Mobijs Diks jeb Baltais valis

43. nodaļa CST!

- Cst! Vai tu dzirdēji to troksni, Kabako?

Tas bija naktssardzes laikā, rāmā mēnesnīcā; matroži stāvēja ķede no dzeramā ūdens mučelēm līdz tukšajai mucai pie lūkas kuģa pakaļgalā. Tā viņi pildīja mucu, sniegdami spaiņus cits citam.

Lielākā dala no viņiem stāvēja vissvētajā kuģa pakaļgalā, cenzdamies neizrunāt ne vārdiņa un nešvīkāt kājām. Dziļā klusumā spaiņi ceļoja no rokas rokā, un šo klusumu palaikam iztraucēja vienīgi buras plīkšķi vējā un vienmērīga ūdens murmulēšana zem ķīļa, kas neapstādamies traucās uz priekšu.

Un šajā dziļajā klusumā Ārčijs, kas stāvēja sardzē netālu no kuģa pakaļgala lūkas, pačukstēja savam kaimiņam metisam:

- Cst! Vai tu dzirdēji to troksni, Kabako?

- Še spainis, Arčij, ņem! Kādu troksni?

- Re, jau atkal - tur, zem lūkas, - vadzi, tā kā klepus - man rādās, viens klepoja.

- Klepus? Nolāpīts! Do' šu' spaini, tas nāk atpakaļ.

- Vadzi, atkal bija! - izklausās, it kā divi vai trīs gulētāji tur krāktu un grozītos no viena sāna uz otru.

- Karamba'"! Mitējies gvelzt, vecīt. Tur tie trīs sausiņi, ko tu vakariņās nolocīji, grozās tev pa vēderu - nekas cits. Uzmani spaini!

- Saki ko gribi, veco zēn, man ir asa dzirde.

- Nūja, tu tak saklausīji savas vecās kvēkerienes adāmadatas džinkstam, vēl būdams jūrā, pussimt jūdžu no Nantaketas? Ko, vai tas nebiji tu?

- Beidz ņirgt, mēs vēl redzēsim, kas būs tālāk! Dzi, Kabako, tur apakšā kravas telpā ir kāds, kas vēl uz klāja nav rādījies; man rādās, tas mūsu vecais Mogols tur jēdz vairāk par mums. Es dzirdēju, ka Stabss vienā rīta sardzē teica Flaskam, ka vējš pūšot no tās puses.

- Kuš! Še spainis!