Dzintara istaba

PIRMĀ DAĻA

1 Atlanta, Džordžijas štats

Otrdiena, 6. maijs, mūsdienas, 10:35

Tiesnese Reičela Katlere pārāudzijas pār bruņurupuča bruņu brillēm. Advokāts atkal to pateica, un šoreiz viņa to nepalaidīs gar ausim.

Atvainojiet, advokata kungs?

Es teicu, ka apsūdzētais iesniedz prasību par tiesas kļudu.

Ne. Pirms tam. Ko jūs teicāt?

Es teicu: jā, ser.

Ja gadījuma neesat pamanījis, es neesmu vīrietis.

Pilnīgi pareizi, jūsu godība. Es atvainojos.

jūs šorīt ta pateicāt jau četras reizes. Es ikreiz pierakstīju.

Advokāts pārāustīja plecus.

Tas taču ir tikai sīkums. Kāpēc jūsu godība pievērš uzmanī­bu sīkam parteikšanas kļudam?

Tas nekaunīgais maita pat smaidīja. Tiesnese sēdēja, taisni izslejusies krēsla, nikni raudzīdamās uz advokatu. Bet tad uzreiz

viņa saprata, ko T. Markuss Netlzs grib panakt. Tāpēc viņa vairs neteica neko.

Tiesnese, mans klients tiek tiesāts par uzbrukumu vainu pastiprinošos apstakļos. Taču tiesai šķiet svarīgāks tas, ka es uzru­nāju jus, nevis policijas pārkāpums.

Reičela pārāudzijas uz zverinatajiem, tad uz apsūdzības gal­du. Fultonas apgabala prokurora vietniece saglabaja nesatricinā­mu mieru, acīmredzot priecādamās, ka pretinieks pats rok sev ka­pu. Laikam jauna juriste nesaprata, kas Netlzam padoma. Bet tiesnese saprata.

Jums ir pilnīga taisnība, advokata kungs. Tas ir tikai sīkums. Turpiniet.

Viņa atlaidas pret krēsla atzveltni un pamanīja Netlza seja pa­zibam dusmas. Tādu sejas izteiksmi ka medniekam, kad šāviens nav trāpījis mērķī.

Un ka būs ar prasību par tiesas kļudu? jautāja Netlzs.

Noraidīta. Turpiniet savu runu.

Reičela vēroja, kā zvērināto vecakais pieceļas un paziņo lēmu­mu atzīt apsūdzēto par vainīgu. Apspriede bija ilgusi tikai div­desmit minūtes.

jūsu godība, Netlzs pieceldamies paziņoja. Es pieprasu izmeklēšanu pirms sprieduma pasludinašanas.

Noraidīts.

Netlzs, šķiet, saka apjaust savu iepriekš pieļauto kļudu.

Es pieprasu tiesas atkapšanos.

Uz kada pamata?

Neobjektivitate.

Pret ko?

Pret mani un manu klientu.

Paskaidrojiet.

liesa izradīja aizspriedumainu attieksmi.

-Ka?

Šorīt, atklati kritizējot manu nejaušo parteikšanos "ser".

Cik es atceros, advokāta kungs, es atzinu, ka tas bija tikai sīkums.

Ja, atzinat. Taču musu sanina notika zvērināto klātbūtne, un kaitējums jau bija nodarīts.

Es neatceros protestu vai prasību par tiesas kļudu saistība •ir šo sarunu.

Netlzs neatbildēja. Reičela pārāudzījās uz prokurora vietnieci.

Kada ir štata nostāja?

Štats iebilst pret prasību, liesa bija taisnīga.

Reičela gandrīz pasmaidīja. Jauna juriste vismaz zina parei­zas atbildes.

Prasība par tiesas atkapšanos noraidīta. Viņa pievērsa ska­tienu apsūdzētajam, jaunam baltajam vīrietim ar izspurušiem ma­tiem un bakuretainu seju. Apsūdzētais, piecelieties!

Viņš paklausīja.

Berij King, jūs esat atzīts par vainīgu uzbrukuma vainu pa­stiprinošos apstakļos. Ši tiesa piespriež jums divdesmit gadu cie­tumsodu. Tiesas izpildītāj, aizvediet apsūdzēto!

Reičela pieceļas un devas uz ozolkoka paneļu durvīm, kas veda uz viņas kabinetu.

Netlza kungs, vai varu palūgt jūs uz bridi? arī prokurora vietniece spēra soli uz viņas pusi. Tikai jus.

Netlzs atstaja savu klientu, kurš tika saslēgts rokudzelžos, un sekoja tiesnesei kabineta.

Iudzu, aizveriet durvis. Viņa atvilka mantijas rāvējslēdzē­ju, bet nenovilka to. Labs mēģinājums, advokata kungs.

Kurš?

Tad, kad jūs domājāt, ka izsitīsiet mani no līdzsvārā ar kašķi par uzrunām. jūs redzējāt, ka ar savu pavirši uzcepto aizstavibu cietīsiet neveiksmi, tapec cerejat, ka, liekot man zaudēt savaldību, panaksiet tiesas kļūdas atzīšanu.

Viņš pārāustīja plecus.

Kas jadārā, tas jādārā.

-Jums jaizrada cieņa pret tiesu un nedrīkst saukt tiesnesi sie­vieti par "seru". Bet jūs ta darijat visu laiku. Tīši.

jūs tikko piespriedāt manam klientam divdesmit gadus, no­raidot prasību pec papildu izmeklēšanas. Ja ta nav neobjektivitate, kas tad ir?

Reičela apsēdas, neaicinot advokatu apsēsties.

Man nebija vajadzīga nekada izmeklešana. Es pirms diviem gadiem notiesāju Kingu par smagiem miesas bojājumiem. Seši mē­neši cietuma, seši meneši parbaudes laiks. Es atceros. Šoreiz, viņš paņēma beisbola nuju un parsita cilvēkam galvu. Mana pacietī­ba ir gala.

Jums vajadzēja atkapties. Visa tā informācijā traucēja jums objektīvi spriest.

Tiešam? Tas viss butu atklajies papildu izmeklēšanā, ko jūs tik izmisīgi prasijat. Es tikai aiztaupīju jums nepatīkamus brīžus, gaidot neizbegamo.

-Jus esat īsta maita.

Par to jums pienākas simt dolāru naudas sods. Maksājams tulit. Un vēl viens simts par to teātri tiesas zale.

Man ir tiesības tikt uzklausītam, pirms jūs atzīstat mani par vainīgu necieņa pret tiesu.

Pareizi. Bet jums tas nav vajadzīgs. Tas jums nepalīdzēs spodrināt šovinista reputāciju, ko jūs tik ļoti cenšaties uzturēt.

Advokāts neatbildēja, un Reičela juta, ka viņa dusmas pieņe­mas spēkā. Netlzs bija drukns virs ar masīvu zodu, izslavēts ar sa­vu neatlaidību, un, protams, nebija radis, ka sieviete viņu izrīko.

Un ikreiz, kad jūs manā tiesas zale izrādīsiet nekaunību, tas jums izmaksas simt dolārus.

Netlzs piegāja pie rakstamgalda, izvilka no kabatas naudas /uksni un vispirms nolobīja no ta divas jaunas, spodras simt do­lāru banknotes, ko rotaja Bendžamina Franklina tuklā seja. No­sviedis tās uz galda, viņš atdalīja no žūkšņa vel trīs.

Ej dirst!

Nokrita viena banknote.

Ej dirst!

otra banknote.

-Ej dirst!

Trešais Franklins pievienojas parejiem.