Nodevība Venēcijā

48

Malone apmēram ceturtdaļjudzes atlaluma pamanīja sarkanas gaismas, kas dīvaini šūpojas vīrs tumša ūdens, it ka laiva būtu palikusi bez vadības.

Redzi tas? viņš jautāja Stefanijai.

Viņa stāvēja otra puse blakus stūrei. Tas ir ārpus apzīmēta kanāla.

Tas pats bija ienācis prata arī Malonem. Viņš vadīja laivu tā­lāk uz. priekšu. Tagad jau viņi bija tuvāk dreifējošajai laivai, var­būt parsimt jardu attaluma. Nebija šaubu, ka sveša laiva, kas pēc lieluma un veida līdzinājās šai, tuvojās sēkļiem. Tad neskaidraja stūres mājas gaisma viņi ieraudzīja kādu iekrītam ūdeni.

Paradijas vēl viens stāvs, un nakts klusuma norībēja trīs šāvieni.

Koton, izdvesa Stefānija.

Jau rīkojos.

Pagriezis stūri pa kreisi, viņš devas tieši pretī gaismam. Otra laiva šķita atdzīvojusies un strauji devas projām. Malone virzīja laivu šķērsam pari ūdens klajumam, saceļot viļņus pretī dziļi iegri­mušajai svešajai laivai. Ūdens triecās pret laivas korpusu. Otra laiva pašlaik brauca garam piecdesmit jardu attaluma. Pie stūres paradijas neskaidrs cilvēka siluets ar ieroci izstiepta roka.

Slepies! viņš uzkliedza Stefanijai.

Viņa laikam pati bija pamanījusi briesmas, jo tūdaļ pieplaka pie slapja klaja. Malone metas viņai līdzas, tad uzreiz garam nospindza divas lodes, un viena no tam ietriecas pakaļgala kajītes loga.

Viņš pielēca kājas un atkal satvēra stūri. Otra laiva traucas uz Venecijas pusi. Vajadzēja sekot tai, tomēr nednksteja an aizmirst ūdeni iekritušo cilvēku.

-Sameklē lukturi, viņš pavēlēja, paleninadams laivas gaitu un virzīdams to tuvāk vietai, kur viņi pirmoreiz ieraudzīja svešo laivu.

Stefānija ieskrēja priekšgala kajīte un saka rakņāties pa visiem skapīšiem. Pēc brīža viņa paradijas ar lukturi roka.

Malone iesledza motoram tukšgaitu.

Stefānija parlaida luktura staru ūdens virsmai. Tālumā atska­nēja sirēnas, un trīs laivas ar mirgojošam bākugunīm aizjoņoja uz Torčello pusi.

Itāliešu policistiem šonakt darba pilnas rokas.

Vai redzi kaut ko? viņš jautāja. Cilvēks iekrita ūdeni.

Bija jāuzmanas, lai neuzbrauktu virsu šim iekritušajam, bet tas

melnaja tumsa nebija viegli.

Tur! iesaucas Stefānija.

Pieskrejis viņai līdzas, Malone ieraudzīja kādu ķepurojamies viļņos. Jau pēc mirkļa viņš pazina Kasiopeju. Pirms viņš paguva attapties, Stefānija nometa lukturi un ielēca ūdeni.

Malone metas pie stūres un pagrieza laivu.

Kad viņš atkal nostājās pie pretēja borta, Stefānija un Kasio­peja jau bija tikušas tuvāk. Viņš pasniedzas, satvēra Kasiopejas roku un izvilka viņu no ūdens.

Noguldīja ļengano sievietes ķermeni uz klaja.

Viņa bija bezsamaņa.

Pie viņas pleca bija piesprādzēts loks un bultu maks. Droši vien kāds iespaidīgs piedzīvojums, viņš nodomāja. Viņš pagrie­za sievieti uz sāniem. Spļauj ara!

Viņa, šķiet, neko nedzirdēja.

Viņš uzsita slīcējai pa muguru. Klepo!

Mokoši rīstidamas, viņa saka spļaut ārā ūdeni, tomēr vismaz elpu bija atguvusi.

Stefānija ierāpās laiva.

Viņa ir apdullusi. Bet labi, ka nav sašauta.

-C.ruti trāpīt tumsa no ļodzīga laivas klaja.

Viņš vēl dažas reizes viegli uzsita Kasiopejai pa muguru, un viņai no mutes izšļācās vēl ūdens. Viņa saka atgūt samaņu.

Ka juties? viņš jautāja.

Viņas acis pamazam atgriežas dzīvība. So skatienu Malone pa­zina. Viņai kāds bija iesitis pa galvu.

Koton? viņa izdvesa.

kaikam lieki būtu jautat, Kāpēc tev ir loks un bultas?

