Nodevība Venēcijā

62 CENTRĀLĀZIJAS FEDERĀCIJĀ

Vincenti patika būt situācijas noteicējam. jūs esat gudra sie­viete. Un, protams, gribat dzīvot. Bet ko jūs zināt par dzīvību?

Viņš pat negaidīja Karinas Valdes atbildi.

Zinātne allaž apgalvojusi, ka ir divi dzīvo butņu veidi bak­tērijas un visas pārējās. Kāda atšķirība? Bakterijam ir brīvi peldoša DNS, bet visiem parejiem DNS ir iekļauta kodola. Bet tad 70. gados mikrobiologs Karls Vēze atklaja trešo dzīvības formu. Viņš to nosauca par arheju. Tas ir baktērijas un pārējo formu krustojums. Sakuma tie tika atrasti tikai vielas ar visskarbakajiem apstākļiem Nāves jura, karstajos avotos, jūdzēm dziļi okeāna dibena, Antarktīda, purvos, kur trūkst skabekļa, un mēs domājām, ka tie pastav tikai tur. Bet pedejo divdesmit gadu laika arheji atrasti visur.

Vai jūsu atrastas baktērijas iznicina vimsu? jautāja Kanna.

Pilniba. Turklāt tas attiecas uz HIV-,, HIV-2 , SIV un jebkuru hibrīda paveidu, ko man izdevās atrast un parbaudīt, to skaita arī visjaunako no Dienvidaustrumazijas. Šim bakterijam ir prote­īna "odere", kas iznicina proteīnus, kuri satur kopa HIV. Tas sa­plosa vīrusu, tāpat ka vīruss saplosa sava nesataja šūnas. Un at­ri. Vienīga viltība ka neļaut organisma imunsistemai iznicināt arhejus, kamēr tie nav pilnīgi likvidējuši vīrusu. Viņš noradīja uz Karinu. Tādiem cilvekiem ka jums, kura imunsistema jau ir praktiski sagrauta, tas nedraud, jo nav vairs atlicis pietiekami daudz, balto asinsķermenīšu, lai nogalinatu iebrūkošas baktēri­jas. Bet gadījumos, kad HIV infekcija ir nesena un imunsistema salīdzinoši stipra, baltie asinsķermenīši nonāve baktērijas, pirms tas pagūst ķerties klat vīrusam.

Vai izdomājāt, ka to novērst?

Viņš pamaja ar galvu. Šis baktērijas spēj pārciest gremošanu. Tieši šo īpašību izmantoja vecais dziednieks, tikai viņš domaja, ka baktērijas mīt auga. Es ne tikai pakošļaju augu. Es arī iedzēru ūde­ni, tāpēc, ja todien mana organisma bija vīruss, baktērijas to iznī­dēja. Velak es pārliecinājos, ka labak ir līdzekli iešļircinat. Tad var regulet ta koncentrāciju. Agrīnas HIV infekcijas stadijas, kad imun­sistema vēl ir diezgan stipra, vajag vairak baktēriju. Velakas stadi­jas, tadas ka jums, kad balto asinsķermenīšu skaits tuvojas nullei, pietiek ar mazaku baktēriju daudzumu.

Tāpēc jums taja kliniskaja izmēģinājumā vajadzēja dažadas infekcijas stadijas? Lai noteiktu devas stiprumu.

Gudriniece.

Tatad ziņojuma autors kļūdījās, nodomājot, ka jūs dīvaina karta neraizējaties par toksiskumu.

Es biju ka apsēsts ar toksiskumu. Man bija jazina, cik daudz arheju vajadzēs HIV infekcijas likvidēšanai dažadas stadijas. Lie­liskākais ir tas, ka pašas par sevi šis baktērijas ir nekaitīgas. Tas var norit miljardiem, un nekas nenotiks.

jūs izmantojat tos irākiešus ka laboratorijas dzīvniekus.

