Nodevība Venēcijā

13 SAMARKANDA CENTRA LAZIJAS FEDERĀCIJĀ 11:30

Vīrietis, kurš ienāca Irinas Zovastinas kabineta, bija maza auguma, drukns, ar plakanu seju un žokļa līniju, kas liecina par stūrgalvību. Viņš bija ne tikai treša svarigaka persona Federāci­jas konsolidētajos gaisa spēkos, bet slepus vadīja arī kādu maz­nozīmīgu politisko partiju, kas pēdējā laika bija sākusi bīstami pieņemties spēka. Būdams kazahs, kas sirds dziļumos pretojas jebkadai slāvu ietekmei, viņš labprat mēdza runāt par senajiem nomadu laikiem, pirms krievu ieviestajam pārmaiņam.

Vērodama dumpinieku, Zovastina brīnījās, ka šis plikgalvai­nais vīrs ar neizteiksmīgo skatienu spēj iekarot kāda uzticību, to­mēr ziņojumi raksturoja viņu ka gudru, prasmīgu oratoru ar la­bam parliecinašanas spējām. Viņu atveda uz pili pirms divām dienam. Viru pēkšņi bija pievarejis briesmīgs dmdzis ar deguna asiņošanu, mokošām klepus lekmem un dunoņu gužu kaulos, ko viņš pats salidzinaja ar vesera dauzīšanu. Viņa ārsts bija notei­cis diagnozi vīrusu infekcija un iespējams plaušu karsonis -, bet tradicionālās arstniecibas metodes nelīdzēja.

Taču šodien viņš šķita jau atguvis veselību.

Viņš bija kailam kājam, ģerbies tikai pili izsniegtaja kastaņbrunaja halata.

Hnver, jūs izskataties labi. Daudz labak.

Kāpēc es esmu šeit? viņš noprasīja vienaldzīga balsi, bez jebkādās atzinības.

Pirms tam viņš bija iztaujajis kalpotajus, kuri pēc Zovastinas rīkojuma izteica mājienus par pulkveža nodevību. Savada karta viņš neizrādīja ne mazākās bailes. Stūrgalvīgi nevēlēdamies lie­tot krievu valodu, viņš uzrunāja ministri kazahu valoda, tāpēc viņa, lai izpatiktu viesim, tāpat arī atbildēja. jūs bijāt smagi slims. Es liku atvest jūs šurp, lai mani ārsti varētu par jums parū­pēties.

Es neatceros vakardienu.

Zovastina ar rokas mājienu aicinaja viņu apsēsties un ieleja teju no sudraba kanniņas. jūsu stāvoklis bija ļoti smags. Es biju noraizējusies un gribēju palīdzēt.

Pulkvedis raudzījās viņa ar neslēptām aizdomām.

Viņa pasniedza tasi ar apakštasi. Zaļa teja ar vieglu ābolu aromātu. Esmu dzirdējusi, ka jums tāda garšo.

Pulkvedis nepieņema dzērienu. Ko jūs īsti vēlaties, ministres kundze?

-Jus esat nodevējs, nodevis mani un Federāciju. jūsu politis­ka partija klīda ļaudis uz nevardarbīgu pretošanos.

Viņš neizrādīja ne mazako izbrīnu. jūs pati vienmēr sakat, ka cilvēki drīkst brīvi izteikties.

Un jūs man ticat?

Viņa nolika tasi uz galda un partrauca spēlēt namamates lo­mu. Pirms trim dienam jūs tikāt inficēts ar vīrusu, kas nogalina divdesmit četru līdz četrdesmit astoņu stundu laika. nāvi izraisa straujš drudzis, šķidrums plaušas un artēriju sieniņu pavajinašanas, kas noved pie plašas iekšejas asiņošanas. jūsu infekcija vēl tik talu nebija nonākusi. Bet citkārt tas brīdis jau būtu klat.

Ka tad es tiku izdziedēts?

