Dzintara istaba

21

Ceturtdiena, 15. maijs, 10:15

Knolls izgāja no viesnīcas un ar vilcienu aizbrauca uz Fultonas apgabala tiesu namu. Sanktpēterburga nozagta ja VDK dokumenta bija teikts, ka Reičela Katlere ir juriste, un noradīta arī darba vietas .idrese. Taču vakar, ieradies juridiskaja firma, viņš uzzina ja, ka Rei­čela aizgajusi no tas pirms četriem gadiem, kad ieveleta par Augstā­kās tiesas tiesnesi. Sekretāre bija ļoti izpalīdzīga iedeva viņam Rei­čelas jauno darba telefona numuru un pastāstīja, kur atrodas tiesu nams. Viņš nosprieda, ka pa telefonu var saņemt strupu atraidīju­mu. Labaka taktika butu iepriekš nepieteikts apmeklejums.

Kopš Karola Borjas nogalinašanas bija pagajušas piecas die­nas. Viņam bija jānoskaidro, vai veca vira meita kaut ko zina par I )zintārā istabu. Varbūt laika gaita tēvs ir kaut ko pieminējis. Var­būt viņa kaut ko zina par Čapajevu. Protams, tas bija maz ticams pieņemums, taču viņam saka aptrukties pavedienu, un bija japarbauda visas iespējamības. Pēdas, kuras vel nesen šķita daudzso­lošas, saka atdzist.

Viņš iekāpa pārpildītā lifta kabīne un brauca uz tiesu nama sesto stāvu. Gaiteņu malas rindojas ļaužu pilnas tiesas zāles un rosīgi biroji. Knolls bija ģērbies gaiši pelēka lietišķa uzvalka ar svītrainu kreklu un bali dzeltenu zīda kaklasaiti, ko bija vakar nopircis vīriešu apģērbu veikala priekšpilsēta. Viņš apzināti bija izvēlejies neuzkrītošas un konservatīvas krasas.

Knolls iegāja pa stikla durvīm ar uzrakstu VIŅAS GODĪBAS REIČELAS KATLERES KABINETS un nokļuva klusā priekštelpa. Aiz rakstamgalda sēdēja melnādaina sieviete, aptuveni trīsdes­mit gadus veca. Uz plāksnītes bija rakstīts viņas vārds: SEMIJA LAEMENA. Rūpīgi izkopta angļu valoda viņš sveicināja:

Labrīt!

Sieviete pasmaidīja un atbildēja sveicienam.

Mans vārds ir Kristiāns Knolls. Viņš pasniedza vizītkarti, līdzīgu tai, ko bija izmantojis Pjetro Kaproni māja, tikai šajā viņa nodarbošanas bija tikai MĀKSLĀS KOLEKCIONĀRS, nevis zinātnieks, un nebija adreses. Vai es varētu runāt ar viņas go­dību?

Sieviete paņēma vizītkarti.

-Diemžēl tiesnese Katlerešodien nav darba.

Man jaruna ar viņu ļoti svarīga lietā.

Vai drīkstu jautat tas ir saistīts ar kadu lietu, kas tiks iz­skatīta musu tiesa?

Viņš papurināja galvu, sirsnīgi un neviltoti.

Ne, nepavisam. Tas ir personisks jautajums.

Pagajušajā nedeļas nogale tiesnesei nomira tevs un…

Ak, man ļoti žēl, viņš izlikās satriekts. Cik briesmīgi!

Jā, tas bija smags trieciens. Viņa to ļoti pārdzīvo un velējās kādu laiku atpūsties.

Cik neveiksmīgi gan viņai, gan man! Es esmu pilsēta tikai līdz rītdienai un cerēju pirms aizbraukšanas parunat ar tiesnesi Katleri. Varbūt jūs varētu nodot ziņu, lai viņa piezvana man uz viesnīcu?

Kamēr sekretāre apdomāja šo lūgumu, viņš nopētīja ierametu fotogrāfiju, kas viņai aiz muguras kārājās pie tapetem aplīmētas sienas. Taja bija redzama sieviete, kas stāv pretī vīrietim, pacēlusi roku, ka dodot zverestu. Viņai bija tumši brūni mati līdz pleciem, i i/rauts deguns un nopietns acu skatiens. Viņa bija ģerbusies melna mantija, tāpēc bija grūti spriest par viņas augumu, taču tas šķi­la slaids. Viņas maiga sejas ada bija mazliet ietonēta ar vaigu sarlumu un atturīgais smaids šķita piemērots svinīgājam notikumam.

Tiesnese Katlere?

-Ja, pirms četriem gadiem, kad nodeva zvērestu.

Šo seju viņš otrdien redzeja Karola Borjas bēres. Sieviete staveja bērinieku grupas priekša, apskāvusi divus mazus bērnus zēnu un meiteni.

