Dzintara istaba

23

Atlanta, Džordžijas štats

Piektdiena, 16. maijs, 9:15

Suzanna Dancere iesoļoja kabineta. Pols Katlers piecēlās no liela riekstkoka rakstāmgalda un nāca viņai pretī.

Paldies, ka atradat laiku sarunai ar mani, viņa iesāka.

Nav par ko, Maijersas kundze. Katlers uzrunaja viņu uz­vārdā, ko Suzanna nosauca sekretārei. Viņa zinaja, ka Knollam patīk visur izmantot savu īsto vardu. Vel viens piemers viņa augstprātībai. Viņa labāk izvēlējas anonimitati. Un maskēšanos. Mazakas izredzes kadam pārāk palikt atmiņā.

Vārāt saukt mani par Džo, viņa atļava.

Apsedusies piedāvātājā krēsla, viņa nopētīja pusmūža juris­tu. Viņš bija slaids, neliela auguma, ar gaiši brūniem matiem, kas jau bija kļuvuši paplani, vēl neveidojot pliku pakausi. Kā jau va­rēja sagaidīt, viņš bija ģerbies balta krekla ar zīda kaklasaiti un tumšās bikses, bet bikšturi piešķīra šim teļam lielāku vecumu un cienīgumu. Viņš laipni uzsmaidīja, un Suzannai iepatikās viņa mirdzošās pelēkas acis. Viņš šķita kautrīgs un pieticīgs, un tatad ii i Suzanna nosprieda viegli savaldzināms.

Par laimi, viņa bija ģerbusies atbilstoši lomai. Uz galvas viņa bija uzspraudusi kastaņbrunu parūku. Acu krāsa bija izmainīta .11 brūnam kontaktlēcām. Šo apmanu papildina ja brilles ar astoņ­stūrainiem stikliem zelta rāmjos. Krepa svārkus un divrindu pogājamo žaketi ar smailiem atlokiem viņa vakar bija nopirkusi Vicloria's Sccret veikala. Šis tērps izstaroja izteiktu sievišķību un bija iecerēts uzmanības novēršanai no viņas sejas. Apsēdusies viņa s.ikrustoja kajas, nesteidzīgi izradot melnās zeķes, un centas smaidīt kaut mazliet vairak neka pārāsti.

jūs esat mākslās detektive? jautāja Katlers. Droši vien in­teresants darbs?

Reizēm ir. Taču nešaubos, ka arī jūsu darba netrūkst aizrau­jošu brīžu.

Viņa atri nopētīja telpu. Virs adas dīvaniņa karājas ierameta Vinslova gravīra, tai abas pusēs Kupkas akvareļi. Pie citas sienas bija sakārti diplomi un dažadu profesionālo organizāciju dalības un apbalvojumu dokumenti. Amerikas Juristu asociacija, Testa­mentu juristu biedrība, Džordžijas tiesu juristu asociācija. Divas krasu fotogrāfijās, acīmredzot uzņemtas kadā likumdošanas iestā­dP Katlers sarokojas ar vecāku vīrieti.

Viņa norādīja uz mākslās darbiem.

Jūs esat mākslas lietpratējs?

Ne gluži. Tikai mazliet kolekcionēju. Taču aktīvi darbojos musu Augstaja mākslās muzeja.

Tas laikam jums sagādā daudz prieka.

Maksla man ir svarīga.

Vai tāpēc bijāt ar mieru mani pieņemt?

arī tāpēc, turklāt mani mocīja vienkāršā ziņkāre.

Viņa nolēma ķerties pie galvena.

Pirms brīža es biju iegriezusies Fultonas apgabala tiesu na­mā. jūsu bijušās sievas sekretāre teica, ka tiesnese Katlere izbrau­kusi no pilsētas. Viņa neatklāja, uz kurieni tiesnese devusies, un ieteica man runāt ar jums.

Viņa pirms brīža zvanīja un teica, ka tas ir saistīts ar manu bijušo sievastevu?

Ja, ta ir. Tiesneses Katleres sekretāre apstiprinaja, ka vakar esot ienācis kāds vīrietis un interesējies par jūsu bijušo sievu. Gārā auguma, gaišmatains eiropietis. Viņš sauc sevi par Kristiānu Knollu. Es jau veselu nedeļu novēroju Knollu, bet vakar pazau­dēju viņu no skata lidostā. Baidos, ka viņš varbūt seko tiesnesei Katlerei.

