Veicot pētījumus šai grāmatai, es apbraukaju Vāciju, biju Austrija un Mauthauzenas koncentrācijas nometne, pec tam devos uz Maskavu un Sanktpeterburgu, kur pavadīju vairākas dienas Katrīnas pili Carskoje Selo. Protams, daiļliteratūras galvenais mērķis ir izklaidēt lasitaju, tomēr vēlējos sniegt arī precīzu informāciju. Amerika par Dzintara istabu ir zināms maz, tikai pedeja laika internets palīdz aizpildīt šo informācijās vakuumu. Eiropa šis mākslas darbs sajūsmina daudzus. Ta ka es neprotu ne vācu, ne krievu valodu, biju spiests paļauties tikai uz angļu valoda pieejamam liecībām par to, kas notika vai varēja notikt. Diemžēl šo avotu rūpīga izpētē atklājas faktu pretrunas. Tāpēc centos atlasīt konsekventi atbilstošos faktus un iekļaut tos romana vēstījumā. Pretrunīgas detaļas tika izlaistas vai pārveidotās atbilstoši mana literārā darba vajadzībām.
Daži konkrēti momenti. Mauthauzenas ieslodzītie tika spīdzināti manis aprakstītajā veidā. Taču Hermans Gērings šaja nometnē ne reizi nebija ieradies. Gēringa un Hitlera personiskā sāncensība zagto mākslās darbu jomā ir precīzi dokumentēta, tapat ka
Gēringa apscstiba ar Dzintara istabu, lai gan nav liecību, ka viņš būtu tiešam mēģinājis to iegūt. Padomju komisija, kura it kā stradaja Karols Borja un 1 )aņa Čapajevs, tiešām pastavēja un pēckārā gados aktīvi meklēja izlaupītos krievu mākslās darbus, un Dzintara istaba bija viens no tas galvenajiem mērķiem. Daži apgalvo, ka Dzintara istabu tiešam sarga lāsts, jo, meklejot to, daudzi gājuši bojā (ka aprakstīts 41. nodaļa) nav zināms, sagadīšanas pēc vai sazvērestības rezultātā. Harca kalnos nacisti masveida slēpa salaupītas bagatības, un 42. nodaļa sniegta informācija ir precīza, arī par atrastajam kapenem. Stodas pilsēta ir izdomātā, bet tas atrašanas vietas un abatijas aprakstam iedvesma gūta Austrijas pilsēta Melka tiešām iespaidīgā vieta. Visi gramata pieminētie mākslas darbi ir īsti un vēl joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem. Visbeidzot, pieņēmumi, vēsture un pretrunas saistībā ar Dzintara istabas likteni, kas aprakstīti 13., 14., 28., 41., 44. un 48. nodaļa, tai skaita arī iespejama saistība ar Čehoslovākiju, ir balstīti uz īstiem ziņojumiem, taču mans noslēpuma atrisinājums ir izdomāts.
Dzintara istabas pazušana tūkstoš deviņsimt četrdesmit ceturtaja gada ir milzīgs zaudējums. Pašlaik Katrīnas pilī musdienu speciālisti restaure Dzintara istabu, pamazām, pa vienam panelim atjaunojot majestātiskās, no Dzintara veidotās sienas. Man bija lieliska izdevība pavadīt dažas stundas kopa ar galveno restauratoru, kurš paskaidroja, cik grūts ir šis darbs. Par laimi, istaba trīsdesmitajos gados tika nofotografēta, plānojot četrdesmitajos gados veikt restaurāciju, bet diemžēl šos nodomus izjauca karš. Tagad šie melnbaltie fotoattēli kalpo par pamatu pirms vairak neka divsimt piecdesmit gadiem radīta mākslās darba atveidošanai.