Vincenti paraustīja plecus. Tas bija nepieciešams, lai noskaid­rotu, ka baktērijas iedarbojas. Viņi neko nezināja. Velak es izvei­doju čaulu, kas saglabaja baktēriju efektivitāti, dodot tam vairak laika vīrusa iznicināšanai. Pārsteidzošākais ir tas, ka laika gaita čaula sairst un imunsistema absorbē arhejus tāpat ka jebkuru ci­tu iebrucēju asinsrite. Iztīra to no organisma. Vīruss ir likvidēts un arheji tāpat. Parak daudz baktēriju uzņemt nav ieteicams, jo tas pārslogo imunsistēmu. Tomēr kopuma tas ir vienkāršs, izcili efektīvs līdzeklis pret vienu no nāvejošakajiem vīrusiem pasaule. Un neesmu tam atklajis nevienu blakus paradibu.

Viņš zinaja, ka ši sieviete pārcietusi visas HIV simptomatisko medikamentu netīkamas sekas. Izsitumus, čūlas, drudzi, nespē­ku, caureju, asinsspiediena pazemināšanos, galvassapes, vemša­nu, nervu traucējumus, bezmiegu.

Viņš atkal pacēla šļirci. Tas jūs izārstēs.

Dodiet man to! viņas balsi ieskanējās izmisums.

-Jus taču saprotat, ka Zovastina varēja jums to iedot. Viņš redzēja, ka šiem meliem ir gaidītais iespaids. Viņa zina par to.

Ta jau es domāju! Visi tie slimību baciļi. Viņa jau gadiem ilgi bija ka apsēsta ar tiem.

mēs strādājām kopa. Bet jums viņa ta arī neko nepiedāvā ja.

Karina papurinaja galvu. Nekad. Viņa tikai naca un skati-

jas, ka es mirstu.

-Jus bijāt viņas vara. Neko nevarējāt darīt. Es saprotu, ka to­reiz, pirms vairakiem gadiem, jūsu šķiršanas bija sāpīga. Viņa ju­tas piekrāptā. Vai saprotat, ka, atgriežoties un lūdzot palīdzību, jūs sagādājat viņai iespēju atriebties? Viņa būtu Jāvusi jums no­mirt. Vai vēlaties atdarīt viņai ar to pašu?

Viņš vēroja, ka sievietes sejā paradas apjausma, tomēr, ka jau viņš bija domājis, sirdsapziņas pārmetumi vajnieci sen vairs ne­mocīja.

Es tikai gribu elpot. Ja par to jāmaksā tāda cena, esmu ar mieru.

-Jus būsiet pirmais cilvēks pasaule, kas izārstēts no AIDS…

Un palicis dzīvs.

Vincenti pamaja ar galvu. Tieši ta. mēs iekļusim vēsturē.

Tomēr viņa šaubijas. Ja jau tas jūsu līdzeklis ir tik vienkāršs, Kāpēc kāds nevaretu to nozagt vai nokopēt?

Es vienīgais zinu, kur daba atrodams tieši šis arheju paveids. Varat man ticēt, to ir daudz un dažadi, bet derīgs ir tikai šis.

Slimnieces miglainajas acis pazibēja aizdomas. mēs zinām, Kāpēc es to vēlos. Bet jus?

Tik daudz jautājumu, guļot uz nāves gultas.

Bet jums taču patīk atbildēt.

Zovastina ir šķērslis maniem plāniem.

Izārstējiet mani, un es jums palīdzēšu no tā atbrīvoties.

Vincenti šaubijas, vai šai sievietei var pilnība uzticēties, tomēr

bija vērts paturēt viņu dzīvu. Viņas dusmas varēja novirzīt vajadzigaja gultne. Sakuma viņš nosprieda, ka pietiek vienkārši no­galinat Zovastinu, tāpēc arī atvēlēja rīcības brīvību Florencietim. Bet pēc tam viņš pardomaja un atmaskoja nolīgto sazvērnieku. Atentāts padarītu Zovastinu par mocekli. Daudz labak būtu iegrūst viņu negoda. Premjerministrei bija ienaidnieki. Bet tie visi baidijas no viņas. Varbūt ši nelaimīga dvesele palīdzes viņiem atgūt drosmi.

