Dzintara istaba

6

22:25

Pols pacēla Marlu uz rokām un saudzīgi ienesa māja. Brents žavadamies sekoja. Ieejot šaja māja, viņu vienmēr pārņēma sava­da sajuta, šo divstāvu ķieģeļu namu koloniālajā stila viņš un Rei­čela nopirka pirms desmit gadiem, tūlīt pēc apprecēšanas. Pec septiņiem gadiem, kad laulība tika šķirta, viņš izvacas. īpašuma tiesības uz māju palika viņiem abiem, un savada karta Reičela uzstaja, lai Pols patur atslēgu. Taču viņš to izmantoja reti un vienmer iepriekš bridinaja, jo šķiršanas lēmuma septītajā punkta bija noteikts, ka māja paliek Reičelas ekskluzīva lietošanā un valdīju­ma, un Pols cieruja viņas personisko dzīvi, lai cik sapigi tas reizem nebūtu.

Uzkāpis pa kāpnēm otraja stava, viņš apguldīja meitu gulta. Abi bērni bija nomazgājušies vannā vectēva māja. Viņš novilka meitenei drebes un uzvilka pidžamu ar "Skaistules un briesmo­ņa" bildi. Pols bija divreiz aizvedis bērnus noskatīties šo Disneja multfilmu. Viņš noskūpstīja meitu un glastija viņas matus, līdz.

maza aizmiga salda miega. Apsedzis Brentu, viņš devas uz apakšstavu.

Darbistaba un virtuve valdīja nekārtībā. Tas nebija nekāds brī­nums. Divreiz nedeja naca majkalpotaja, jo Reičela nebija rūpīga saimniece. Ta bija viena no viņu atšķiribam. Viņš bija kartības mī­ļotājs. Nevis sīkumains pedants, bet disciplīnas piekritējs. Nekār­tībā viņam krita uz nerviem, tur neko nevarēja darīt. Reičelai, šķiet, it nemaz netraucēja uz grīdas izmētātās drebes un rotaļlietas, ne­tīriem traukiem pilna izlietne.

Reičela Beitsa jau no paša sakuma viņam šķita visai mīklaina būtne. Gudra, atklata, ar stingru raksturu, bet valdzinoša. Pārstei­dzoši, ka viņa pieversa uzmanību Polam, jo viņam pārāsti nebija īpašu panākumu pie sievietēm. Viņam bija dažas pastavigas drau­dzenes koledža un vienas, viņaprat, nopietnas attiecības juridis­kaja fakultate. Reičela viņu tiešam apbūra. Kapec viņš ta arī īsti nesaprata. Ar savu aso meli un straujo raksturu viņa varēja aiz­vainot cilvēkus, lai gan pati to nemaz nebija domājusi nopietni. Vismaz, ta viņš pulējas iegalvot sev, lai attaisnotu Reičelas neiejutibu. Viņš bija iecietīgs. Pat pārāk iecietīgs. Šķita vieglāk nemaz nepievērst uzmanību Reičelas izlēcieniem, neka teikt ko pretī. Taču dažkart viņš juta, ka Reičela viņu tīši izaicina.

Vai viņš ar savu mūžīgo piekāpšanos sagadaja sievai vilša­nos? Vienmer ļaujot, lai notiek pec viņas prata?

Grūti pateikt.

Viņš devas uz fasādes puses istabām nomierināt pratu, bet kat­ra telpa viņam uzbruka atmiņas. Mahagonija galdiņš ar fosila ak­mens virsmu, ko viņi kada nedēļas nogale bija atraduši Čatanuga senlietu meklejumos. Kremkrasas un smilškrasas divaniņš, uz kura viņi tik daudzus vakarus bija sēdējuši, skatīdamies televīzi­ju. Stikla vitrīna ar liliputu namiņiem, ko viņi bija aizrautīgi ko­lekcionējuši un dāvinājuši viens otram Ziemassvētkos. Pat smar­ža izraisīja siltas jutas. īpašais aromats, kas piemīt katrai mājai. Dzīves, viņu dzīves aromāts, laika dzirnavas attinis.

lzgajis vestibila, viņš pamanīja, ka pie sienas vel joprojām karājas viņa fotogrāfijā kopa ar berniem. Viņš iedomājās kura šķirta sieva vel atstaj pie sienas acu priekša lielu bijuša vira bildi? Un u/staj, lai viņš patur mājas atslēgu? Viņiem bija palikuši pat vel I Miris kopīgi ieguldījumi, kurus viņš parvaldija abu vārda.

