Mobijs Diks jeb Baltais valis

24. nodaļa aizstĀvĪba

Mēs ar Kvīkegu tagad bijām visā pilnībā nodevušies vaļu medībām, taču uz sauszemes vaļu medības nezin kāpēc tiek uzska­tītas par visnotaļ nedzejisku un pat nicināmu nodarbošanos; turpretī mani pārņēmusi kvēla vēlēšanās pārliecināt jūs, zemes ļautiņi, par to, ka šeit vaļu medniekiem tiek nodarīta pārestība.

Vispirms gribu atgādināt, kaut gan tas varbūt ir lieki, ka ļaudis lielākoties neuzskata vaļu mednieka amatu par cildināmu

1 Apoteoze (gr.) - svinīgs noslēgums; burtiski pasludināšana par dievu. (Tulk. piezīme.)

tā saucamo godājamo amatu vidū. Ja svešinieks tiks ievests jauktā lielpilsētas sabiedrībā, pieteicot viņu viesiem kā harpunētāju, viņa nopelnus klātesošo acīs tāds pieteikums nebūt necels; un, ja nu viņš sadomātu sekot jūras virsnieku piemēram un liktu uzdrukāt burtus K. Z. F. (kašalotu zvejas flote) uz savas vizītkartes, tāda pārdrošība varētu tikt uzskatīta par visai pašpārliecinātu un smieklīgu.

Nav jāšaubās, ka viens no iemesliem, kāpēc sabiedrība nevēlas cienīt mūs, vaļu medniekus, ir šāds: tiek uzskatīts, ka mūsu aici­nājums ir kaut kas līdzīgs lopu kāvēju amatam, un, strādādami kā miesnieki mēs rakņājamies visvisādos netīrumos. Mēs, protams, esam miesnieki, tā ir taisnība. Taču miesnieki, vēl daudz asinaināki par mums, ir bijuši visi armiju virspavēlnieki, kurus pasaule vienmēr godinājusi. Kas attiecas uz mūsu darbam piedēvēto šmulību, tad drīz vien jums tiks dota iespēja ar tikpat kā nezi­nāmiem faktiem pārliecināties, ka vaļu medību kuģa klājs var ierindoties starp vistīrākajām vietām uz mūsu visnotaļ tīrās planētas.

Taču, pat pieņemot šo uzskatu par patiesu, kas gan ir slidenie, gļotainie vaļu medību kuģu klāji salīdzinājumā ar neaprakstāmiem līķu klājieniem tur, kauju laukos, no kuriem karotāji atgriežas izbaudīt dāmu aplausus? Un, ja tā ir doma par bojāejas draudiem, kas nodrošina karavīra amata nemainīgo popularitāti, es jums galvoju, ka daudzi no tiem kara veterāniem, kas drosmīgi maršējuši, nebīdamies artilērijas viesuļuguns, ātri vien atkāptos, ieraugot kašalota vareno asti parādāmies un aprakstām gaisā loku virs viņu galvām. Jo kas gan ir cilvēka saprātam izprotamās šausmas salīdzinājumā ar neaptveramajām šausmām, ar kādām mūs spēj pārsteigt Dievs!

Bet, lai arī pasaule nievā mūs, vaļu medniekus, tajā pašā laikā tā maksā mums visaugstākos meslus, to pat neapjaušot, jā gan, ar vispārēju pielūgsmi! Jo visi gaismekļi, lampas un sveces, kas deg uz zemeslodes, ir kā lampiņas pie relikviju šķirsta, kas iedegtas mūsu godam.

Taču palūkosimies uz šo jautājumu mazliet citā gaismā, izsvēr­sim to mazliet citādos svaros; redzat, kas mēs, vaļu mednieki, esam un esam bijuši!

Kādēļ holandieši de Vita'8 laikos savai vaļu medību flotilei vadībā nozīmēja admirāļus? Kāpēc franču karalis Ludviķis XVI par personiskajiem līdzekļiem apgādāja vaļu medību kuģus no Dankērkas un laipni ielūdza apmesties šajā pilsētā pāris duču ģimeņu no mūsu pašu saliņas - Nantaketas? Kādēļ Britānija no 1750. līdz 1788. gadam izmaksāja saviem vaļu medniekiem papildus veselu miljonu mārciņu? Un, visbeidzot, kādēļ mūsu, amerikāņu, vaļu mednieku skaits ir lielāks, nekā visu pārējo valstu vaļu mednieku skaits, kopā ņemot; kālab mūsu rīcībā ir vesela flote - kādi septiņsimt kuģu, ar kuriem kuģo apmēram astoņpadsmit- tūkstoš vīru, katru gadu par četriem miljoniem dolāru; un kuģu vērtība kuģošanas laikā ir divdesmit miljoni dolāru; tie katru gadu pārved mūsu ostās pamatīgu ražu, - apmēram septiņus miljonus dolāru? Kā to paveiktu, ja vaļu medības nebūtu viena varena lieta?

