Karaļa viltība

34 nodaĻa

Parastos apstākļos Entrims bažitos par to, cik zinoša ir Daidala biedrība un cik nestiprs izrādījies viņa drošības vai­rogs. Operācijā "Karaļa viltība" bija iesaistīti divi aģenti un divi analītiķi. Vēl divi citi ārštata darbinieki bija norīkoti cir­ka izrādei ar Malonu. Divi no šiem sešiem bija pagalam. Vai viņa cilvēks, kurš ieradās uz tikšanos Svētā Pāvila katedrā­lē, bija tai biedrībai par traucēkli? Kādi bija viņa pēdējie vār­di? "Tā tam nebija jānotiek." Toreiz Entrims tos nebija sa­pratis, taču tagad nojauta sevišķo nozīmi. Un aizdomājās. Kam bija jānotiek katedrālē?

Būtu loģiski, ja Svētā Pāvila katedrālē mirušais izrādītos nodevējs. Taču arī pārējie četri bija turami aizdomās. īpaši ārštatnieki. Par visiem Entrims zināja maz, vienīgi to, ka vi­ņiem bijusi atļauja darboties tik augsta līmeņa operācijās.

Taču Entrimam bija vienalga.

Tagad jau bija.

Viņš grasījās aiziet no darba. Ja visu izspēlēs kā piedienas, tad, pateicoties Ferova Karija nāvei, operācija "Karaļa viltība" gluži vienkārši tiks slēgta. Lenglijā neapšaubāmi vai­nos Entrimu, un viņš kritīs uz zobena, piedāvādamies aiz­iet. Atlūgums tiks pieņemts.

Visiem iesaistītajiem tā būs nesāpīga, ātra šķiršanās.

Protams, vēl būs jautājumi par Svētā Pāvila katedrālē mi­rušo, taču cik tālu izmeklēšana tiks? Vašingtonā mazāk par visu vēlētos lieku uzmanību, īpaši no britu izmeklēšanas ielādēm. Labāk pieļaut, lai šāvienu iemesls paliek nenoskaid­rots un līķis netiek atrasts. Vainīgo zināja tikai Entrims un ft.mbījās, vai šo notikumu var sasaistīt ar Daidala biedrību. Vienīgais saziņas līdzeklis ir viņa mobilais tālrunis lēts apar.its, pirkts Briselē, izmantojot svešu vārdu, un tas drīzu­mā tiks sadragāts gabalos un sadedzināts.

Atlika vienīgi trīs cietie diski.

Tā viņš atstāja Gēriju ar vienu no saviem vīriem un aiz­brauca uz dzīvokļu namu Londonas īstendas rajonā. Holan­dietis, kas tajā apmeties, bija datorspeciālists, kuru piesais­tīja daudziem uzdevumiem. Neatkarīgais darbinieks, kurš apzinājās, ka neiedomājamo naudu saņem ne tikai par snieg­tajiem pakalpojumiem, bet arī par mutes turēšanu. Entrims nebija vērsies pie CIP atšifrēšanas speciālistiem, jo tie atra­dās pārāk tālu. Piedevām pretoperāciju vienības tik un tā pa­rasti neizmantoja savus cilvēkus to galvenais uzdevums bi­ja darboties ārpus sistēmas.

Man vajadzīgi visi trīs diski, viņš paziņoja holandie­tim, kolīdz bija iegājis dzīvoklī un aizvēris durvis. Pirmīt ar tālruņa zvanu puisis bija uzmodināts no cieša miega.

Šī lieta galā?

Entrims pamāja. Mums nogriezts skābeklis. Operācija slēgta.

Analītiķis uz sava darba galda sameklēja visus trīs cietos diskus un bez jautājumiem pasniedza viesim.

Tomēr Entrimu māca ziņkāre. Vai tu kaut ko atradi?

Es atguvu apmēram sešdesmit failus un centos uzlauzt tos, kuri aizsargāti ar paroli.

Vai nepalasīji, kas tajos rakstīts?

Analītiķis papurināja galvu. Tik daudz prāta man ir. Es negribu zināt.

Tad es pieraudzīšu, lai atlikušais honorārs kontā nonāk rīt, Entrims solīja.