Ne Venēcijas Liga, ne pats Vincenti negribeja iekarot pasauli. Kari parak dārgi izmaksa un prasa parak daudz upuru, no ku­riem vissāpīgākie ir bagātības un nacionalo resursu izšķiešana. Liga velējas savu nākotnes utopiju tadu, kāda tā ir, nevis kādu to iztēlojas Zovastina. Viņš pats karoja tikai pēc miljardu peļņas un 111V uzvarētāja goda. Luijs Pasters, Linuss Paulings, Jonass Salks un tagad arī Enriko Vincenti.

Tāpēc viņš ielaida šļirces saturu intravenozaja sistēma.

Cik ilgs laiks vajadzīgs? slimniece kari iejautājas, un viņas izvargušaja seja atausa cerība.

Jau pēc dažam stundām jūs jutīsieties daudz labak.

Malone apsēdas pie datora un atvēra Govgle. Samekleja ar sen­grieķu valodu saistītas mājas lapas un beidzot atrada kadu, kas piedavaja tulkojumus. Ierakstījis lodziņa sešus burtus KAIMAH , viņš bija pārsteigts par to izrunu un nozīmi.

Grieķu valoda "augstakais punkts", angļu valoda "kāpnes".

Viņš atrada kādu citu lapu, kur varēja konvertēt alfabētu. Ierak­stījis tos pašus burtus piedāvātājā alfabētā, viņš saņēma to pašu atbildi.

Stefānija joprojām neizlaida no rokam ar zelta sloksnīti aptīto sveci.

Ptolemajs ļoti nopūlējas, lai atstātu šo ziņu, -atgadinaja Tor­valdsens. Šim vardam noteikti ir liela nozīme.

Un kas bus, kad mēs to atšifrēsim? noprasīja Malone. kāds liels brīnums notiks?

Lielais brīnums, ierunājās vēl kāda balss, ir tads, ka Zo­vastina gatavojas apkaut miljoniem cilvēku.

Pagriezušies viņi ieraudzīja kabineta durvis Mišeneru.

Tikko atstaju Viktoru laiva, lagūna. Viņš bija ļoti pārsteigts, ka es zinu par viņu.

Domāju gan, piekrita Torvaldsens.

Vai Zovastina ir projām? jautāja Malone.

Mišeners pamaja ar galvu. Es apvaicajos. Viņas lidmašīna pirms brīža paceļas gaisa.

Malone gribēja zināt ko vairak. Ka Kasiopeja zina par Vikto­ru? Bet tad viņš attapas un pievērsās Torvaldsenam. Tavs zvans, Pie laivu piestātnes, kad mēs tikko bijām ieradušies. Tu vi­ņai pateici.

Vecais vīrs pamaja ar galvu. Viņai ši informācija bija vaja­dzīga. kabi, ka viņa nenogalināja Viktoru Torčello sala. Bet tad, protams, es pats vēl neko nezināju.

Atkal tas pats rīkoties vispirms, plānot pēc tam, Malone secinaja, zīmīgi pieversdamies Deivisam.

Par to es uzņemos vainu. Tomēr plāns izdevās.

Bet trīs cilvēki ir miruši.

Deiviss neatbildēja.

Malone gribēja noskaidrot vēl kaut ko. Bet ja nu Zovastina nebutu saņēmusi ķīlnieku, lai droši tiktu uz lidostu?

Par laimi, ta nenotika.

Manuprāt, jūs esat parak vieglprātīgs. Viņu parņema dus­mas. Ja jau Viktors ir jūsu aģents, Kāpēc jūs nezināt, vai Eli Lunds ir dzīvs?

-Tas nebija svarīgi līdz vakardienai, kad iesaistījāties jūs trīs. Zovastinai bija kāds skolotājs, tikai mēs nezinājām, kas viņš ir. Tas varētu būt Eli Lunds. Kad mēs to uzzinājām, bija jārunā ar Viktoru.

Viktors teica, ka vēl nesen Eli Lunds bija dzīvs. Bet tagad drī­zāk vairs ne, paziņoja Mišeners.

Kasiopeja nezina, kas viņu sagaida, uztraucas Malone. Viņa ieskrējusi tieši ienaidniekiem zobos.

Viņa pati to visu sarīkoja, atgadinaja Stefānija. Droši vien cerība, ka Eli varbūt vēl ir dzīvs.

To Malone negribeja dzirdēt. Dažadu iemeslu pec. Bet nevie­nam no tiem tagad nebija īstais brīdis.

