslēgas, - sacīja Katrīna, - bet Indriķa durvju aizbīdnis ir noņemts. Uz redzēšanos, monsieur dc Morvel! Es likšu jūs ievest karaļa ieroču kabinetā. Tikai neaizmirstiet, ka karaļa pavēle noteikti jāizpilda un nekāda aizbildināšanās netiks pieņemta. Neizdošanās kaitētu karaļa godam. Ievērojiet to!

Atbildi negaidījusi, Katrīna pasauca sardzes virsnieku kapteini Nansī un pavēlēja ievest Morvelu karaļa ieroču zālē.

- Deviņi velni! - pavadonim sekodams, Morvels pie sevis dusmojās. - Es kļūstu aizvien slavenāks slepkava! Vispirms nogalināju vienkāršu muižnieku, pēc tam - kapteini, pēc kapteiņa - admirāli, pēc admirāļa - nekronētu karali. Kas zina, vai kādā dienā es viņu nenogalināšu kā īstu, kronētu karali?