Dzintara istaba

4

17:45

Karols Borja iegriezās piebraucamāja ceļa un apturēja Oldsmobile. Viņš varēja priecāties, ka astoņdesmit viena gada vecuma vel spej vadīt auto. Viņa redze bija pārsteidzoši laba, un arī kustību koordinācija, lai gan pagausa, štata komisijai šķita gana laba, lai atjaunotu vaditaja apliecību. Viņš nemedza braukt bieži vai talu. Uz pārtikās veikalu, dažkart uz lielveikalu, vismaz divreiz nedē­ļa pie Reičelas. Šodien viņš bija nobraucis tikai četras jūdzes līdz "Martas" stacijai, kur iesēdās vilciena, lai nokļutu centra, tiesu namā uz vārda maiņas jautajuma izskatīšanu.

Viņš dzīvoja Fultonas apgabala ziemeļdaļa gandnz četrdesmit ga­dus, bija apmeties šeit sen pirms Allantas pēkšņas izplešanas zieme­ļu virziena. Kādreiz mežiem apaugušos sarkana mala kalnus, no ku­riem strautiņi ieplūda netalaja Čatahuči upe, tagad klaja komerciāla apbūve, lepnas bagatnieku mājas, daudzdzīvokļu namu kvartali un ceļi. Viņam apkart dzīvoja un stradaja miljoniem cilvēku, un Atlanta bija izpelnījusies metropoles un (Mimpisko spēļu mājvietās godu.

Viņš izkāpa no auto un ieskatijas pastkastīte ietves mala. Mai­ja vakars bija nepārāsti silts, tas patika viņa artrīta sabeigtajam locitavam, kas nekļūdīgi juta rudens un ienīstas ziemas tuvoša­nos. Soļodams uz. mājas pusi, viņš pamanīja, ka vajadzētu nokrā­sot koka karnīzes.

Pirms divdesmit pieciem gadiem viņš pārdeva savu toreizējo zemes gabalu, un ar saņemto naudu pietika samaksai par jaunu maju. Toreiz šī rajona apbūve vel tikai sakas, un ieliņa izveidojas par mājīgu stūrīti zem ceturtdaļgadsimtu vecu koku lapotnes. Vi­ņa mīļota sieva Maija nomira divus gadus pec mājas celtniecības pabeigšanas. Vēzis viņu atri iedzina kapa. Pārāk atri. Viņam tik tikko pietika laika atvadīties. Cetrpadsmitgadigā Reičela turējās drosmīgi, bet tevs piecdesmit septiņu gadu vecuma bija pārbijies līdz nāvei. Viņu biedeja doma par vientuļam vecumdienām. Taču Reičela vienmer bija līdzas. Viņš varēja pateikties liktenim par tik labu meitu. Savu vienīgo bērnu.

Viņš gausi iesoļoja māja, bet jau pec dažam minūtēm sētas pu­ses durvis atspraga vaļa un virtuve ieskreja abi viņa mazbērni. Viņi nekad neklauvēja, un durvis nekad nebija aizslēgtas. Brentam bija septiņi gadi, Marlai seši. Abi apskava vectēvu. Tūlīt arī Reičela ienaca pa durvīm.

Vecotēv, vecotev, kur ir Lūsija? jautāja Marla.

Guļ darbistaba. Kur tad citur? Kaķis bija viņiem pieklidis pirms četriem gadiem un iekārtojies uz palikšanu.

Bērni metas skriet uz mājas galveno durvju pusi.

Reičela atvēra ledusskapi un izņēma aukstas tējas kruku.

Tu tiesas zale gandrīz apraudajies.

ILs zinu, ka sarunaju par daudz. Taču atcerejos savu tevu. Kaut tu butu viņu pazinusi! Viņš katru dienu stradaja uz lauka. Carisma piekritējs. Uzticīgs līdz galam. Ienīda komunistus. Viņš apklusa. Hs iedomājos, ka man pat nav viņa fotogrāfijās.

Toties tev atkal ir viņa vārds.

Pateicoties tev, meitiņ. Vai uzzināji, kur ir Pols?

Mana sekretāre noskaidroja. Viņš bija aizņemts testamentu lii-sa un nevareja atnakt.

Ka viņam klājas?

Reičela iemalkoja teēju.

droši vien labi.

