Mobijs Diks jeb Baltais valis

57. nodaļa PAR VAĻU GLEZNOJUMIEM, KAULA GREBUMIEM, KOKGRIEZUMIEM, VAĻIEM UZ SKĀRDA UN AKMENĪ; PAR VAĻIEM KALNOS UN ZVAIGZNĒS

Tauerhilā, nokāpjot līdz Londonas dokiem, jums varbūt gadījies redzēt klibu ubagu (vai enkurīti, kā mēdz sacīt jūrnieki) turam rokā dēlīti, uz kura ar krāsām attēlots traģiskais notikums, kurā viņš zaudējis kāju. Tur redzami trīs vaļi un trīs laivas, no kurām vienu (tajā acīmredzot atrodas arī trūkstošā kāja, kāda tā bijusi) tieši tobrīd sašķaida tuvākā vaļa žokļi. Pēdējos desmit gados jebkuros laika apstākļos, kā man stāstīts, šis cilvēks turējis rokā attēlu, rādīdams kājas stumbeni neticīgajai publikai. Taču tikai tagad pienācis laiks kaut ko liecināt nabadziņam par labu. Viņa trīs vaļi nebūt nav sliktāk attēloti par tiem, kādi vien jebkad redzēti Vopinga iespieddarbos; un viņa stumbenis ir tikpat neap­šaubāms kā kurš katrs celms rietumu izcirtumos. Taču, kaut gan šis nabaga vaļu mednieks spiests līdz mūža galam stāvēt uz šīs koka tribīnes, viņš nekad nesaka runas, tikai nodurtām acīm stāv, skumīgi vērdamies savā kroplībā.

Visur ap Kluso okeānu, kā arī Nantaketā, Ņūbedfordā, Saghārborā, iespējams uzdurties dzīvu vaļu attēliem un vaļu medību ainām, kas pašu mednieku izgrebtas uz kašalotu zobiem, dāmu korsešu kaula stīpām un citiem līdzīgiem kaulāgrebēju izstrādājumiem, kā vaļu mednieki dēvē daudzus sīkos, dīvainos nieciņus, kurus tie pa vaļasbrīžiem okeānā ar izdomu darina no dabiskā materiāla. Dažiem no tiem pieder nelieli darbarīku šķirstiņi ar rīkiem, kas atgādina zobārsta darbarīkus un ir piemē­roti šādai skrubināšanai. Taču visvairāk izplatīta ir grebšana ar saliekamajiem kabatnažiem; ar šiem gandrīz visu varošajiem jūr­nieku darbarīkiem viņi spēj darināt jebko, ko vien gribat - savā, jūrnieku vīzē.

Ilga prombūtne no kristīgās pasaules un civilizācijas neiz­bēgami noved cilvēku atpakaļ tajā stāvoklī, kādu Dievs viņam paredzējis, tas ir - padara par tā saukto mežoni. īstens vaļu mednieks ir tikpat īsts mežonis kā irokēzs. Arī es pats esmu me­žonis, kas varētu būt uzticams pavalstnieks vienīgi cilvēkēdāju karalim, un tomēr jebkurā mirklī esmu gatavs dumpoties arī pret viņu.

Tā, viena no mājāssēdētāja mežoņa rakstura īpatnībām ir viņa apbrīnojamā pacietība, darbu darot. Vai tā būtu sensenā havajiešu kaujas vāle vai duramairis visā savā griezumu un rotāju­mu bagātībā, tā būs tikpat ievērojama cilvēka pacietības trofeja kā latīņu leksikons. Jo, vai šis brīnumainais koka mežģīņu režģījums apdarināts ar gliemežvāka šķembām vai haizivs zobiem, tas aizmaksāts ar pacietīga darba gadiem.