Koton, ierunājās Torvaldsens, tu jautāji, Kāpēc tas viss ir tik svarīgs. Pat nepieminot acīmredzamos bioloģiska kara drau­dus, ja nu šis zāļu dzeriens tiešam ir kāds dabīgs arstniecibas lī­dzeklis? Ta domaja senie cilvēki. arī Aleksandrs. Tāpat domaja arī hronisti, kuri sarakstīja tos manuskriptus. Ja nu tur tiešām ir kaut kas noderīgs? Zovastina grib to dabūt. arī Eli gribēja. Un arī Kasiopeja grib to pašu.

Malone tomēr šaubijas. mēs nenieka par to nezinām.

Stefānija pacēla sveci. Mēs zinām, ka mikla ir īsta.

Saja ziņa viņai bija taisnība, un jaatzist, arī Maloni tas intri­ģēja. Šis sasodītas ziņkāres deļ viņš allaž iekuļas nepatikšanas.

Un mēs zinām, ka Naomi ir nogalināta, atgadinaja Stefānija.

To viņš nebija aizmirsis.

Viņš atkal paraudzījās uz scitalu. Kāpnes. Atrašanas vieta? Ja ta, tad tas ir kāds nosaukums, kas bija pazīstams Ptolemaja lai­ka. Aleksandrs Lielais lika precīzi attēlot kartes viņa impēriju. Tad kartogrāfija vēl gulēja bērna autiņos, taču Malone bija redzejis se­no karšu reprodukcijas. Tāpēc viņš nolēma vēl ielūkoties interneta. Tomēr pēc divdesmit minušu meklēšanas viņš neatrada nekādu norādi uz to, ko varētu nozīmēt KAlMAī augstākais punkts vai kāpnes.

Varbūt ir vēl kāds ziņu avots, ieminējās Torvaldsens. Eli bija māja Pamira. Kalnu namiņš. Viņš mēdza doties uz turieni strādāt un domāt. Kasiopeja man par to pastastīja. Tur viņš glabaja savas grāmatas un papīrus. Iespaidīga materialu kolekcija par Aleksandru. Viņa teica, ka tur esot arī daudz ta laika karšu.

Tas atrodas Federācija, atgadinaja Malone. Šaubos, vai Zovastina mums izsniegs vizu.

Cik talu no robežas? jautāja Deiviss.

Trīsdesmit jūdzes.

mēs varam ielidot caur Ķīnu. Viņi šaja liela ar mums sadar­bojas.

Un kas īsti ir ši lietu? noprasīja Malone. Kāpēc vispār mēs esam iesaistīti? Vai tad jums nav CIP un daudzu citu izlūkoša­nas aģentūru?

Vispār jau, Malones kungs, jūs pats iesaistījāties, tāpat ka Torvaldsens un Stefānija. Oficiāli Zovastina ir musu vienīga sa­biedrota taja reģiona, tāpēc mēs nedrīkstam politiski nostāties pret viņu. Izmantojot oficiālos līdzekļus, mums draud atmaskošana. Ta ka Viktors ir mūsu aģents, mēs zinājām svangako par Zovas­tinas ncibu. bet tagad situācijā saasinas. Es saprotu ar Kasiopeju saistīto dilemmu…

Nesaprotat vis. bet tieši tāpēc es vēl piedalos. Es sekošu vi­ņai.

Es gan labak vēlētos, lai jūs dodaties uz kalnu namiņu pa­raudzīties, kas tur atrodams.

tāda ir atvaļinata aģenta priekšrocība. Varu darīt, ko pats vēlos. Viņš pievērsās Torvaldsenam. Tu dodies uz namiņu ar Stefāniju.

Piekritu, viņa draugs atbildēja. Noskaidro, ka viņai so­kas.

Malone raudzījās uz Torvaldsenu. Viņš bija palīdzējis Kasio­pejai un sadarbojies ar prezidentu, iesaistot spele viņus visus. Un tomēr vecais vīrs bija nobažījies, zinot, ka sieviete ir viena ienaid­nieku teritorija.

Tev ir plāns? noprasīja Torvaldsens. Vai ne?

šķiet, ka ir.