Vecais virs nopētīja savu meitu. Viņa bija tik līdzīga mātei. Perļaini balta ada, kupli kastaņbruni mati, vērīgas bruņas acis ar pa­tīkamu neatkarīgas sievietes skatienu. Un gudra. Varbūt pat pā­rāk.

Un ka tev pašai iet? viņš apjaulajas.

Turos. Ka jau vienmēr.

Vai tiešam, meitiņ? Pedeja laika viņš bija pamanījis izmai­ņas. Reičela bija it ka attālinājusies, kļuvusi izklaidīgāka, trauslaka. It ka viņa mazliet baidītos no dzīves, bet tēvam tas sagadaja raizes.

Nebeda par mani, tet. Man viss būs labi.

Precinieki vel nerādās? Trīs gadu laika pec šķiršanas vi­ņas dzīve nebija manīts neviens vīrietis.

It ka man tam būtu laiks. Jāstrādā un jarupejas par abiem sīkajiem. Un arī par tevi.

Viņš vairs nedrīkstēja klusēt.

Es raizējos par tevi.

Nav nekādās vajadzības.

Taču, to teikdama, viņa bija novērsusi skatienu. Varbūt tomēr nebija tik pārliecinātā par sevi.

Vecumdienas cilvēkam vienam grūti.

Meita, šķiet, saprata viņa domu.

Tu neesi viens.

Es nerunāju par sevi, un tu to zini.

Reičela piegāja pie izlietnes un izskaloja glāzi. Tēvs nolēma pārāk neuzstāt un iesledza virtuvē esošo televizoru. Tas no rīta bija noregulēts uz CNN ziņu kanālu. Pagriezis skaņu klusāk, viņš izteica to, ko vairs nespēja noklusēt.

-Tev nevajadzēja šķirties.

Meita uzmeta viņam draudīgu skatienu.

Vai atkal saksi lasīt lekciju?

Pārvāri savu lepnumu. Jums vajadzētu mēģināt vēlreiz.

Pols to nevēlas.

Vecais virs cieši raudzījās meitai acis.

jūs abi esat pārak lepni. Padoma par maniem mazberniem.

Tieši par viņiem es domāju, kad šķiros. Mes visu laiku strī­dējāmies. Tu to zini.

Tēvs pašūpoja galvu.

Tikpat spītīga ka māte. Vai varbūt Reičela dnzak bija līdzī­ga viņam? Gmti pateikt.

Reičela noslaucīja rokas ar trauku dvieli.

Pols ap septiņiem atbrauks pēc bērniem. Viņš aizvedīs tos mājas.

Un uz kurieni tu dosies?

Vakt naudu kampaņai. Vasārā būs grūta, un tas nepavisam nepriecē.

Vecais virs pievērsa skatienu televizora ekrānam un ieraudzī­ja kalnu grēdas, stavas aizas un klinšainas kraujas. Ši ainava uz­reiz. šķita pazīstama. Uzraksts ekrana kreisaja apakšēja stūri vēs­tīja: STODA, VACIJA. Borja ieslēdza skaņu.

…buvuzņemejs miljonārs Veilends Makojs uzskata, ka šaja teritorijā Vacijas vidienē joprojām glabajas nacistu paslēptas bagatibas. Nakamnedeļ sakas viņa ekspedīcija uz Harca kalniem, kas savulaik piedereja Austrumvacijai. Šis apvidus kļuvis pie­ejams tikai nesen, pec komunistiska režīma sabrukuma un Vaci­jas austrumu un rietumu daļas apvienošanās. Pkrana tuvplānā pārādijas alas mežainas ielejas. Daži uzskata, ka Otrā pasaules kārā pēdējās dienas nacistu laupījumi tika steidzīgi paslēpti ne-

.kaitamajos tuneļos, kas krustam šķērsam stiepjas caur šiem se­najiem kalniem. Dažos no tiem atrodas neizlietota munīcija, kas apgrūtina meklēšanu un padārā to vel bistamaku. Kopš Otra pa­saules kārā beigām vairak neka divdesmit cilvēki zaudējuši dzivibu, cenšoties sameklēt apslēptos dārgumus.

Reičela piegāja un noskūpstīja tevu uz. vaiga.

Man jāiet.

Viņš novērsa skatienu no ekrāna.

Pols būs septiņos?

Reičela pamāja ar galvu un steidzas uz durvju pusi.

Tēvs atkal pievērsa uzmanību televizoram.