Ar balto mežoni jūrnieku viss notiek gluži tāpat kā ar havajieti. Ar tādu pašu apbrīnojamu pacietību, ar to pašu vienvienīgo haizivs zobu - savu necilo nabaga kabatnazi - viņš jums darinās, varbūt ne pārāk smalki izstrādātus, taču tāpat viscaur zīmējumiem noklātus kaula grebumus kā sengrieķu mežoņa grebto Ahilleja vairogu; tikpat barbariska gara piesātinātus un piesaistošus kā izsmalcinātā, vecā vācu mežoņa Albrehta Dīrera gravīras.

Koka vaļi vai vaļu profili, kas izgriezti no mazām, tumšām dienvidjūru lietaskoka plāksnītēm, ir bieži vien ieraugāmi ameri­kāņu vaļu medību kuģu priekšgalos. Daži no tiem ir ļoti labi nostrādāti.

Nereti vecās lauku mājās ar čukurainiem jumtiem var ieraudzīt aiz astēm pakarinātus misiņa vaļus kalpojam par klaudzināmajiem āmuriņiem pie ārdurvīm. Ja durvju sargs ir miegamice, tad vislabāk noderētu lakstīgalvalis. Tomēr šīs klau- dzinātājvalzivis reti kad izrādās uzmanības vērtas, ja runājam par darinājuma patiesīgumu. Dažu veclaicīgu baznīcu torņos var redzēt skārda vējrāžvaļus, taču tie atrodas tik augstu, bez tam, no visām pusēm aplūkojot, tos aizsargā uzraksts "rokām neaizskart", tādēļ nav nekādas iespējas tādus tuvāk aplūkot, lai spriestu par to vērtību.

Kaulainajos, brangainajos šīszemes nostūros, kur pie augsto kalnu nobrukušajām kraujām līdzenumos fantastiski sagrupētas izmētātas klinšu radzes, bieži vien pamanīsiet tādus kā pārakme­ņotu Leviatānu tēlus - krāvumus, kas daļēji ieauguši zālē, kura vējainās dienās triecas pret tiem līganā, zaļā vilnī.

Tad vēl - kalnainos apvidos, kur ceļinieku visapkārt apņem amfiteātru augstumi, šur tur no kāda veiksmīgi izvēlēta redzes-punkta var ieraudzīt viļņotajās kalnu aprisēs iezīmējamies peldošus vaļus sānskatā. Taču ir jābūt caur un cauri vaļu medniekam, lai šādus skatus novērtētu; turklāt, ja rastos vēlēšanās no jauna pētīt šādas ainas, drošs paliek drošs, derētu izmērīt garuma un platuma grādus vietā, no kuras pirmāk vērāties, jo šīs kalnu aplūkošanas tādā mērā ir gadījuma ziņā, ka jūsu redzespunkts var būt visai darbietilpīgi jāmeklē, lai to no jauna atklātu, - tāpat kā Zālamana salas, kuras joprojām paliek nezināmas, kaut gan tās pārstaigājis Mendanja181 augstajā kruzuļapkaklē un aprakstījis vecais Figeroa.182

Bet kad jūs jutīsieties bezgala pacilāti, iztirzājot šīs tēmas, paceliet skatienu uz augšu un aplūkojiet milzu vaļus zvaigžņo­tajās debesis un ari to trenkātājas laivas - tāpat kā sensenos laikos kareivīgu domu pārņemtie austrumnieki mākoņos redzēja karotājus cīnāmies. Tā ziemeļos es trencu Leviatānu uz riņķi apkārt polam, tas apļoja, iemiesojies spīdīgajos punktos, kuri man pirmoreiz apzīmēja viņa aprises. Bet zem spīdekļu pilnajām Antarktikas debesīm es uz kuģa "Argo" pievienojos zvaigžņuvaļa CETUS dzenātajiem tālu aiz Hidras un Lidojošās Zivs.

Bijuši man fregates enkuri laužņu vietā un harpūnas par piešiem, es labprāt būtu apseglojis šo vali un aizauļojis visaug­stākajās debesīs paraudzīties, vai tur patiesi uzslietas neskaitāmas paradīzes teltis - paliekama vieta, nesasniedzama manam mir­stīgajam skatienam.