Karaļa viltība

51 nodaĻa

Ketlina pieliekusies nonāca pie skatītāju ložas durvīm un izgāja tenisa kortā. Laiku pa laikam viņa piesardzīgi palūkojās atpakaļ, lai gan bija jāšaubās, ka abi atpūtas tel­pā noguldītie pretinieki tik drīz atjēgsies. Viņiem būs ne­pieciešams ārsts. Nervus Ketlīnai kutināja pazīstamais adrenalīna uzpludu vilnis. Viņai tāds patika. Tā vismaz bija apgalvojis psihoterapeits, un viņa varēja vien pie­krist. Tagad šāds vilnis rosināja domāšanu un ļāva pie­ņemt lēmumus, no kuriem varētu būt atkarīga viņas dzī­vība.

Bet Ketlīnai tas patika.

Paļauties pašai uz sevi.

Kotons Malons bija nonācis grūtā situācijā. Tomass Metjūss bija viņu iesprostojis. Un no ieroča Malona rokās arī būs maz labuma.

Kas notiks tālāk?.Malons pajautāja, cieši uzlūkodams abus bruņotos vīrus, kas stāvēja desmit metru attālumā.

Metjūss atradās Malonam kreisajā pusē, starp viņu un Ketlīnas paslēptuvi.

Pēc visa spriežot, divus no jums nošaus, un trešais tiks sveikā cauri, atteica Metjūss.

Vecajam vīram bija taisnība. Malons varēja noguldīt tikai vienu no pretiniekiem.

Kāda ir jēga šim visam? jautāja Malons.

Te nav nekā personiska, Koton. Vienīgi bizness. To ta­ču jūs katrā ziņā saprotat.

Man rūp vienīgi tas, lai manam zēnam nekas nekaiš. Viss pārējais ir jūsu pašu putra, ne manējā.

Vai jūs zināt, ka Bleiks Entrims veica savu un jūsu dēla DNS salīdzinošo testu?

Tāda ziņa Malonu šokēja.

Viņš pagriezās pret Metjūsu. Ko jūs nupat, ellē ratā, teicāt?

Es pat zinu testa rezultātus.

Kaut kam tādam bija grūti noticēt.

Kā jau stāstīju, Entrims panāca, lai jūs jau Štatos tiekat iesaistīts īana Danna lietā. Viņš gribēja atvilināt jūs un jūsu dēlu uz Londonu. Tas viņam izdevās, un šeit viņš spēja jūs aizsūtīt Danna meklējumos, kamēr pats uzraudzīja jūsu dēlu.

Viņš sameklēja Gēriju pēc nolaupīšanas.

Koton, vīri, kas jums uzbruka un sagūstīja jūsu dēlu, ir Entrima cilvēki! Tas bija speciāli noorganizēts.

Kādā nolūkā?

DNS tests apliecināja, ka Entrims ir Gērija īstais tēvs.

Man nav laika klausīties jūsu blēņās.

Es nemeloju, Koton. Pārliecība šī vīra balsī mudināja domāt, ka tā patiešām ir. Es par jūsu personiskās dzīves līkločiem uzzināju nesen, Metjūss atzina. Gerijs nav jūsu īstais dēls. Un jums pašam to pavēstīja tikai pirms dažiem mēnešiem.

Kā jūs vispār to varat zināt?

Entrims jau vairākus mēnešus novēro jūsu bijušo sievu. Mēs noklausījāmies viņa zvanus kādam Džordžijas detektī­vam, kuru viņš bija nolīdzis.

Kāpēc viņš tā rīkojas?

Jādomā, ka jūsu bijusī sieva viņu nicina. Viņa nav ļāvu­si ar zēnu sazināties. Acīmredzot Entrims nolēma organizēt abiem satikšanos.

Realitāte uzbrāzās spēji kā sitiens.

"Gērija bioloģiskais tēvs ir šeit?" Malons drudžaini do­māja.