Taču es vēl ne pusi neesmu pasacījis, klausieties tālāk.

Es atļaujos apgalvot, ka fdozofs kosmopolīts nemūžam, pat par savas dzīvības cenu, neņemtos nosaukt vēl kādu cilvēka nodar­bošanos, kas pēdējo sešdesmit gadu laikā ietekmētu šo pasauli būtiskāk kā dižās un lieliskās vaļu medības. Šā vai tā, tās radījušas tik ievērojamas pārmaiņas, kuras savukārt izsaukušas tik vērā ņemamas sekas, ka šo nodarbību var uzlūkot kā to senēģiptiešu ciltsmāti, kas laidusi pasaulē meitas, kuras jau bijušas mātes cerībās. Būtu bezcerīgi un apnicīgi noņemties ar šo seku uzskaitīšanu. Pietiks nosaukt kaut vai dažas no tām.

Ilgu laiku vaļu mednieku kuģi bijuši tālu un nezināmu zemju atklājēji. Tie atklājuši jūras un arhipelāgus, kas nav iezīmēti nevienā kartē; tie atraduši zemes, kur ne Kukam, ne Vankūveram''' nav gadījies pabūt. Ja amerikāņu un eiropiešu kara­kuģi šobrīd mierīgi iekuģo savlaik naidīgajās mežoņu ostās, tiem pienāktos šaut no lielgabaliem par godu vaļu medniekiem, kas parādīja ceļu un sabija par pirmajiem tulkiem. Tiem būtu jāslavina

Jans dc Vits (1625-1672) - nīdcrlandiešu valstsvīrs, Holandes pārval­dītājs 1650.-1672. g. (Tulk. piezīme.)

Vankūvers Džordžs (1757-1798) - angļu jūrasbraucējs. (Tulk. piezīme.) pētnieku ekspedīciju varonigie viri, šie kuki un krūzenšterni10 ; es saku, ka duči nezināmo kapteiņu, kas devušies jūrā no Nantaketas, bijuši tikpat ieverojami kā kuki un krūzenšterni, varbūt pat ievērojamāki. Tāpēc, ka plikām rokām, tikpat kā neapbruņoti, viņi haizivju pilnos mežoņu ūdeņos un pie nezināmu salu piķu apsargātajiem krastiem cīnījušies ar pirmatnējiem noslēpumiem un šausmām, ko Kuks ar visiem saviem lielgabaliem un musketēm neuzņemtos apkarot. Viss, ko tik krāsaini mēdz aprakstīt, stāstot par dienvidjūru apceļošanu, mūsu varonīgajiem nantaketiešiem ir pierasts un ikdienišķs. Bieži vien piedzīvojumi, kam Vankūvers velti veselas trīs nodaļas, šiem viriem nešķiet vispār pieminēšanas vērti - necienīgi, lai tos atzīmētu kuģa dienasgrāmatā. Ak, pasaule, pasaulīti

Kamēr vaļu mednieki nebija apbraukuši Hornas zemesragu, nepastāvēja citas tirdzniecības, tikai koloniālā; tikpat kā nebija sakaru, ja nepieminam koloniālos - ar Spāniju - starp Eiropu un ziedošajam spāņu provincēm Klusā okeāna krastā. Tie bija vaļu mednieki, kas pirmie izlauzās cauri uzmanīgajai spāņu kroņa uzrau­dzībai līdz kolonijām; ja te pietiktu vietas, es varētu uzskatāmi pierādīt, kā ar vaļu mednieku atbalstu no vecās Spānijas jūga tika atbrīvotas Peru, Čile un Bolīvija - šajās notālajās vietās nodibi­nājās noturiga demokrātija.

Un lielā Amerika otrpus zemeslodei, tas ir - Austrālija, ari bija vaļu mednieku ieguvums apgaismotajai pasaulei. Pēc tam kad to pirmoreiz kļūdas dēļ atklāja kāds holandietis, visi kuģi vēl ilgi vairījās piestāt šajos mežonīgajos krastos, it kā bītos tur aplipināties ar mēri; taču vaļu medību kuģis piestāja. Šis vaļu medību kuģis ir jaundzimušās kolonijas īstenais radītājs. Vēl vairāk - Austrālijā agrīnajā ieceļošanas laikā pirmie ieceļotāji ne vienu reizi vien glābās no bada nāves tikai ar sausiņiem no vaļu mednieku kuģa, kam laimīgā kārtā gadījās ieklīst šajos ūdeņos. Cilvēki neskaitāmās Poli- nēzijas salās atzīst, ka ar tām noticis kas līdzīgs, un atdod godu vaļu mednieku kuģiem, kas pavēra uz turieni ceļu misionāriem un

,u Krūzenšterns Ivans (1770-1846) - Baltijas vācu izcelsmes krievu jūras­braucējs un ģeogrāfs. (Tulk. piezīme.)

tirgotājiem, daudzos gadījumos pat atvedot pirmos misionārus pildīt viņiem lemto sūtību. Un, ja vispār Japāna, šī ar dubultatslēgu aizslēgtā zeme, jebkad taps viesmīlīga, tas notiks vienīgi ar vaļu mednieku kuģa svētību, kurš to uzvedīs uz viesmīlības ceļa.

