Mobijs Diks jeb Baltais valis

69. nodaļa apbedĪŠana

- Ievilkt ķēdes! Nolaist maitu aiz borta!

Lielie āķi ir savu izdarījuši. Bezgalvainā vaļa nodīrātais, baltais ķermenis spīd kā marmora sarkofāgs; kaut gan mainījis krāsu, bet neliekas kļuvis redzami mazāks. Tas joprojām ir milzīgs. Lēnītēm tas peld tālāk un tālāk; ūdens tam apkārt murd un vārās no nesātīgajām haizivīm, bet gaisu virs tā plosa bļaustīgu plēsēj- putnu spārnu vēdas, un viņu knābji kā nodevīgi dunči duras valim sānos. Lielais, baltais, bezgalvainais rēgs peld tālāk un tālāk no kuģa, un, jo tālāk tas aizpeld, jo aug augdami haizivju akri'''8 ūdeni un plēsoņputnu akri gaisā, pieņemoties spēkā slepkavīgai ķērkšanai un ūdens virsmas murdēšanai. Daudzas stundas no dreifējošā kuģa ir redzams šis drausmais skats. Zem mīlīgi zilām debesīm bez neviena mākonīša, pa rāmās jūras mierīgo virsmu, līksma vējiņa apņemta, lielā nāves masa līgo tālāk un tālāk, līdz beidzot nozūd bezgalīgos tālumos.

Kāds izsmiekls, cik nožēlojamas bēres! Jūras maitu lijas pie­nācīgās sēru drānās, gaisa haizivis viscaur melnā vai ar sēru lentēm.

1 w Akrs (angl.) - zemes platības mērvienība. (Tulk. piezime.)

Man rādās, viņu starpā ir maz tādu, kas vaļa dzīves laikā būtu tam nākušas talkā, ja viņam gadītos nokļūt ķezā un būtu vaja­dzīga palīdzība; taču visi šie radījumi svētulīgi metas šurp uz viņa bēru banketu. Ak, šis riebīgais pasaules maitērgliskums! No tā nav pasargāti pat dižākie no vaļiem.

Bet tās vēl nav beigas. Apgānītajā ķermenī mīt atriebes gars un lido pār to, iedvešot šausmas visapkārt. No bikla karakuģa vai kļūmīga pētniekkuģa to iztālēm saskatot, pirms pamanīti maitas- putnu mākoņi, bet saules gaismā redzot peldam baltu masu ar tai apjoztu putu valni, tūlīt pat šis nekaitīgais vaļa līķis trīco­šiem pirkstiem top ierakstīts kuģa žurnālā: "Te ir sēkļi, klintis un bangas! Piesargieties!" Un varbūt vēl daudzus gadus pēc tam kuģi vairīsies no šīm vietām, pārlēkdami tās - kā dumjas aitas lec pāri tukšumam tāpēc vien, ka tajā vietā palēcies viņu vadonis, pārlēkdams pastieptai kūjai. Te nu jums ir precedenta"9 likums, te jūsu noderīgās tradīcijas; te arī senie mūžam dzīvie ticējumi - tie nekad nav sakņojušies šajā zemē un pat gaisā neka­rājas! Te nu bija ortodoksija![81]

Tā, kamēr dzīves laikā milzīgais vaļa ķermenis varētu būt bieds vaļa ienaidniekiem, pēc nāves viņa gars top par nepārva­ramu baiļu nesēju pasaulē.

Vai tu tici gariem, draugs? Ir vēl daudz citu spoku, ne tikai Kokleinas rēgs, un tiem tic arī daudz prātīgāki ļaudis par doktoru Džonsonu.[82]