Galvenais restaurators pavēstīja man arī savu versiju par oriģinālo paneļu iespējamo likteni. Tapat ka daudzi citi, viņš uzskata (ka aprakstīts 51. nodaļā), ka paneļi kārā laikā tika pilnībā iznicināti vai tika atrasti un, tapat ka zelts, sudrabs un citi dārgmetāli un dargakmeņi ar lielu tirgus vērtību kā materials, iztirgoti pa gabalam, jo daļu summai bija lielāka vērtība neka vienotam veselumam. Tapat ka zeltu, dzintaru var no jauna apstradat, neatstajot nekādās liecības par ta kādreizējo konfigurāciju, tapec iespējams, ka rotaslietas un citos Dzintara priekšmetos, kas šodien tiek pārdoti visa pasaulē, slēpjas kada daļiņa no pašas oriģinālās Dzintara istabas.
Bet kas gan zina?
Gramatā citēti Roberta Brauninga vardi. Pēkšņi, kā jau mēdz notikt ar retumiem, tu pazuda.
Cik skumji!
Un cik patiesi!
Tulkotājās piezīmes
1 Achtung! Uzmanību! (Tulk. no vācu vai.)
2 Frančesko Gvičardini (Francesco Guicciardini, 1483.-1540.) itāliešu mākslās vēsturnieks un valstsvīrs, viens no ievērojamākajiem politikas rakstniekiem Itālijā renesanses laikmetā.
3 Buonasera labvakar. (Tulk. no itāliešu vai.)
4 Septuagint (latiņu vai. Septiņdesmit) vecakais Bībeles tulkojums no senebreju valodas grieķu valoda, veikts no 3. līdz 1. gadsimtam p.m.ē. Aleksandrijā.
5 Beda Venerabilis (673.-735.) angļu benediktiešu muks, rakstnieks un baznīcas vēsturnieks.
6 Gobelēns (Gobelin) slavenu Reimsas izcelsmes audumu krāsotāju dzimta, kas 15. gadsimta vidu Parīze nodibināja māksliniecisku audumu un paklaju ražošanas uzņēmumu.
7 Liebling mīļā. (Tulk. no vācu vai.)
8 Sieviete ir Reičela Katlere. Amerikāniete. (Tulk. no vācu vai.)
9 Sayonārā uz redzēšanos. (Tulk. no japāņu vai)
Stīvs Berijs
DZINTARA ISTABA
Redaktore Vita Baumgartena Korektore Edīte I ,oze Maketetajs Igors Iļjenkovs Atbildīga sekretāre Ilze Kalēja
"Apgāds "Kontinents"", LV-1050, Rīga, Elijas iela 17, talr. 67204130. Apgr. formāts 130x200. Ofsetiespiedums. Iespiesta un iesieta S1A "Jelgavas Tipogrāfija", IV-3002, Jelgava, I angervaldes iela 1A.
S.Berijs
Be 560 Dzintara istaba/ No angļu vai. tulk. Aija Čerņevska. R., "Apgāds "Kontinents"", 2008. 480 lpp.
ISBN 978-9984-35-439-2
No brīnumskaista dārgakmens izgatavota Dzintara istaba ir viens no izcilākajiem cilvēka roku radītajiem brīnumiem un an viens no visvairak noslēpumiem apvītajiem. 1941. gadā, kad vācu armija okupēja Padomju Savienību, Dzintara istaba tika nolaupīta. Sabiedroto bombardēšanas laikā Dzintara istaba tika paslēpta. Kopš tā laika neviens to nav redzējis. Bet tagad meklējumi atsākušies…
Atlantas tiesnese Reičela Katlere mīl savu darbu un savus bērnus. Viņa ir iemācījusies an uzturēt labas attiecības ar bijušo viru Polu. Bet viss mainās, kad mīklainos apstakļos iet bojā viņas tēvs, atstājot norādes uz kādu noslēpumu saistībā ar Dzintara istabu. Meklējot patiesību, Reičela dodas uz Vāciju, un Pols viņai seko. Drīz viņi tiek ierauti satraucošu notikumu virpuli. lesaisUjušies bīstamā spēlē ar profesionāliem slepkavam, Reičela un Pols nonāk sadursme ar alkatības, vārāskares un pašas vēstures spēkiem.
Pirmais interneta gramatveikals Latvijā aicina jūs savas lappuses! Mūsu adrese interneta:
www.kontinents.lv
Informāciju par šo gramatu vairumtirdzniecību var iegūt pa tālruni 67204130.