Karaļa viltība

17. nodaĻa

Entrims tuvojās Londonas Taueram. Senā pelēkbrūnā ci­tadele atradās Temzas krasta līdzās gleznajam Tauera tiltam. Platais grāvis, kas savulaik apjoza cietoksni, tagad līdzinā­jās košzaļas zāles jūrai, kas ietīta nātrija spuldžu mirdzumā, kas pildīja telpu starp iespaidīgi augstajām cietokšņa sienām un ielu. Pāri upes klajam, aizdzinis negaisa mākoņus, plūda vēss nakts vējš.

Apkaime Entrimam bija pazīstama no bērnības: tuvējās tekstilfabrikas, apģērbu veikali un bengāļu virtuves resto­rāni. īstenda savulaik bija pilsētas atkritumu bedre imig­rantu sākotnējā apmešanās vieta. "Rīt ir sestdiena, tirgus diena, kad ieliņas pildīs tirgotāji, skaļās balsīs piedāvājot svaigus augļus un lietotu apģērbu." Viņš atminējās, kā zēna gados klaiņojis pa šīm ielām, iedraudzējies ar tirgotājiem un izzinājis dzīvi.

Izsekojamais raitā solī gāja pa priekšu un dažus brīžus uz­kavējās koncertzāles priekšā, apskatīdams kabarē izrādes afišu.

Pēc tam vīrietis šķērsoja ielu.

Labajā pusē slējās daudzstāvu autostāvvieta, tomēr tumšmatis soļoja tālāk. Augstu virs Tauera plīvoja prožektoru sta­ru apspīdētais Anglijas karogs. Muzejs jau bija slēgts, un tuk­šās kases grima tumsā. Temzas krastos pastaigājās cilvēki, un pāri apgaismotajam Tauera tiltam gliemeža gaitā, te ap­stājoties, te sakustoties, plūda satiksme. Tumšmatis apsēdās uz soliņa upes krastā.

Entrims viņam pievienojās.

Kā gaidāmās ziemas priekšvēstnesi varēja sajust salto ak­mens sēdekli. Par laimi, viņam bija silts mētelis un cimdi.

Es ceru, ka iemesls ir svarīgs, vīrietis uzrunāja Entrimu. Man šovakar nācās atcelt ieplānoto.

Nupat nogalināts viens no maniem vīriem.

Vīrietis nenovērsa skatienu no upes.

Entrims izstāstīja notikumus Svētā Pāvila katedrālē. Vī­rietis no Amerikas sūtniecības Lielbritānijā, sūtņa vecākais vietnieks, pagriezās pret viņu. Vai briti zina, ar ko mēs no­darbojamies?

Šo tikšanos bija noorganizējusi Lenglija pēc tam, kad En­trims bija ziņojis par notikušo. Tiesa, ne visu. Viņš noklusē­ja, kas nošāva viņa cilvēku katedrālē un kādi notikumi risi­nājās Tempļa baznīcā.

Es nezinu, viņš noteica. Taču situācija tiek kontrolēta.

Vai patiesi, Entrim? Nudien? Kontrolēta?

Atrodoties publiskā vietā, nācās ievērot pieklājības

normas.

Vai jūs zināt, kas ir likts uz kārts? sarunbiedrs jautāja.

Protams, ka viņš zināja, taču uzskatīja par prātīgāku iz­rādīt labo gribu, izliekoties par slikti informētu: Jūs varē­tu mani apgaismot.

Skotijas valdība grasās atbrīvot Megrahī. īsts neprāts. Lidmašīnā dzīvību zaudēja četrdesmit trīs Apvienotās Ka­ralistes pilsoņi. Vienpadsmit skoti gāja bojā uz zemes. Bet to visi izliekas piemirsuši.

Pan Am 103 katastrofā dabūja galu CIP vietējās filiāles priekšnieks. Gāja bojā arī Aizsardzības ministrijas Izlūkoša­nas pārvaldes un Diplomātu Apsardzes dienesta cilvēki. Četri aģenti, kas devās uz mājām. Es apzinos, kas likts uz kārts.

Mums solīja, ka jūs zināt, kā šai lietai darīt galu. Tas, protams, notika pirms gada. Taču te nu mēs esam un nekur tuvāk neesam tikuši. Ieslodzīto atbrīvošana parādīs pasau­lei, cik vāji mēs esam. Vai varat iztēloties sekas? Kadafi mums ņirgs sejā. Atbrīvoto Megrahī filmēs visi iespējamie televīzijas ziņu operatori, kādi vien Kadafi gadīsies pa ro­kai. Vēstījums ir skaidrāks par skaidru. Mēs nevaram pie­spiest mūsu sabiedrotos paturēt aiz restēm masu slepkavu, kurš nogalinājis viņu cilvēkus. Man ir jāzina. Vai jūs spēsiet to apturēt?