Es to apturēju.

-Jus?

Es gribēju, lai jūs uz savas adas izbaudat, uz ko esmu spēji8a -

Vīrietis kādu bridi klusēja, laikam pūlēdamies aptvert dzirdēto.

jūs esat mušu gaisa spēku pulkvedis. Devāt zvērestu aizsargat Federāciju, nežēlojot savu dzīvību.

Un ta arī darīšu.

-Tomēr tas jūs netraucē kūdīt uz nodevību.

Jautašu vēlreiz. Ko jums vajag? viņš noprasīja vēl skarbaka toni.

jūsu lojalitati.

Pulkvedis klusēja.

Zovastina paņēma no galda talvadibas pulti. Plakanaja tele­vizora ekrana uz. rakstāmgalda stūra paradijas pieci viri, kas klīda tirgus burzma, pētīdami daudzkrasainām nojumēm rotātos

stendus, kas bija pārpilni svaigiem augļiem un dārzeņiem.

Pulkvedis pieceļas kājas.

Tas ir Navojas tirgus novērošanas kameru ieraksts. Tas labi noder kartības uzturēšanai un noziedzības apkarošanai. Taču ļauj arī izsekot ienaidniekus. Viņa redzēja, ka pulkvedis pazīst ekrāna redzamas sejas. Pareizi, Enver. Tie ir jūsu draugi. Sazvēr­nieki pret Federāciju. Man ir zināmi jūsu plāni.

Viņa lieliski saprata šis partijas filosofiju. Pirms komunistu nakšanas pie varas, kad kazahi galvenokārt dzīvoja jurtas, sie­vietes bija pilntiesīgas sabiedrības locekles un ieņēma vairak ne­ka trešdaļu politisko amatu. Taču padomju vara un islama reliģi­ja nostūma sievietes mala. 20. gadsimta 90. gados iegūta neatkarība ne tikai atnesa sev līdzi ekonomikas panīkumu, bet arī ļava sievietēm atkal izvirzīties priekšplānā un ātri atgūt politis­ku ietekmi. Federācijas izveidošana vēl vairak nostiprināja šo at­dzimšanu.

Enver, jūs taču nemaz nevēlaties, lai atgriežas senie laiki? Kad mēs klejojam pa stepēm? Tad sievietes parvaldija sabiedrību. Ne. jūs tikai gribai iegul politisku varu. Un, ja cilvēkus var iekvē­lināt ar slavas dziesmām par varonīgo pagātni, lad jūs labprat to izmantojat sava laba. jūs esat tikpat samaitats ka es.

Pulkvedis nospļāvās pie ministres kājam. -Tada jūs esat.

Zovastina paraustīja plecus. Tas neko nemaina. Viņa no­radīja uz ekrānu. Katrs no šiem vīriem vēl pirms saulrieta tiks inficēts tāpat ka jus. Viņi neko nenojautīs, līdz uznāks iesnas, kak­la sāpes vai galvassapes, kas it ka liecinās par saaukstēšanos. Vai atceraties šos simptomus, Enver?

-Jus tiešam esat tik ļauna, ka es domāju.

Ja es būtu ļauna, būtu ļāvusi jums nomirt.

Kāpēc neļāvāt?

Viņa pacēla pulti un pārslēdza kanālus. Paradijas karte.

To mēs esam panakuši. Vienota Āzijas valsts, kura labpratigi apvienojas visi līderi.

-Jus nejautājat tautai.

tiešām? Kopš apvienošanas pagajuši piecpadsmit gadi, un visu bijušo republiku ekonomika ir ievērojami uzlabojusies. mēs esam uzbūvējuši skolas, mājas, ceļus. Medicīniskā aprūpe ir daudz labāka. Infrastruktūra modernizēta. Elektrība, ūdensvads, kanālizacija tagad darbojas nesalīdzināmi labak neka padomju laikos. Krievi vairs neizlaupa mūsu dabas bagātības. Starptautiski uzņēmumi iegulda musu ekonomika milzu summas. Attīstās tū­risms. Musu valsts nacionalais kopprodukts pieaudzis par tūk­stoš procentiem, Hnver, cilvēki ir laimīgi!