Advokāta seja pazibēja raižpilna izteiksme. Lieliski. Viņa bija uzminējusi pareizi.

Kāpēc lai šis Knolla kungs sekotu Reičelai?

Viņa bija nolēmusi izteikties bez aplinkiem. Varbūt bailes liks viņam aizmirst piesardzības barjeras, un viņa uzzinās, uz kurieni īsti devusies Reičela Katlere.

Knolls ieradas Atlantā runāt ar Karolu Borju. Viņa noklu­sēja to, ka Knolls sestdienas vakārā tikās ar Borju. Nevajag viņu pārāk cieši saistīt ar notikušo. Laikam viņš uzzinaja, ka Borjas kungs ir miris, un uzmekleja viņa meitu. Tas ir vienīgais loģis­kais izskaidrojums, kāpēc viņš gāja uz tiesneses kabinetu.

Kā jūs un viņš zināt kaut ko par Karolu?

jūs droši vien zināt, ar ko Borjas kungs nodarbojās, kad vēl bija Padomju Savienības pilsonis?

Viņš mums to pastastija. Bet ka jūs zināt?

Krievijā tagad visiem ir pieejami tas Komisijas dokumenti, kura Borjas kungs kādreiz strādaja. Tagad pētīt vēsturi nav grūti. Knolls meklē Dzintara istabu un droši vien cerēja, ka Borja kaut ko par to zina.

Bet kā viņš zināja, kur atrast Karolu?

Pagajušajā nedeļa Knolls skatīja dokumentus Sanktpeterbur);-is arhīvā. Tie tikai nesen kļuva pieejami apmekletajiem. Viņš tur uzzināja visu vajadzīgo.

Tas tomēr neizskaidro, kapec jūs esat šeit.

Kā jau teicu, es novēroju Knollu.

Ka jūs zināt, ka Karols ir miris?

Fs to uzzināju pirmdiena, kad ierados pilsēta.

Maijersas kundze, kada jēga visam tam runām par Dzintara istabu? Tā ir pazudusi jau vairak neka piecdesmit gadus. Vai jums nešķiet, ka ta sen jau butu atrasta, ja tas butu iespējams?

Piekrītu, Katlera kungs. Bet Kristiāns Knolls doma citādi.

Jūs teicāt, ka vakar pazaudējat viņu no skata lidostā. Kas jums liek domāt, ka viņš seko Reičelai?

Tikai nojauta. Es pārmeklēju uzgaidamas zāles, bet nevareju viņu atrast. Ievēroju vairakus starptautiskos reisus, kas izlidoja lulit pec tam, kad Knolls bija man izsprucis. Viens bija uz Min­heni. Divi uz Parīzi. Trīs uz Frankfurti.

Viņa lidoja uz Minheni, atklaja Katlers.

Laikam šis jurists sāk atsilt pret viņu. Pamazam sāk uzticē­ties. Noticēt viņas teiktajam. Viņa nolēma izmantot šo bridi.

Kāpēc tiesnese Katlere dodas uz Minheni tik drīz pēc teva nāves?

Tevs viņai atstaja vēstuli par Dzintara istabu.

Tagad bija laiks izdarīt spiedienu.

Katlera kungs, Kristiāns Knolls ir bīstams cilvēks. Kad viņš grib kaut ko panakt, nekas nespej viņu aizkavēt. Es varētu saderēt, ka viņš arī iekāpa taja lidmašīna uz Minheni. Man noteikti jaruna ar jūsu bijušo sievu. Vai zināt, kur viņa ir apmetusies?

Viņa solīja piezvanīt no Vacijas, bet vel nav nekādas ziņas.

Viņa balsi skanēja raizes. Suzanna ieskatījās pulksteni.

Minhene tagad ir gandrīz pusčetri.

Pirms jūsu ierašanas es domāju tieši par to pašu.

Vai zināt, uz kurieni tieši viņa devās? Katlers neatbildēja. Viņa neatlaidas. Es saprotu, ka esmu jums svešs cilvēks. Taču vārāt man ticēt, ka man ir vislabakie nodomi. Man jāatrod Kristi­āns Knolls. Konfidencialitāte liedz man paskaidrot kaut ko tuvāk, bet man ir drošs pamats ticēt, ka viņš seko jūsu bijušajai sievai.