Entrims gaidīja ziņu, ka staļļu pagalmā ar Kotonu Malonu un īanu Dannu viss noritējis gludi, taču tā arī nebija to saņēmis, un tas radīja nemieru.

Lai tam darītu galu, viņš iesāka, jāpiespiež britus iejaukties. Parastos apstākļos skoti pat uz poda nevar aiziet bez Londonas piekrišanas. Viņiem savā teritorijā nav tikpat kā nekādas teikšanas. Mēs abi zinām, ka skotu valdība dar­bojas ar britu skaļi nepaustu piekrišanu. Viens vārds no Lon­donas, un vienošanās ar lībiešiem būtu lauzta.

It kā es to nezinātu.

Es ceru noskaidrot, kas varētu piespiest britus rīkoties.

Un par to mēs netiekam informēti.

Un netiksiet, kamēr šis instruments nebūs mums rokā. Taču mēs esam tuvu iznākumam. Pavisam tuvu.

Diemžēl laika jums gandrīz nemaz nav. Atbrīvošana un izdošana notiks tuvāko dienu laikā.

Tas bija jaunums. Lenglija šo sīkumu bija noklusējusi acīmredzot tādēļ, ka operāciju "Karaļa viltība" ir paredzēts izbeigt. Aģenta bojāejas gadījumā šāds lēmums bija obligāts. Neviens vadības līmenī neuzņemsies vainu par kļūdām, ja uz hierarhijas zemākā pakāpiena atrodams cits grēkāzis.

"Tu esi sīks draņķēns."

Vārdi, ko Denīza teica Briselē, joprojām sāpēja.

To nožēlojamo lībiešu bandubērnu derētu pakārt vai no­šaut, diplomāts īgni noteica. Taču stulbajiem skotiem li­kumdošana neparedz nāvessodu. Viņi to dēvē par progre­sīvu attieksmi. Ellīgi dumji, ja gribat zināt manas domas.

Kāda nezināma iemesla dēļ šajā jautājumā briti neņēma vērā nostāju, kādu pauda viņu vistuvākais sabiedrotais visā pasaulē. Ja CIP nebūtu padzirdējusi par slepenajām sarunām, šī vienošanās nāktu gaismā tikai tad, kad tā būtu noslēgta. Par laimi, pārrunas slepenajos kanālos bija ievilkušās. Taču, pēc visa spriežot, laiks nupat beigsies.

Jūs esat pēdējā cerība, diplomāts bilda. Mums nav nekādu iespēju izdarīt spiedienu uz Londonu. Mēs esam lū­guši, izteikuši piedāvājumus un apmaiņas darījumus, pat diedelējuši. Dauningstrīta atsakās iesaistīties. Jūsu operācija ir vienīgais, kas mums atlicis. Vai jūs varat to panākt?

Tik ilgi nostrādājis Centrālajā Izlūkošanas pārvaldē, Entrims zināja ja ietekmīgs politiķis izmisis jautā, vai var pa­nākt kādu iznākumu, pieņemama ir tikai viena atbilde.

Taču viņš ari apzinājās, ka tie būtu meli.

Tobrīd viņš nebija tuvāk atrisinājumam kā pirms mēneša vai gada. lana Danna atrašana deva cerību, taču pagaidām nebija iespējams pateikt, vai cerība kļūs par glābiņu.

Tādēļ viņš sniedza vienīgo iespējamo atbildi: Es nezinu.

Diplomāts atkal pievērsa skatienu upei. No Griničas pu­ses braukdami, garām paslīdēja pēdējie tās dienas tūristu ku­ģīši un aiztraucās rietumu virzienā.

Jūs vismaz runājat godīgi, viņš klusā balsī atzina. Tā bieži negadās. •

Es gribētu zināt… Entrims iesāka. Kādēļ briti nevē­las iejaukties? Tas nešķiet viņu garā. Kāds viņiem labums no tā, ka slepkava tiek uz brīvām kājām?

Tas ir sarežģīti, un jums gar to nav daļas. Diplomāts piecēlās. Dariet savu darbu. Vismaz to, kas no tā atlicis.

Un viņš aizsoļoja.