Bet ja nu arī pēc visa iepriekš minētā jūs joprojām apgalvojat, ka vaļu medības nesaistās ne ar kādām estētiskām un cēlām jušanām, esmu gatavs kaut vai piecdesmit reižu cīnīties ar pīķiem un katru reizi apņemos izsist jūs no segliem, ar pīķi izsitot caurumu jūsu ķiverei.

Valis nekad nav interesējis nevienu ievērojamu autoru, un vaļu medības nav aprakstījis neviens hronists, jūs teiksiet.

Valis nekad nav interesējis nevienu ievērojamu autoru, un vaļu medības nav aprakstījis neviens hronists? Bet kurš pats pirmais attē­loja mūsu Leviatānu? Kas gan, ja ne diženais Ijabs? Un kas aprak­stīja pirmo vaļu medību braucienu? Neviens cits, kā pats Alfrēds Lielais[9] ar savu karalisko spalvu pierakstīja, ko runājis Oters - norvēģu tālaika vaļu mednieks! Un kas pagodināja mūs ar slavas dziesmām savā runā Parlamentā? Neviens cits kā Edmunds Bērks!

Tiesa gan, bet nabaga velni vaļu mednieki paši ir nožēlojami ļautiņi, viņu dzīslās nav ne pilītes zilo asiņu.

Nav ne pilītes zilo asiņu? Tur ir asinis, kas pārspēj karaliskās. Bendžamina Franklina[10] vecmāmiņa bija Mērija Morela, vēlāk, pēc laulībām, Mērija Foldžera - viena no senajiem Nantaketas ieceļo­tājiem, ciltsmāte garum garam harpunētāju Foldžeru atzaram - visi tie bija lielā Bendžamina asinsradinieki, kas vēl patlaban mētā atkārpaino dzelzi no vienas pasaules malas līdz otrai.

Pieņemsim, bet visi uzskata, ka vaļu medības nav godājama nodarbošanās.

Vaļu medības nav godājama nodarbošanās'! Tā ir karaliska nodar­bošanās! Jo sensens angļu likums nosaka: valis ir "karaliska zivs"[11]

Ak, tās taču tikai runas! Valzivs nav nekāda iespaidīgā zivs.

Valzivs nav nekāda iespaidīgā zivs? Kādā svinīgā godināšanā, kas tika sarīkota par godu vienam no romiešu karaspēka pavēlniekiem, viņam atgriežoties pasaules galvaspilsētā, no Sīrijas krastiem atvestais vaļa skelets bija visiespaidīgākais piederums visā svētku gājienā.

Lai jau būtu, ja reiz tā apgalvots, tomēr, sakiet ko gribat, patiesu diženumu vaļu medībās nesaskatīt.

Patiesu diženumu vaļu medībās nesaskatīt? Mūsu sūtības diže­numu apliecina pašas debesis. Cetus - tātad Valis - saucas viens no dienvidu zvaigznājiem. Kā rādās, pietiekami. Noņemiet cepures, valdniekam klātesot, un noņemiet tās arī Kvīkega klātbūtnē! Diezgan! Pazīstu kādu vīru, kas savā mūžā pieveicis trīssimt un vēl pussimtu vaļu. Es uzskatu, ka viņš ir godājamāks par kaut kādu veco laiku karaspēka pavēlnieku, kas lepojas, ka ieņēmis diez cik tur nocietinātu cietokšņu.

Kas attiecas uz mani pašu, tad - ja manī vēl ir palicis kaut kas neatklāts un ja es jebkad tikšu patiesi cienīts šinī šaurajā, pārblī­vētajā un mīklainajā pasaulītē, ar kuru es varbūt ne gluži velti lepojos; ja nākamībā izdarīšu kaut ko tādu, kas visā visumā drīzāk jāpaveic, nekā jāatstāj nepaveikts; ja pēc manas nāves testamenta izpildītāji, vai, visdrīzāk, mani kreditori, atradīs manā rakstām­galdā kādu vērtīgu manuskriptu, tad es jau iepriekš visu godu un slavu piedēvēju vaļu medībām, jo vaļu medību kuģis bija mana Jeilas koledža un mana Hārvardas universitāte.