Ne visi.

Pilnīgi visiem nav iespējams izpatikt. mēs varam tikai gā­dāt, lai vairakums ir apmierinats. To pašu sludina arī Rietumos.

Cik cilvēkus vēl jūs esat šadi mēģinājusi piespiest sadarbo­ties?

Ne parak daudz. Lielākā daļa paši saprot manas politikas labvēlīgo ietekmi. Es ar saviem draugiem dalos bagātībā un vara. Turklāt ņemiet vera ja kadam ir labāka ideja, es labprat to uz­klausīšu. Taču pagaidam vēl neviens nav piedāvājis neko labaku. Niecīga opozīcija, pie kuras piederat arī jus, grib tikai sagrabt varu. Neko vairak.

Jums viegli būt tik dasnai, turot mūs paklausība ar baciļu palidzibu.

Es varēju ļaut jums nomirt, un problēma būtu atrisināta. Ta­ču nogalinat jus, Hnver, būtu muļķīgi. Līdzīgu kļūdu pieļava Hitlers, Staļins, Romas imperatori, Krievijas cari un gandrīz visi Eiropas monarhi. Viņi nonāvēja tieši tos cilvēkus, kuri būtu noderējuši tad, kad vadoņiem bija ļoti vajadzīga palīdzība.

Varbūt viņi rīkojas pareizi? Atstāt ienaidniekus dzīvus var būt bīstami.

Saklausījusi pulkveža balsi nelielu pieļāvību, Zovastina apjau­tājās: Ko jūs zināt par Aleksandru Lielo?

Kartejais rietumnieku iebrucējs.

Viņš iekaroja musu zemes divpadsmit gadu laika, sagrabdams visu Persiju un Mazaziju. Plašakas teritorijas nekā Romas impērijai izdevās iegūt tūkstoš gadu ilgos karos. Un ka viņš val­dīja? Ne jau ar spēku. Pārņemot kādu karaļvalsti, viņš vienmēr ļava tas iepriekšejam valdniekam palikt pie varas. Ta viņš ieguva draugus, kuri sūtīja viņam kareivjus un apgādāja ar visu nepie­ciešamo turpmākiem iekarojumiem. Pēc tam viņš ar tiem dalījās bagātība. Viņš guva panākumus tāpēc, ka saprata, ka izmantot varu.

Gruti spriest, vai pārliecināšana izdevās, tomēr kazahs bija pa­teicis kādu vērtīgu domu. Viņai tiešam apkārt bija ienaidnieki, un širita atentata mēģinājums vēl bija biedējoši spilgta atmiņa. Viņa vienmēr centas likvidēt pretiniekus vai pārvilināt tos sava puse, taču gandrīz vai ik dienu radās jauni grupējumi. Pats Aleksandrs kļuva par nepamatotas paranojas upuri. Viņa nedrīkstēja atkartot šo kļūdu.

Ko teiksiet, Hnver? Pievienojieties mums.

Viņa vēroja, ka pulkvedis apdoma šo priekšlikumu. Varbūt viņš necieta Zovastinu, bet ziņojumi liecinaja, ka šis padomju ar­mija apmacitais aviacijas virsnieks, kas piedalījies daudzas bez­jēdzīgas toreizeja režīma kaujas, dažus citus pretiniekus ienīda vēl vairak.

Laiks pārliecināties, vai ta tiešām ir.

Viņa noradīja ekrānā uz Pakistanu, Afganistānu un Irānu. Šie ir mūsu ienaidnieki.

Viņa redzēja, ka pulkvedis tam piekrīt.

Ko jūs domājāt darīt? viņš ieintereseti apjautājas.

-Likvidet tos.