Svētā līķauta brālība

38

Viņa pamodās, skaļi kliegdama. Šķita, visapkārt plosās asiņaina kauja. Taču patiesībā viņa bija šeit, pašā Londonas sirdī, Dorchester Hotel istabā. Anna Himenesa, uzrāvusies sēdus, juta, kā pa muguru norit sviedru tērcīte. Deniņos sāpīgi pulsēja, sirds sitās strauji un neritmiski.

Neizskaidrojamu baiļu mākta, Anna piecēlās no gultas un gāja uz vannasistabu. Mati slapjās šķipsnās lipa pie sejas, naktskrekls bija caur­caurēm iz.mircis. Viņa novilka piesviedrēto apģērba gabalu un iegāja dušā. Jau otro reizi viņai bija rādījušies murgi ar kaujas skatiem. Ja Anna ticētu dvēseļu pārceļošanai, viņa būtu gatava apzvērēt, ka pati ir bijusi tur — Akras cietoksnī un redzējusi, kā mirst pēdējie tā aizstāvji templieši. Viņa varētu precīzi aprakstīt, kā izskatījies Gijoms de Božo, varētu pa­teikt, kādā krāsā bijušas acis Tibo Godēnam. Akras cietoksnis viņai nebija svešs, viņa tur pabijusi jau agrāk — šī mulsinošā sajūta bija spēcīga. Un savā sapnī viņa bija pazinusi ikkatru bruņinieku un bija gatava to ap­zvērēt.

No dušas Anna iznāca moža un puslīdz atguvusies no murgos re­dzētā. Cita naktskrekla līdzi nebija, tāpēc viņa apvilka t-kreklu. Taču arī gulta bija izmirkuši sviedros, un tādā gulties nebija nekādas patikas, tāpēc Anna ieslēdza datoru un nolēma nedaudz paklejot internetā pla­šumos.

Profesors Makfeidens viņu bija satriecis ar informācijas pārbagātību. Viņš Annu burtiski bija apbēris ar Tempļa vēstures faktiem un apbrīno­jami sīki bija stāstījis par Akras cietokšņa krišanu — viņaprāt, vienu no visskumjākajām dienām ordeņa vēsturē.

Varbūt tāpēc Anna sapni bija redzējusi tieši Akras ieņemšanu, tāpat kā pēc Sofijas Galloni izteiksmīgā stāsta murgos bija redzējusi, kā bizantieši iekaro Edesu.

Nākamajā dienā Anna bija iecerējusi vēlreiz tikties ar profesoru Mak feidenu un izdibināt vēl vairāk par pārsteidzošo ordeņa vēsturi, kas viņu bija aizrāvusi tik ļoti, ka senie notikumi rādījās spilgtos murgos.