Dzintara istaba

32

15:10

Policijas helikopters maija pēcpusdienas gaisā traucās uz zie­meļiem. Aiz Vircburgas saka līt. Pols sedeja blakus Panikam, bet sēdekļos viņiem aiz muguras bija piesprādzējušies glabšanas vie­nības dalībnieki.

Tūristu grupa dzirdēja sprādzienu un ziņoja vārāsiestādēm, stāstīja Paniks, pārkliedzot motora rēkoņu. jūsu bijušo sievu izvilka netālu no kādas šahtas ieejas. Viņu aizveda uz vietejo slim­nīcu, bet pirms tam viņa paguva pateikt glābējiem par vīrieti. Viņa vārds ir Knolls. Kristiāns Knolls.

Pols klausijas uzmanīgi. Taču spēja domāt vienīgi par to, ka Reičela, asinīm nopludusi, guļ slimnīcas gulta. Kas īsti notiek? Kur Reičela iepinusies? Kā Knolls viņu atrada? Kas notika taja šahta? Vai Marla un Brents arī nav apdraudēti? Jāpiezvana brā­lim un jabridina viņš.

laikam Džo Maijersai bija taisnība, noteica Paniks.

Vai ziņojumos bija kaut kas teikts par Reičelas veselības stāvokli?

Inspektors papurinaja galvu.

Helikopters vispirms lidoja uz sprādziena vietu šahtas ieeja bija dziļi mežā, augsta kalna pakaje. Tuvakais klajums bija pus­kilometru uz rietumiem, un glābējiem no turienes bija jāiet līdz šahtai kājām. Pols un Paniks palika helikoptera un lidoja uz aus­trumiem no Vartbergas, uz reģionālo slimnīcu, kurp bija aizvesta Reičela.

Nokļuvuši tur, viņi uzreiz devas uz palatu ceturtaja stāvā. Rei­čelai mugura bija zils naktskrekls. Ap galvu plats apsējs. Ierau­dzījusi Polu, viņa uzsmaidīja tam no gultas.

Nezin kapec es jau nojautu, ka tu te pārādisies!

Viņš pienaca tuvāk. Reičelas vaigi, deguns un rokas bija sa­skrāpēti un zilumiem klāti.

Man šaja nedeļas nogale nebija neka labaka ko darīt, tapec nolēmu atlidot līdz Vacijai.

Kā bērni?

Viss kārtība.

Ka tu tik atri te nokļuvi?

Es izlidoju vakar.

Vakar?

Pirms Pols paguva paskaidrot, Paniks, kas bija klusi stāvējis pie durvīm, pienaca tuvāk.

Katleres kundze, es esmu inspektors Fricis Paniks no federā­las policijas.

Pols pastastīja Reičelai par Džo Maijersu, Kristiānu Knollu un Danas Čapajeva slepkavību.

Reičelas sejā pārādijas šausmas.

Čapajevs ir miris?

Man jāpiezvana brālim, Pols teica Panikam. Jāpiesaka rūpīgāk uzmanīt bērnus. Varbūt pat vajadzētu brīdināt Atlantas policiju.

Tu domā, ka viņiem draud briesmas?

Reičela, es nezinu, ko domāt. Tu esi iekulusies kada pavi­sam nelaga spēlē. Tevs taču tevi brīdināja neiejaukties.

Ko tu gribi teikt?

Neizliecies par muļķīti! Es izlasīju Ovīdiju. Viņš gribēja, lai tu taja visa nebāztu savu degunu. Tagad Čapajevs ir miris.

Reičelas seja saspringa.

Pol, tas nav godīgi. Es neesmu vainīga. Es nezināju.

Bet varbūt jūs pārādijat ceļu, paskaidroja Paniks.

Reičela raudzijas uz inspektoru, un viņas sejā pārādijas ap­jausma. Pols pēkšņi nožēloja savus skarbos vārdus. Viņš ka vien­mer gribēja uzņemties daļu vainas.

Vispār tas nav gluži tā, viņš ieminejas. Es pārādīju tai sievietei vēstulēs. Viņa uzzināja par Kēlheimu no manis.

Bet vai jūs butu šadi rīkojies, ja nedomātu, ka Katleres kun­dzei draud briesmas?

Nē, nebutu. Viņš pārāudzījās uz Reičelu. Viņai acīs bija sane­sušas asārās.

Inspektor, Polam taisnība. Ta ir mana vaina. Negribēju lik­ties mierā, iejaucos, kur nevajag. Pols un tevs mani bridinaja.

Kas ir šis Kristiāns Knolls? jautāja Paniks. Pastāstiet par viņu.