Klusumu partrauca atslēgas skrapstoņa ārdurvju slēdzenē.

pec mirkļa durvis atveras, un ienaca Reičela.

Mazie neniķojas? viņa jautaja.

It nemaz.

Viņš aplūkoja melno žaketi ar nošuvem, kas cieši apņēma vi­ņas slaido vidukli, un taisnos svārkus garuma virs ceļgala. Gārās, slaidas kajas bija ieautas laiviņas ar zemiem papežiem. Kastaņbrunic mati bija apgriezti pakapeniski un sniedzas gandrīz līdz traus­lajiem pleciem. Ausis šūpojas sudraba tīģeracu auskari, kas sasau< as ar viņas pašas acīm, kuras pašlaik atspoguļojas nogurums.

Atvaino, ka neatnacu uz vārda maiņas sēdi, viņš teica.

Met tavs gājiens ar Markusu Netlzu aizkavēja testamentu lietu tiesas darbu.

Viņš ir seksislu maita.

Reičela, tu esi tiesnese, nevis pasaules glabeja. Vai tu neva­rētu rīkoties kaut mazliet diplomātiskāk?

Reičela nosvieda somiņu un atslēgas uz galdiņa. Viņas skatiens kļuva ciets ka marmors. To viņš bija redzējis arī agrak.

Un kas man, tavuprat, bija jadārā? Tas resnais maita sviež man uz galda simtdolāru banknotes un sūta mani dirst. Viņš bija pelnījis pavadīt dažas stundas aiz restēm.

Vai tev nepārtraukti ir japierada sevi?

Pol, tu neesi man nekāds uzraugs.

Bet kadam ir jabut. Tev drīz būs vēlēšanas. Divi spēcīgi pre­tinieki, bet tu esi nostrādājusi tikai vienu termiņu. Netlzs jau tagad skandina, ka atbalstīs ar savu naudu tos abus. Un, starp citu, viņš var to atļauties. Tadas nepatikšanas tev nav vajadzīgas.

Lai Netlzs iet kārties!

Iepriekšējā reizē viņš bija rīkojis naudas vakšanas pasaku mus, nodarbojies ar reklāmu un apvārdojis vajadzīgos cilvēkus, lai ie­gulu atsauksmes, preses labvēlību un vēlētāju balsis. Viņš nezinaja, kas šoreiz vadīs Reičelas vēlēšanu kampaņu. Organizēša­nas prasme nebija viņas stipra puse. I.idz šim viņa nebija lūgusi Polu palīdzēt, un viņš arī uz to īpaši necerēja.

Tu vari zaudēt, tu taču saproti.

Man nav vajadzīga pilitikas lekcija.

Kas tad tev, Reičela, ir vajadzīgs?

Tas uz tevi neattiecas. Mes esam šķīrušies. Atceries?

Viņam ienaca prata Reičelas teva vardi.

Un tu? Mes jau trīs gadus esam šķirti. Vai esi šaja laika ar kadu satikusies?

arī tas uz tevi neattiecas.

Varbūt. Taču šķiet, ka es esmu vienīgais, kas pret tevi nav vienaldzīgs.

Viņa pienāca tuvāk.

Un ko tas nozīme?

Ledus kārāliene. Ta tevi sauka tiesu nama.

Ps daru savu darbu. Pēdējā Daili/ Report statistika man bija visaugstakais reitings apgabala.

Un tas ir viss, kas tev rap? Cik atri tu iztiesā lietas?

Tiesneši nevar atļauties draugus. Tad tevi vai nu apsūdz neobjektivitate vai necieš par to, ka tadas nav. Tad jau labak but Le­dus kārālienei.

bija jau vels, un Pols negribēja strideties. Viņš aizspraucās gārām Reičelai un devas uz ārdurvīm.

Gan pienāks diena, kad tev būs vajadzīgs draugs. Ps tava vieta nenodedzinātu visus tiltus. Viņš atvēra durvis.

Tu neesi mana vieta.

Paldies dievam.

Un viņš devas projām.