Es varētu nodot jūsu ziņu tiesnesei Katlerei, bet nezinu, vai viņa jums piezvanīs.

Kāpēc? ,

Viņa pecpusdiena brauc projām.

Uz ilgu laiku?

Viņa lido uz Vāciju.

Brīnišķīga zeme. Lai noskaidrotu, uz kurieni, viņš minēja Iris galvenos ielidošanas punktus. Berlīne šaja gadalaika ir bur­vīga. Protams, Frankfurte un Minhene ari.

Viņa lido uz Minheni.

-Ak ta! Brīnumaina pilsēta. Varbūt ta viņai palīdzēs pārciest bēdas?

Es ceru.

Viņš jau bija uzzinājis visu vajadzīgo.

Paldies jums, Lafmenas kundze. Jūs man ļoti palīdzejat. Ma­nas viesnīcas koordinātās ir šādas. Viņš nosauca pavisam citu viesnīcu un izdomātu numuru, jo zvanīt vairs nebija nepiecie­šams. Ludzu, pasakiet tiesnesei Katlerei, ka biju iegriezies.

Mēģināšu, apsolīja sekretāre.

Viņš pagriežas, lai aizietu, bet pirms tam vēlreiz nopētīja foto­grāfiju pie sienas, lai labi iegaumētu Reičelas Katleres izskatu. At­stājis sesto stāvu, viņš nobrauca lejā uz vestibilu. Tur gar vienu sienu bija vesela rinda maksas telefonu. Viņš piegāja un piezva­nīja uz Franča Felnera privāto līniju. Vāci ja bija jau gandrīz pieci pecpusdiena. Viņš īsti nezinaja, kurš atbildes uz zvanu un kam viņam turpmāk būs jāziņo. Vārās maiņa nenoliedzami bija sāku­sies Felners pamazam atkāpas, bet Monika sāka pārņemt vadī­bu. Taču vecais vīrs nebija no tiem, kas tik viegli izlaidīs grožus no rokam, sevišķi tad, ja uz speles ir tāda likme ka Dzintara istaba.

Guten Tag, Monika atbildēja pēc otra signālā.

Tev šodien sekretāres dežūra? viņš vāciski noprasīja.

Sen bija laiks piezvanīt. Pagajusi jau nedēļa. Kas jauns?

Vispirms kaut ko noskaidrosim. Man nav japiesakās ka sko­las puikam. Dod man uzdevumu un ļauj rīkoties. Kad vajadzēs, es piezvanīšu.

Cik mes jutīgi!

Man nav vajadzīga uzraudzība.

Fs tev to atgadinašu nakamreiz, kad būsi man starp kajam.

Knolls pasmaidīja. Ar Moniku grūti cīnīties.

Es atradu Borju. Viņš teica, ka neko nezinot.

Un tu viņam noticēji?

Vai es ta teicu?

Viņš ir miris, vai ne?

Traģiski nogāzās pa kapnem.

Tēvam tas nepatiks.

Es domāju, ka tu tagad esi galvena?

Esmu arī. Un, godīgi sakot, tas nav svarīgi. Bet tēvam tais­nība tu pārāk riskē.

Es nekad neriskeju bez vajadzības.

Patiesībā viņš rīkojās gluži piesardzīgi. Pirmajā apmeklējuma viņš uzmanijas, lai nepieskartos nekam citam, tikai tējas glāzei, kuru viņš otraja nācienā paņēma līdzi. Un, atnākot otrreiz, viņam rokās bija cimdi.

Teiksim ta, es uzskatīju, ka šajos apstakļos tas bija nepiecie­šams.

Ko tad viņš izdarīja aizvainoja tavu lepnumu? Apbrīnojami, kā Monika prata lasīt viņa domas pat no tūkstoš

judžu attāluma. Viņš pats nemaz nenojauta, ka ir tik viegli atšif­rējams.

Tas nav svarīgi.

Kādu dienu veiksme no tevis novērsīsies, Kristian.

Izklausas, it kā tu to vien gaidītu.

Ne gluži. būs grūti atrast citu tadu ka tu.

Kada ziņa?

Visādā, tu, maitasgabals.

Viņš pasmaidīja. Cik labi, ka izdevās iedzelt arī viņai.

Es uzzināju, ka Borjas meita ir ceļā uz Minheni. Varbūt viņa dodas pie Čapajeva.

Kapec tu ta domā?

Borja aizdomīgi izvairijas no jautajumiem un kaut ko pateica par paneļiem.

Labak lai tie paliek neatrasti.

Varbūt viņa meita vienkārši brauc atpūsties.

Šaubos. Pārāk daudz sakritību.

Tu viņai sekosi?

Vēlāk. Vispirms vēl kaut kas jānokārto.