Reičela izstastija visu, ko zinaja, bet tas nebija daudz. Tad viņa piebilda:

Viņš izglaba mani no sabraukšanas. Bija tik pieklājīgs un šar­mants. Es tiešam nodomāju, ka viņš grib palīdzēt.

Kas notika šahta? noprasīja Paniks.

Mes devāmies pa Čapajeva karte noradīto ceļu. Tunelis bija diezgan plats, bet pēkšņi viss nodrebēja kā zemestrīce un nogru­vums aizsprostoja šahtu. Es pagriezos atpakaļ uz ieejas pusi un saku skriet. Tiku tikai līdz pusceļam, kad akmeņi nogaza mani no kajam. Par laimi, tie mani neapraka. Es tur gulēju, līdz atnaca tūristi un atrada mani.

Un Knolls? jautāja Paniks. Viņa pa purina ja galvu.

Es saucu viņu, kad nogruvums beidzās, bet nekā.

Varbūt viņš vēl ir tur iekša, ieminējas Paniks.

Vai ta bija zemestrīce? iejautājās Pols.

Šeit nemedz but zemestrīces. Droši vien kārālaika spridzekļi. Šahtas ir pilnas ar tiem.

Knolls arī tā teica, piekrita Reičela.

Palatas durvis atvērās, un drukns policists pamāja Panikam. Inspektors atvainojas un izgāja.

Tev taisnība, atkartoja Reičela. Man vajadzēja klausīties. Pols vairs negribēja dzirdēt tadas runas.

Mums jātiek ārā no šejienes un jaatgriežas mājas.

Reičela neatbildeja, un viņš jau gatavojās uzstāt, bet tad atgrie­žas Paniks.

Šahta pārbaudīta. Iekša vairs neviens nav atrasts. Tai bija vēl viena, neaizsprostota ieeja, kadā talaka tuneli. Ka jūs ar Knolla kungu nokļuvāt līdz šahtai?

Atbraucam ar nomātu auto, pec tam gājam kājām.

Kadu auto?

Sarkanbrunu Volvo.

Šosejas mala nav atrasta neviena mašīna, paziņoja Paniks. Tas Knolls ir projām.

Šķiet, inspektors zināja vel ko vairak. Pols jautaja:

Ko vēl tas policists jums pateica?

Nacisti šo šahtu nekad nav izmantojuši. Tā nebija minēta. Taču šis ir jau otrais sprādziens trīs gadu laika.

Un ko tas nozīmē?

To, ka notiek kaut kas dīvains.

Pols izgāja no slimnīcas un policijas mašīna devas atpakaļ uz Vartbergu. Paniks pieteicas braukt līdzi. Viņam ka federalajam in­spektoram bija zinama vārā un priekšrocības.

Līdzīgi ka jūsu FIB, viņš paskaidroja. Es strādāju valsts mēroga policijas iestāde. Vietejie ar mums pastavigi sadarbojas.

Reičela pastastīja, ka Knolls bija noīrējis divus numurus "Zelta kronī". Panika žetons uzreiz ļava viņiem iekļūt Reičelas numura. Tas bija uzkopts, gulta saklata, ceļasoma pazudusi. arī Knolla nu­murs bija tukšs. Sarkanbrūns Volvo nekur nebija manams.

Knolla kungs šorīt aizbrauca, paskaidroja viesnīcas īpaš­nieks. Samaksaja par abiem numuriem un aizbrauca.

Cikos?

Ap pusvienpadsmitiem.

Jūs neko nedzirdejat par sprādzienu?

īnspektor, šajas šahtas sprādzieni notiek bieži. Es nepieveršu lielu uzmanību tam, kas tur varētu but iesaistīts.

Vai jūs šorīt redzējāt Knollu atgriežamies? jautāja Paniks.

Viesnīcnieks papurināja kailo galvu. Viņi pateicas tam par pa­līdzību un gāja ārā.

Pols teica Panikam:

Knolls ir apsteidzis mūs par piecām stundām, bet varbūt var izsludināt viņa auto meklēšanu.

Knolla kungs mani neinteresē, atbildēja Paniks. Pašlaik lielakais viņa pārkāpums ir iekļūšana šahtā bez atļaujas.

Viņš atstaja Reičelu šahtā nomirt.

Tas arī nav noziegums. Man jāatrod tā sieviete. Slepkava.

Panikam bija taisnība. Taču Pols saprata, cik grūts ir inspek­tora uzdevums. Nebija precīza apraksta. Nebija zināms īstais vārds. Nebija lietisko pierādījumu. Nekādu citu ziņu. Itin nekā.

Vai ir kada nojausma, kur meklēt? viņš apjautājās.

Paniks raudzijas uz kluso ciemata ieliņu.

Nein, Katlera kungs. Nekādās nojausmas.