Tos aizsargātos failus es varētu atšifrēt.

Šāds paziņojums piesaistīja uzmanību.

Tu tos uzlauzi?

Vīrietis nožāvājās. Vēl ne. Bet domāju, ka varētu. Vie­nu Karija paroli un šifru es dabūju vaļā. Pārējos arī varētu. Protams, tas, ka mēs darbojamies vienā un tai pašā pusē, šo­reiz padara manu uzdevumu vieglāku.

Lai apmierinātu Daidala biedrības prasības, Entrims pie­krita atdot visu, kas atrodas noliktavā, kā arī cietos diskus. Taču neliela rezerves kopija nenāktu par ļaunu. īpaši, ja nakas sadarboties ar tik pilnīgi neparedzamu organizāciju kā šī biedrība. Turklāt kārojās uzzināt, vai pēc gadu ilga darba ir noskaidrots kaut mazākais sīkums.

Todien, runājot pa tālruni, Karijs izklausījās priecīgs un satraukts.

Acīmredzot gribēja palepoties ar kādu nozīmīgu atklā­jumu.

Vai tu nokopēji visus trīs cietos diskus?

Analītiķis pamāja. Protams. Katram gadījumam. Kopi­jas taču arī gribēsiet, vai ne? Viņš jau dzīrās tās atnest.

Nē. Turpini strādāt ar kopijām. Es gribu zināt, kas rak­stīts ar paroli aizsargātajos failos. Tiklīdz tos uzlauz, neka­vējoties zvani man.

Nekad Ketlīna nebija izjutusi tādu sajūsmu, ieraugot kā­du cilvēku, kā brīdī, kad automašīnai priekšā iznira zēns, kuru viņa uzreiz pazina. Ketlīna bija cerējusi, ka īans Danns nav ieradies viens, un cerības piepildījās, kad parādījās arī Kotons Malons. Patlaban viņi atradās vairāku kvartālu at­tālumā pie slēgta suvenīru veikaliņa. īans ar līdzpaņemto ka­batas nazi pārgrieza plastmasas roku važas.

Kāpēc jūs tā darījāt? viņa vaicāja Malonam.

No malas izskatījās, ka jums nepieciešama palīdzība. Ko tad Tomass Metjūss grib no jums?

Tātad jūs pazīstat mūsu krietno bruņinieku.

Mēs esam tikušies. Iepriekšējā dzīvē.

Viņš stāstīja, ka esat bijušais aģents. CIP.

Malons papurināja galvu. Tieslietu ministrija. Div­padsmit gadus strādāju starptautiskajā izmeklēšanas vienībā.

Un vairs nestrādājat.

Tā vismaz cenšos pats sev iegalvot. Diemžēl es pārāk reti sevī ieklausos. Kādas ir Metjūsa intereses?

Viņš grib mani nogalināt.

Mani arī, iejaucās īans.

Ak tā gan? Ketlīna pagriezās pret zēnu.

Vispirms viņš lika nogalināt cilvēku Oksfordas loka sta­cijā un pēc tam gribēja novākt arī mani.

Ketlīna paskatījās uz Malonu, un viņš, galvu palocījis, ap­stiprināja: Puika runā patiesību.

Tad viņa pievērsās zēnam. Izskriedams priekšā mašī­nai, tu uzņēmies lielu risku. Esmu tava parādniece.

Esmu to jau darījis. īans paraustīja plecus.

Patiesi? Tas tev ir tāds paradums?

īans ir profesionālis ielas dzīvē, ar smaidu paskaid­roja Malons. Viens aptur automašīnu un izliekas, ka ir sa­vainots, bet otrs tikmēr nozog no salona visu, kam tiek klāt. Ko jūs pirms brīža teicāt? Metjūss grib jūs novākt?

Sieviete pamāja. Acīmredzot mans lietderīguma termiņš ir beidzies.

Vai tas nevarētu būt blefs?

Iespējams. Bet es negribēju nogaidīt un noskaidrot, vai tā ir.

Vai mēs nevarētu apmainīties ar informāciju? Varbūt pa visiem trim mēs varētu atrast kādu jēgu šiem notikumiem.

