Nodevība Venēcijā

23 AMSTERDAMA

Stefānija izgaja no kafejnīcas, alkal nokļūstot lietū. Velkot pari galvai kapuci, viņa samekleja austiņu un ierunājās zem meteļa pasleptaja mikrofona.

Tikko iznaca divi vīrieši. Pie viņiem ir tas, ko man vajag.

Piecdesmit metrus uz priekšu, dodas uz tilta pusi, atska­nēja atbilde.

Apturiet viņus.

Viņa aizsteidzas tumsa.

Stefānija bija paņēmusi līdzi divus slepena dienesta aģentus no prezidenta Denija Danielsa ārzemju vienības. Pirms mēneša prezidents lika Stefanijai pavadīt viņu uz ikgadējo Eiropas eko­nomikas samitu. Valstu vaditaji pulcējas četrdesmit judz.es uz dienvidiem no Amsterdamas. Šovakar Danielss piedalijas oficiā­las vakariņas droša vieta Maga, tāpēc Stefānija varēja aizņemties divus pavadoņus. Tikai drošības pec, viņa tiem paskaidroja un apsolīja velak uzcienāt ar vakariņam viņu izvēlētā vieta.

Viņi ir bruņoti, ausi ierunājās viens no aģentiem.

Kafejnīca bija naži, viņa atbildēja.

Te ir pistoles.

Stefanijai parskreja drebuļi. Jo talak, jo trakak. Kur viņi ir?

Pie gājēju tiltiņa.

Viņa izdzirdēja šāvienus un izņēma no kabatas Magelana no­daļas Reretta.

Vel šāvieni.

Viņa nogriezās ap stūri.

Garamgājeji bija metušies bēgt. Gaišais un tumsnejais uz tilti­ņa bija paslepušies aiz krušu augstuma dzelzs margam un šava uz slepena dienesta aģentiem, kuri atradas katrs savā kanāla krasta.

Nošķindeja stikli, lodei ietriecoties kāda bordeļa loga.

Atskanēja sievietes kliedziens.

Stefānijai garam aizskrēja vēl daži pārbiedēti cilvēki. Viņa no­laida ieroci un paslēpa to gar sāniem. Jāpārtrauc apšaude, viņa teica mikrofona.

Pasakiet to viņiem, atbildēja aģents.

Pagajušaja nedēļā, piekrītot izpalīdzēt Kasiopejai, viņa nedo­māja, ka uzdevums bus bīstams, tomēr vakar nolēma, ka jāsaga­tavojas. Sevišķi tāpēc, ka draudzene bija teikusi, ka arī Torvald­sens bus viņai pateicīgs. Ja viņš bija iesaistīts, tad droši vien draudēja nepatikšanas.

No tilta atkal atskanēja šāvieni.

jūs netiksiet projām no turienes, viņa iesaucas.

Gaišais apsviedas apkārt un pavērsa ieroci pret viņu.

Stefānija paslepas kāda sienas niša. Lode atsitas pret ķieģe­ļiem dažu pedu attaluma. Pieķerusies pie kāpnēm, viņa atkal pie­ceļas kājas. Ūdens plūda pa pakapieniem, samērcējot viņas drē­bēs.

Viņa divreiz izšāva.

Tagad abi svešinieki atradas trīsstūra centra. Viņiem nebija, kur bēgt

Tumsnejais izkustējās, cenzdamies atrast labāku slēptuvi, bet viens no aģentiem iešava viņam krūtis. Vīrietis sagrīļojās, bet nakamais šāviens atsvieda viņu pret tilta margam, viņš parsliga tam pari un smagi iegāzās ūdeni.

Lieliski. Tagad bus arī līķi.

Gaišais pieskrēja pie margam un meģinaja paraudzīties tam pari. Izskatijas, it ka viņš gribētu lekt ūdeni, bet šāvieni viņu ap­turēja. Vīrietis atkal izslējās un skrēja uz tilta otru pusi, juceklīgi atšaudīdamies. Pretejā krasta stavošais aģents atbildēja ar uguni, bet Stefānijas krasta esošais metas uz. priekšu un nogāza sveši­nieku ar trim šāvieniem mugura.

Iekaucas sirēnas.

Stefānija piecēlās un uzskrēja uz tilta. Gaišais gulēja uz bruģakmeņiem, un lietus aizskaloja no viņa ķermeņa plūstošās asi­nis. Stefānija pamaja aģentiem, saucot tos tuvāk.

Abi viri piesteidzās.

Tumsneja līķis uz. mutes peldēja kanāla.

Piecdesmit jardu attaluma iemirdzejās sarkanas un zilas ugu­nis, strauji tuvojoties tiltam. Trīs policijas mašīnas.

Viņa noradīja uz vienu aģentu. Jums jālec ūdeni un japaņem no la vira kabatas medaljons. Plastmasas apvalka, ar ziloni. Kad dabūsiet to, peldiet projām un neļaujiet sevi noķert.

Aģents ielika pistoli maksti un parleca pari margam. Tas Ste­fanijai patika slepena dienesta aģentos. Neuzdot jautājumus, uz­reiz rīkoties.

Policijas mašīnas strauji nobremzēja.

Viņa norausa no sejas lietus lāses un paraudzījās uz otru aģentu. Pazūdiet un sagādajiet man diplomātisko palīdzību.

Kur jūs busiet?

Stefānija atcerējas pagajušo vasaru. Roskilde. Viņa un Malone.

Aresteta.