Jātnieks bez galvas

LXXXIII N O D A Ļ A LIKUMA SARGI

Trešajā dienā pēc tam, kad Moriss Džeralds bija nokļuvis cietumā, karstumi nokriteās un viņš beidza murgot. Ceturtajā dienā viņš bija gandrīz vesels. Piektajā dienā bija paredzēta tiesa.

Teksasā, kur cilvēku var apsūdzēt, notiesāt un bez garas runāšanas pakārt divdesmit četru stundu laikā, tāda steiga nelie­kas nekas sevišķs.

Morisa daudzie ienaidnieki kaut kādu savu apsvērumu dēļ visādi centās paātrināt notikumus, bet viņa nedaudzajiem drau­giem trūka spēka stāties pretī.

Iedzīvotāji, kā parasts, paklausot mūžsenajai frāzei «izlietās asims sauc pēc atmaksas», prasīja nekavējoties sākt tiesāšanu.

Atrās tiesas piekritējiem negaidot talkā nāca kāds apstāklis. Augstākā tiesa tieši tajā laikā apbraukāja savu apgabalu, un Indžas fortam paredzētās dienas saskanēja ar šo laiku.

Tādējādi kļuva it kā nepieciešams izskatīt Morisa Džeralda lietu kopā ar citām krimināllietām tieši tajās dienās. Tā kā ne­viens neiebilda un nelūdza tiesu atlikt, bija paredzēts lietu izska­tīt šā mēneša piecpadsmitajā datumā.

Varēja gadīties, ka apsūdzētajam ievajagas aizstāvja palīdzī­bas. Kolonijā tāda speciālista nebija, jo garajās mantijās tērptie džentlmeņi mēdza braukāt kopā ar tiesu, bet tā vēl nebija ieradu­sies. Un tomēr kolonijā parādījās jurists, «apgabala padomde­vējs», kas bija braucis šurp no Sanantonio, lai aizstāvētu mus­tangu mednieku. Viņš bija ieradies no laba prāta!

Šādu rīcību varētu uzskatīt par jurista cēlsirdības izpausmi vai par cenšanos iegūt popularitāti pirms kongresa vēlēšanām, ja neklīstu valodas, ka doties šajā ceļojumā viņu pamudinājis daiļas rociņas pasniegts zelts.

Kad līst, tad līst. Šī teksasiešu paruna, kurai sakars ar nokriš­ņiem, šoreiz bija attiecināma uz juristiem. Dienu pirms mustangu mednieka tiesas Indžas fortā ieradās otrs cilvēks, kas vēlējās aiz­stāvēt ieslodzīto.

Šis džentlmenis bija mērojis vēl garāku ceļu: viņš bija at­braucis pāri Atlantijas okeānam no pašas Smaragda Salas galvas­pilsētas. Viņš bija atbraucis tikai tādēļ, lai tiktos ar apsūdzēto. Dublinas advokāts, nolicis Oberdofera viesnīcā mantas un apjau­tājies par Morisu Džeraldu, bija ne mazumu pārsteigts, uzzinot, ka jaunais īrs sēž cietumā. Vēl vairāk viņu pārsteidza apcietinā­šanas iemesls.

— Ko? Mistera Džeralda dēls tiek apvainots slepkavībā? Bala- has pils un skaistā parka mantinieks! Man ir līdzi visi dokumenti. Vediet'mani pie viņa.

Kaut gan Oberdoferam bija aizdomas, ka jaunais viesis ir vāj­prātīgs, viņš tomēr norīkoja kalpu, lai tas pavada atbraucēju līdz virssardzes telpai. •

Ja īru jurists arī bija vājprātīgs, viņa trakuma bija sistēma. Viņam ne tikai neliedza runāt ar ieslodzīto: viņam pat atļāva

to apmeklēt, kad vien ienāk prātā. Viņš bija novicinājis majo­ram gar degunu kādu papīru, un tas bija devis viņam šīs privi­lēģijas, kā arī palīdzējis nodibināt draudzīgas attiecības ar advo­kātu no Sanantonio.

Fortā, kolonijā un apkārtējās plantācijās nerimās pārrunas par īru advokāta ierašanos šajā izšķirošajā brīdī. «Uz ātru roku» bārā murdēja kā stropā, jo viss no saimnieka dzirdētais tikai iekvēlināja interesi par svešo.

Aizokeāna likuma sargs palika uzticīgs sava aroda tradī­cijām. Ja neskaita pirmajā pārsteiguma brīdī aušīgi izmestos vār­dus, vēlāk viņš neizgāzās ne reizi un bija mēms kā bēguma at­stāta austere.

Un nebija arī daudz laika kulstīt mēli. Nākamajā dienā pēc advokāta'ierašanās bija jānotiek tiesai. Advokāts pavadīja laiku vai nu virssardzes telpā kopā ar cietumnieku, vai ieslēdzies kopā ar aizstāvi no Sanantonio.

Paklīda baumas, ka Moriss Džeralds pastāstījis viņam kaut ko neticamu, taču stāsta saturs palika noslēpums, un kolonijas iedzī­votāji dega nepacietībā uzzināt sīkumus.

Tikai viens cilvēks varēja to zināt — Zebs Stamps, bet viņš nekur nerādījās. Vienu pašu reizi viņu redzēja sarunājamies ar īru juristu. Pēc tam mednieks pazuda, un visi domāja, ka viņš, kā parasts, devies brieža, lāča vai meža tītara medībās.

Tomēr visi bija alojušies. Šoreiz Zebs neklaiņāja pa mežiem, lai kaut ko noķertu vai nošautu. Viņš kaut ko gan vajāja, bet tas bija gluži cits zvērs, tāds, kāds nav atrodams ne uz zemes, ne gaisā, — jātnieks bez galvas.