Tā viņi arī izdarīja.

Ketlīna izstāstīja Malonam visu, kas kopš vakardienas at­gadījies gan Vindzorā, gan Oksfordā, kā ari pauda savas bažas par Evu Pazanu un Metjūsa stāstu automašīnā. Malons izklāstīja pēdējo divdesmit četru stundu notikumus savā dzī­vē, kuri šķita tikpat juceklīgi. īans papildināja stāstījumu ar mēnesi veciem notikumiem Oksfordas loka stacijā.

Sieviete noklusēja tikai trīs aspektus.

Savu pašreizējo stāvokli pārvaldē un pagaidu atbrīvoša­nu, sakaru pagātnē ar Bleiku Entrimu un to, ka viņu aizvili­nāja uz Tiesu inniem ar nolūku parādīt Entrimu. To visu ne­likās būtiski atklāt.

Vismaz pagaidām ne.

Kā jums ienāca prātā meklēt mūs grāmatu veikalā? Ma­lons vaicāja.

Mani sūtīja Metjūss. Viņš zināja, ka jūs tur būsiet.

Vai pateica arī, kā viņš to zina?

Ketlīna papurināja galvu. Es nesauktu viņu par sevišķi atsaucīgu cilvēku.

Malons smaidīja. Kā tas nākas, ka Smago organizēto no­ziegumu pārvaldes aģente sadarbojas ar M/6?

Tas man ir īpašs norīkojums.

Un tā bija patiesība.

Vismaz daļēji.

Ar Ketlīnas Ričardsas sniegtajiem paskaidrojumiem Malons nebija pilnībā apmierināts. Kaut arī nevar prasīt, lai tikko ie­pazīts cilvēks uzreiz atklāj visas kārtis, tomēr ar viņas izpaus­to pietika, lai pieņemtu dažus lēmumus. Pirmais bija par lanu. Zēns jānogādā tālāk no ugunslīnijas, pie Entrima un Gērija, ta­ču Malons nojauta, ka piespiest jaunekli aiziet būs grūti.

Es raizējos par mis Mēriju.

Vīrietis paskaidroja Ričardsai, ka tā sauc veco dāmu no grāmatveikala, un piebilda:

Tie vīri var atgriezties, bet mēs viņu tur atstājām vienu.

Uz Metropoles policiju nevar paļauties, Ričardsa no­rādīja. Tā sadarbojas ar Metjūsu.

Malons uzlūkoja īanu. Tev būs par viņu jāparūpējas.

To solījāties darīt jūs!

Jā, es tā arī darīšu, aizgādādams viņu un tevi pie Gerija.

Es gribu braukt jums līdzi.

Kurš teica, ka es kaut kur došos?

Jūs pats.

Gudrs puika, taču tas nenozīmēja, ka viņš panāks savu.

Mis Mērija pieskata tevi, kad tas vajadzīgs. Tagad jums jāmainās lomām.

lans pamāja. To var.

Es sazināšos ar Entrimu un likšu viņam atbraukt pakaļ gan tev, gan viņai.

Un kurp jūs dosities? Ričardsa vaicāja.

Iegūt dažas atbildes.

Mis Mērijas iedotā papīra lapiņa ar tālruņa numuru jopro­jām atradās viņam kabatā. "Es jau pirmīt ar māsu aprunā­jos, un viņu mans stāstījums savaldzināja. Māsa ar nepacie­tību gaidīs jūsu zvanu rīt no rīta."

Vai ņemsiet mani līdzi? Ričardsa lūdza.

/

Es spriežu, ka atteikumu jūs šā vai tā neuzklausītu.

Diez vai. Bet mans dienesta žetons var izrādīties no­derīgs.

Var gan. īpaši tad, ja būs jāvicina ieroči.

Malons pasniedza Ketlīnai vienu no policistiem atņemta­jām pistolēm.

-Jāpiezvana Entrimam, viņš atgādināja. Un tad es gri­bētu dažas stundas nosnausties.

Es piedāvātu doties uz manu dzīvokli, Ričardsa tei­ca. Tomēr baidos, ka tur mani meklēs vispirms.

Labāk sameklēsim viesnīcu, Malons ierosināja.