Mobijs Diks jeb Baltais valis

33. nodaļa SPEĶGRIEZĒJS

Ja runājam par virsniekiem uz vaļu medību kuģa, tad šoviet būs īstais brīdis minēt nelielu vietēju savādību uz šā borta, kura veidojusies, še klātesot virsniekiem - harpunētājiem, kādi nav atrodami nevienā citā flotē, tikai uz vaļu medību kuģiem.

Harpunētājam te vienmēr pievērsuši īpašu uzmanību - uz to norāda tas, ka pirms pārsimt gadiem vecajā holandiešu flotē vaļu medību kuģa vadība netika vis uzticēta vienam cilvēkam, ko šodien saucam par kapteini, bet gan dalīta starp viņu un virsnieku, dēvētu par speķsinderu. Burtiski šis vārds nozīmē "speķgriezējs"; pēc kāda laika šajā vārdā sāka saukt galveno harpunētāju. Tajos laikos kapteiņa darbalauks bija pati kuģošana un vispārēja kuģa vadība, turpretī ar vaļu medībām un visu, kas tām piederējās, nodarbojās speķgriezējs jeb galvenais harpunētājs. Britu Grenlan­des zvejas flotē, gan ar nedaudz izmainītu nosaukumu - speķieris, šis vecvecais holandiešu amats tiek piekopts joprojām, tikai tā agrākais spožums bēdīgā kārtā apsūbējis. Tagad to sauc vienkārši par vecāko harpunētāju, ko uzskata tikai par neievērojamu kapteiņa padoto. Tomēr, ievērojot, ka sekmīga harpunētāju darbošanās liela mērā nosaka brauciena veiksmi, turklāt amerikāņu flotē harpunētājs ir ne tikai svarīga persona laivā, bet zināmos apstākļos (naktssardzes medību apgabalos) tas arī komandē uz klāja - tādā kārtā jūras lielais sadzīviskais pamatlikums prasa, lai viņš dzīvotu atsevišķi, nevis kopā ar citiem, un tiktu cienīts kā labākais sava amata pratējs, kaut gan matroži viņu mēdz brālīgi uzlūkot par sev līdzīgu.

Jāteic, ka jūrā lielākā atšķirība starp virsnieku un vienkāršu jūrnieku ir tāda: pirmais dzīvo kuģa pakaļgalā, otrais - priekšgalā. Tāpēc arī uz vaļu medību kuģiem, tāpat kā uz tirdzniecības kuģiem, kapteiņa palīgi dzīvo turpat, kur kapteinis, un uz amerikāņu vaļu medību kuģiem arī harpunētāji lielākoties dzīvo kuģa pakaļgalā. Tas nozīmē, ka viņi ēd pie kapteiņa galda un guļ telpā, kas tieši savienota ar kapteiņa kajīti.

Visu garo kuģošanas laiku, medījot dienvidjūrās (visgarāko posmu no visiem kuģojumiem, kādus gadījies pieredzēt jebkā­diem jūrasbraucējiem), nāves briesmu tuvums un interešu vienotība ir visiem kopīga - gan augstajiem, gan zemajiem - tur visu noteic kopējā veiksme, nevis reizi par visām reizēm noteikts atalgojums, bet vispārēja modrība, uzņēmība un smags darbs pāri spēkiem, kaut tādi apstākļi reizēm patiesi padara disciplīnu slābanāku nekā uz tirdzniecības kuģiem, taču tas nav nekas, - vai nav jauki dzīvot saticībā kā senai Mezopotāmijas dzimtai? Lai kāda būtu patriarhālā sadzīve dažos primitīvākos gadījumos, ar visu to iedibinātā kārtība uz klāja, vismaz ārēji, nemēdz manāmi atslābt - un nekādā kārtā netiek atcelta. Patiesi, uz daudziem Nantaketas kuģiem var novērot, ka šķiperis kuģa pakaļgalā pastaigājas tik lepnā solī, kādu neredzēt pat kara flotē, un viņam parādītais gods varētu tikt rādīts imperatora purpuram, nevis izdilušam loča apmetnim.

Un kaut no visiem kuģa ļaudīm "Pekvoda" drūmais kaptei­nis bija vismazāk nosliecies uz sīkumainu augstprātību; kaut gan vienīgā pielūgsme, kādu viņš prasīja, bija acumirklīga bezierunu paklausība; kaut gan viņš nekad nevienam nelika novilkt kurpes, pirms ļāva uzkāpt pie viņa kuģa pakaļgalā; kaut gan ārkārtīgos apstākļos, par kuriem mēs vēlāk parunāsim sīkāk, viņš uzrunāja padotos mazliet nepierasti - vai tas būtu in terrorem[29] vai citādi, tomēr kapteinis Ahābs nekādi nepārkāpa uz jūras iedibinātos paradumus.

Varbūt vēlāk radīsies iespēja novērot, ka viņš slēpsies aiz šiem paradumiem kā zem maskas, citreiz izmantodams tos savās interesēs, ne tiem nolūkiem, kādiem tie tikuši iedibināti. Viņa augstprātība, kas citādi netika jūtami izpaudusies, ievērojot šo etiķeti, parādījās neatvairāmas tirānijas veidā.

Lai cik pārvarīgs būtu kāda cilvēka prāts, tas nekad nespēs pašapliecināties kā taustāms, īstens pārākums pār citiem, neizpa- līdzoties ar šādiem vai tādiem ārišķīgiem trikiem vai iemaņām, kas paši par sevi vienmēr ir vairāk vai mazāk zemiski un viltīgi. Tas, lūk, attur Dieva ieceltos īstenos Impēriju valdniekus no pasaulīgām vēlēšanu kņadām un piešķir visaugstākos pagodinājumus, kādi var tikt piešķirti šajā saulē tiem, kas drīzāk tapuši slaveni, nemai­nīgi būdami zemāk par slepeni izredzēto dievišķi bezdarbīgo ļaužu saujiņu, nekā ar savu neapšaubāmo pārākumu pār nedzīvo pūļa viduslīmeni. Šādiem sīkumiem ir tik liela ietekme - it īpaši galējā politiskā tuvredzībā, ka atsevišķos ievērības cienīgos gadījumos tie spēj plānprātiņam piešķirt valdnieciskumu.

Gadījumā, kad kroņa stīpa apņem dzimuša ķēniņa karaliskās smadzenes - kā tas bija ar caru Nikolaju, - plebeju bars pieklust un zemojas milža vienvaldnieka priekšā.

Taču Ahābs - mans kapteinis, joprojām stāv man acu priekšā visā savā nantaketiskajā sapīkumā un smagnējībā; un, kaut gan šoviet aizrunājos par imperatoriem un karaļiem, nevarēšu noslēpt, ka man ir darīšana tikai ar nabaga vecu vaļu mednieku, un tādēļ gar visām majestāšu mantijām un pilīm man nav nekādas daļas. Ak Ahāb! Tas, kas tevī būs liels, ir jānorauj no debesīm, jāizceļ no dziļumiem un jātēš no netverama gaisa!