Dzintara istaba

Stīvs Berijs

Dzintara istaba

Veltīta manam tēvam, kurti pirms daudziem gadu desmitiem, pats to nezinot, iededza uguni,

un mātei, kura man iemācīja uzturēt šis liesmas.

PATEICĪBA

Mēdz teikt, ka rakstīšana ir vientulīga nodarbe, un šis novēro­jums ir pareizs. Taču manuskriptu nevar pabeigt vienatne, vismaz ne tādu, kuram lemta veiksme likt izdotam. Man šajā darba palī­dzēja daudzi cilvēki.

Pirmkārt, Pema Eiherna izcila aģente, kas spēja pārciest visas vētras un atkal izkļūt mierīgos ūdeņos. Pēc tam Marks Tavani, lielisks redaktors, kurš sagadaja man šo izdevību. arī Frena Dauninga, Nensija Pridžena un Deiva Vudvorta trīs brīnišķīgas sievietes, kuras padarīja katru trešdienas vakaru neaizmirstamu. Man ir las gods piederet pie ši "meiteņu pul­ciņa". Rakstnieki Deivids Pojers un I.enora Harta ne tikai snie­dza praktiskas pamācības, bel arī iepazīstināja mani ar Frenku Grīnu, kurš, nežēlojot laiku, iemācīja man to, kas jāzina. Arī Arnolds un Dženella Džeimsi, manas sievas vecāki, kuri licēja maniem centieniem. Un visbeidzot visi tie, kuri uzklausīja ma­nu pļapašanu, lasīja uzmetumus un izteica savu viedokli. Neuzdrošinos nosaukt viņu vārdus, jo baidos kadu aizmirst. Ludzu, ziniet, ka ikviens no jums man ir svarīgs, un jūsu vertigie ieteikumi neapšaubami veicinaja gramatas nokļūšanu pie lasītajiem.

Bet visvairak esmu pateicību parādā diviem pavisam īpašiem cilvekiem savai sievai Emijai un meitai Elizabetei, kuram kopīgi ir pa spēkam itin viss, arī šis darbs.

Lai kāda iemeslu dēļ tiktu izlaupīta kāda valsts, mums jasaudzē tās celtnes, kuras dārā godu cilvēku sabiedrībai, nevei­cinot ienaidnieka speķu, tādas kā tempļi, kapenes, sabied­riskas ēkas un visi izcili skaistie mākslas darbi… Tīši laupot cilvecei šādus mākslās brīnumdarbus, karotājs pasludina sevi par cilveces ienaidnieku.

Emherihs dr Vatels "Nāciju likums", 1758.

Esmu sīki izpētījis vēstures pieminekļu stāvokli Feterbofa, Carskoje Selo un Vavlovskā, un visās trijās pilsētās šie piemi­nekļi ir smagi cietuši. Turklāt šie postījumi, kurus ir grūti uz­skaitīt to milzīga apjoma dēļ, spriežot pēc visa, ir nodarīti ar iepriekšēju nodomu.

Ermitažas direktora Josifa Orbeli liecība nlrnbergas tribunālā 1946. gada 22. februāri

Satriecoši aizraujošs, ar brīnišķīgiem varoņiem un strauju, pavērsieniem bagātu sižetu. Spoža intriga, patiess prieks.

Klaivs Kaslers

.