Tad man laikam jāziņo policijai.

Vietējam likumsargašanas iestādēm Knolla vārds neko ne­nozīmes. Šis ir starptautiska līmeņa jautajums.

Katlers vilcinājās, it ka apsvērdams iespejas. Policijas iesaistī­šana prasīs laiku. Sazinašanās ar Eiropas aģentūram vēl vai­rak. Viņa bija tepat, gatava rīkoties. Izvēle taču nebija grUta, un viņa nemaz nebrīnījās par Katlera lēmumu.

Viņa devas uz Bavariju meklet kādu cilvēku vārda Dana Ča­pajevs. Viņš dzīvo Kelheimā.

Kas ir šis Čapajevs? viņa naivi apjautajas.

Karola draugs. Viņi pirms daudziem gadiem kopa stradaja Komisijā. Reičela doma, ka viņš varbūt kaut ko zina par Dzintara istabu.

Kapec gan lai viņa tā domātu?

Katlers pasniedzās rakstāmgalda atvilktnē un izvilka vēstuļu kaudzīti. Viņš pasniedza tās Suzannai.

Paskatieties pati. Tur viss ir.

Suzanna atri parlaida acis visam vēstulēm. Neka konkrēta vai noteikta, tikai mājieni uz to, ko abi šie viri varbūt zināja vai no­jauta. Taču pietiekami, lai liktu viņai raizēties. Tagad vairs nebija nekādu šaubu, ka nedrīkst pieļaut, lai Knolls metas uz vienu ro­ku ar Reičelu Katleri. Bet tieši to šis maitasgabals gatavojas darīt. Neizdibinājis neko no tēva, viņš nogrūda večuku pa kāpnēm un pēc tam nolēma pielabināties meitai, lai noskaidrotu, ko viņa zina. Suzanna piecēlās.

Paldies par informāciju, Katlera kungs. Centīšos sameklēt jūsu sievu Minhenē. Man tur ir pazīšanās. Viņa sniedza roku. Pateicos, ka atvēlējat man laiku.

Katlers piecēlās un paspieda roku.

Paldies, Maijersas kundze, ka atnacāt un brīdinājāt. Bet jūs l.i arī nepateicāt, kada ir jūsu interese.

To es nedrīkstu izpaust, bet pietiek jau ar to, ka Knolla kungs liek meklets par dažiem nopietniem noziegumiem.

Vai jūs strādājāt policijā?

Esmu privatdetektīve, kas nolīgta atrast Knollu. Mana darba vieta ir Londona.

Savadi. jūsu akcents ir dnzak Austrumeiropas neka britu.

Viņa pasmaidīja.

Pilnīgi pareizi. Es esmu dzimusi Prāgā.

Vai vārāt atstāt savu telefona numuru? Ja Reičela dos kādu ziņu, varbūt varēšu palīdzēt jums viņu atrast.

Tas nav vajadzīgs. Ja neiebilstat, es pati jums piezvanīšu vē­li ik šodien vai rīt.

Viņa pagriežas, lai aizietu, un pamanīja ierāmetu fotogrāfiju, kur bija redzams pavecs paris vīrietis un sieviete.

-Jauki cilvēki.

Mani vecāki. Ši fotogrāfijā tika uzņemta kādus trīs menešus pirms viņu nāves.

Piedodiet!

Viņš viegli pamāja ar galvu, pieņemot viņas lidzjutibu, tad vi­ii. i izgāja no kabineta, nesakot vairs ne vārda. Kad viņa pēdējo­reiz redzēja šo paveco pari, viņi kopa ar vēl kādiem divdesmit cilvekiem lietainā diena kapa Alitalia lidmašīna, lai dotos īsa pārlidojumā no Florences pāri Ligurijas jūrai uz Franciju. Spri­dzeklis, par kura ievietošanu viņa bija samaksajusi, droši glabaļ.is bagažas nodalījuma ar iedarbinatu pulksteņa mehānismu, kas lika tam uzsprāgt pēc trīsdesmit minūtēm tieši juras vidū.