Vai Gērijs to zina? viņš jautāja.

Metjūss pamāja. Diemžēl, jā.

Man jādodas prom.

To es nevaru pieļaut, Metjūss atteica.

Ketlīna klausījās sarunā. Cik noprotams, starp Bleiku Entrimu un Malona dēlu pastāvēja tieša saikne.

Par to Malons acīmredzami neko nebija nojautis.

Pazīdama Entrimu, Ketlīna nebija pārsteigta. "Viņam ir bērns? Un bērna māte viņu ienīst? Gan jau tāpēc, ka viņš arī to sievieti kādreiz ir iekaustījis."

Abi bruņotie vīri joprojām nenovērsa ieročus no Malona.

Viņa nolēma izlīdzināt spēkus izlēkusi no aptumšotās skatītāju ložas, izšāva un ar lodi kājas lielā noguldīja vienu no bruņotajiem vīriešiem.

Otrs nekavējoties reaģēja un pavērsa ieroci pret citu mērķi.

Pret viņu.

Malons dzirdēja šāvienu un redzēja vīru nokrītam. Krei­sajā pusē parādījās Ketlīna, kura bija izšāvusi uz vīrieti, un otrs steigšus pavērsa ieroci pret viņu. Malons iesaistījās sie­vietes uzsāktajā spēlē un iešāva otram vīrietim kājā. Tas sa­bruka. Ričardsa pieskrēja pie ievainotajiem un savāca iero­čus, kamēr abi locījās sāpēs. No brūcēm šļācās asinis, notrai­pot tenisa korta klājumu.

Mēs ejam prom, viņš paziņoja Metjūsam.

Tā ir kļūda.

Es gribu apraudzīt savu zēnu. Malons piegāja tuvāk spiegošanas lielmeistaram.

Nupat dzirdētie jaunumi un tas, ka viņam nebija izdevies sazināties ar Entrimu, nozīmēja pamatīgas nepatikšanas.

Turieties no manis tālāk! viņš brīdināja.

Jums nepatiks tas, ko uzzināsiet.

Gan izturēšu.

Tomēr viņš nejutās par to pārliecināts.

Jums ir četri aģenti, kuriem nepieciešama medicīniskā aprūpe, ierunājās Ketlīna, nomērķējusi uz Metjūsu.

Metjūss pašūpoja galvu. Jūs nudien esat savdabīga persona.

Es izrādīju iecietību, sagādādama tikai ievainojumu kā­jā. Nākamajā reizē es tik žēlsirdīga vis nebūšu.

Es arī ne, Malons piebilda.

Vai jūs esat gatavs tādēļ riskēt ar dzīvību? Metjūss viņam vaicāja.

Jājautā, vai jūs pats esat uz to gatavs.

Viņš pameta ar roku Ričardsai, un abi izsteidzās no ēkas pēcpusdienas saulē. Neviena aģenta neredzēja. Abi skrie­šus devās pa kreisi, garām izslavētajam dārza labirintam, un nonāca uz ielas, pa kuru aizsteidzās līdz pils ieejai. Te gar ietvi stāvēja taksometru rinda. Vienā iekāpuši, viņi aiz­brauca.

Liels paldies, Malons sacīja.

Mazākais, kā varēju atlīdzināt.

Domas neprātīgi šaudījās. Sameklējis tālruni, Malons at­kal zvanīja Entrimam. Nekā.

Vai jūs nevarat viņu atrast? Ričardsa jautāja.

Malons papurināja galvu.

Uz kurieni? vaicāja šoferis, sēdēdams aiz organiskā stikla norobežojuma.

Uz viesnīcu Goring.

Es dzirdēju, ko Metjūss stāstīja par jūsu puiku.

Un es gribu… Malons pagriezās pret Ričardsu. Lai jūs izstāstāt visu, ko zināt par Bleiku Entrimu.