Nodevība Venēcijā

47

Aizgājusi otra pusē ikonostasam, Zovastina nonaca prezbiterija un ieraudzīja bazilikas vareno baldahīnu. Četras smalkiem griezumiem rotātās alabastra kolonnas balstīja masīvu zaļa mar­mora bloku ar krustveida velvēm. Aizmugure baldahīna ietvara mirdzēja slavena l'ala tJ'Oro ar zeltu, dārgakmeņiem un emalju bagatigi rotāta altarglezna.

Viņa nopētīja abas zem altara redzamas akmens sarkofaga da­ļas. Virsēja daļa bija tikai bezveidīgs akmens bluķis, bet apakšēja izkalta gluda taisnstūra forma ar uzrakstu CORPVS DIVI MĀRCI EVANGEE1STAE. Ilk daudz viņa latīniski saprata. Dievišķā Svēta Marka ķermenis. Vaka bija iestiprināti divi masīvi dzelzs aķi, kas sākotnēji laikam kalpojuši smaga akmens nolaišanai. Tagad caur tiem bija izvērti resni dzelzs stieņi, kas abos galos bija pieskrū­vēti pie hidrauliskajiem pacelājiem.

Šis ir grūts uzdevums, paskaidroja Mišeners. Zem altara ir parak maz vietas. Protams, ar smago tehniku vieglāk varētu at­vērt šķirstu, bet to neļauj ne laiks, ne slepenība.

Viņa paraudzījās uz vīriem, kas gatavoja pacelajus. Priesteri?

Nuncijs pamaja ar galvu. Norīkoti pailga. mēs gribējām tikt gala pašu spēkiem.

Vai jūs zināt, kas ir tur iekšā? viņa jautāja.

-Jus droši vien gribat jautat, vai atliekas ir mumificetas. Mi­šeners paraustīja plecus. Kopš iepriekšejās atvēršanas pagājuši vairak neka simt septiņdesmit gadi. Neviens droši nezina, kas ir tur iekšā.

Zovastinu kaitinaja viņa pašapmierinatais tonis, l'tolemajs iz­mantoja Eimeneja blēdību, gūstot ar šķietama Aleksandra mūmi­jas palīdzību visus iespējamos politiskos labumus. Viņa nevareja zināt, vai tas, kas tuht atklasies skatienam, sniegs kādas derīgas atbildes, tomēr noskaidrot vajadzēja.

Mišeners pamaja vienam no priesteriem, un tas iedarbinaja hidrauliskos pacelajus. Dzelzs gredzeni uz šķirsta vaka mazliet pastiepas garuma, tad smagais akmens bluķis milimetru pa mili­metram saka celties augšup.

Jaudīgi mehānismi, uzslavēja Mišeners. Nelieli, bet spēj no apakšas pacelt veselu maju.

Tagad vaks bija pacelts par diviem centimetriem, bet sarkofaga iekšiene joprojām grima ena. Viņa paraudzījās uz augšu, pari baldahīnam, uz Kristus zelta mozaīku spoži apgaismotaja apsī­das velvē.

Četri pieaicinātie palīgi bija apturējuši pacelajus.

Sarkofaga vaks karajas apmēram četrus centimetrus vīrs apakšdaļas, bet dzelzs stieņi bija viena līmeni ar altara virsmas apakšu.

Augstāk vairs nebija, kur celt.

Mišeners pamaja viņai, aicinot atkapties pie ikonostasa, talak no altara, un čukstēja: Svētais Tēvs ir ar mieru izpildīt jūsu lugumu cerība, ka jūs atbildēsiet ar to pašu. Taču jaskatas patiesī­bai acis. jūs nemaz nedomājat pildīt savu solījumu.

Neesmu radusi uzklausīt apvainojumus.

Bet Svētais Tevs nav radis uzklausīt melus.

Garīdznieks šķita atmetis visu liekuļoto laipnību. Ka jau

teicu, jums atļaus darboties Federācijā.

mēs veļamies vairak.

Tagad viņa saprata. Šis melnsvārcis bija tīši nogaidījis līdz vaka pacelšanai. Viņa dusmojas uz sevi, tomēr citas izvēles ne­bija Karinas deļ, Aleksandra Liela deļ, diža noslēpuma atklašanas varda.

Ko jūs vēlaties?

Mišeners pasniedzas jakas iekškabata un izņēma vairakas sa­locītas papīra lapas. mēs esam sagatavojuši baznīcas un Fede­rācijās konkordātu. Rakstisku apstiprinājumu atļaujai darboties. Ņemot vera jūsu vakar izteikto velmi, mēs atstajam Federācijai tie­sības apstiprinat dievnamu celtniecību.

Zovastina atlocīja papīrus un ieraudzīja, ka dokuments saga­tavots kazahu valoda.

mēs domājām, ka dzimtaja valoda jums bus vieglāk visu sa­prast.

jūs domājāt, ka mana dzimtaja valoda bus vieglāk to izpla­tīt. Mans paraksts ir jūsu apdrošinašana. Tad es nevarešu noliegt saistību ar jums.

Viņa icskatijas dokumenta. Taja bija aprakstīta Romas katoļu baznīcas un Centralazijas Federācijas sadarbība ar mērķi "kopī­gi veicināt un attīstīt brīvu reliģijas praktizēšanu ar neierobežoti atļauta misionāru darba starpniecību". Nakamajos paragrafos bija izteikti apliecinājumi, ka netiks pieļauta varmācība pret baznīcas pārstāvjiem un vainīgie tiks sodīti. Citos nosacījumos tika garan­tēta neierobežota vizu izsniegšana baznīcas personālām un ap­liecināts, ka netiks pieļautas nekādas represijas pret katoļticība pārgājušajiem iedzīvotājiem.

Viņa atkal paraudzījās uz altari. Sarkofaga apakšdaļa jopro­jām slīga ena. Pat no desmit metru attāluma taja nevareja ieskatī­ties.

jūs labi noderētu manā komandā, viņa uzslavēja.

Man patīk kalpot baznīcai.

Viņa ieskatījās pulkstenī, bez desmit viens. Viktors droši vien jau ir klat. Viņš nekad nekavēja. Ļoti uzticams. Viņa parlaida ska­tienu baznīcas jomam, rietumu atrija augšējai daļai, kur apgais­moti bija tikai zeltītie griesti. Tik daudz tumšu sturu, kur paslēp­ties. Vai vienos nakti, kad tiks atvēlētas solītas trīsdesmit minūtes, viņa tiešam šeit bus viena?

Ja ir parak sarežģīti parakstīt šo konkordatu, ieminejas Mi­šeners, tad varbūt aizmirsīsim visu.

Tie bija viņas izsmejigie vakardienas vardi.

Mus vien jāpieņem šis blefs.

Vai jums ir pildspalva?