Kasiopeja paberzēja pieri. Tas draņķis…

Kas viņš bija? jautāja Stefānija.

Stefanij? Ka tu te gadījies? Kasiopeja pastiepa roku un pie­skaras draudzenes slapjajam drēbēm. Tu mani izvilki?

Biju tev pakalpojumu parada.

Malone tikai nedaudz bija dzirdējis par to, kas notika pagajušaja rudeni Vašingtona, kamēr viņš atradas Sinaja, bet laikam šie pārdzīvojumi satuvinājuši abas sievietes. Taču pašlaik viņam bija jānoskaidro svarigakas lietas. Cik līķu ir Torčello muzeja?

Neklausīdamas viņa, Kasiopeja pasniedzas aiz muguras un kaut ko mekleja. Tad viņas roka paradijas Glock pistole. Viņa iz­purināja no stobra ūdeni. Malone pats no savas pieredzes bija pārliecinājies par Glock priekšrocību tas bija gandrīz pilnīgi ūdensdrošas.

Viņa piecēlās kājas. Jabrauc.

Vai laiva kopa ar tevi bija Viktors? Malone pikti noprasīja.

Taču Kasiopeja bija jau pietiekami atguvusies, un viņas acis

iekvelojas dusmas. Ijau teicu, ka tas uz tevi neattiecas. Ta nav tava ciņa.

-Ja, protams. Te notiek tadas speles, par ko tev nav ne jaus­mas.

Es zinu, ka tie nelieši Āzijā nogalināja Eli pēc Zovastinas pavēles.

Kas ir Eli? jaulaja Stefānija.

Pārāk ilgi jastasta, atbildēja Malone. Un pašlaik visiem viņa deļ ir lielas nepatikšanas.

Kasiopeja atkal papurinaja galvu, lai noskaidrotu domas, un izkratīja vēl ūdeni no ieroča stobra. Mums jābrauc.

Vai tu kādu nogalināji? viņš noprasīja.

Uzcepinaju vienu no viņiem ka kartupeli.

To tu velak nožēlosi.

Paldies par padomu, psiholog. Hraucam!

Gribēdams viņu aizkavēt, Malone jautāja: Uz kurieni Viktors devas?

Kasiopeja noņēma no pleca loku.

To tev atsūtīja Henriks? viņš jaulaja, atceredamies resto­rānā saņemto auduma maisu.

Ka jau teicu, Koton, tas uz tevi neattiecas.

Stefānija pienaca pie viņiem. Kasiopeja, es neko daudz nezi­nu par to, kas šeit notiek, tomēr saprotu, ka tu nedoma skaidri. Ka tu pati man teici pagajušaja rudenī doma ar galvu. Ļauj mums palīdzēt. Kas notika?

Tu ari, Stefanij, neiejaucies. Es jau divus menešus gaidīju, kad tikšu klat tiem neliešiem. Beidzot šovakar viņi man bija pa ķērienam. Vienu es novācu. Jadabu arī otrs. Un, ja, tas ir Viktors. Viņš bija klat, kad nogalināja Eli. Viņu sadedzinaja dzīvu. Par ko? Viņa vairs nespēja valdīties. Man jazina, Kāpēc viņu noslepka­voja.

Nu tad noskaidrosim, atbildēja Malone.

Kasiopeja spēra dažus nedrošus soļus uz. klaja. Pašlaik viņa bija ieslodzīta uz šīs laivas, nekur netika un laikam bija pietieka­mi gudra, lai saprastu, ka draugi nedoma atkapties. Atbalstīju­sies ar plaukstam pret laivas bortu, viņa dziļi ievilka elpu. Bei­dzot viņa atzina: Nu labi. kabi. Jums taisnība.

Malone iedomājās, vai ta nav tikai manīga mierinašana.

Kasiopeja palika stāvot. Tie ir personiski rēķini. Vairak neka jūs varat iedomāties. Viņa uz mirkli apklusa. Runa nav tikai par Eli.

Tadu mājienu viņa deva jau otro reizi. Varbūt tomēr pateiksi, kas ir uz. speles?

Varbut tomēr ne.

Malone izmisīgi ilgojas palīdzēt viņai, bet strīdēties nebija jēgas. Tāpēc viņš paraudzījās uz, Stefāniju, un viņa saprata neiz­teikto jautājumu.

Stefānija pamaja ar galvu.

Piegājis pie stūres, Malone iedarbināja motoni. Uz Torčello aiztraucas vēl dažas policijas laivas. Viņš pagrieza laivu uz Veneci­jas pusi, sekojot taluma saredzamajam Viktora laivas gaismam.

Neraizējies par līķi muzeja, ieminējās Kasiopeja. No ta nekas nebūs palicis pari.

Malone gribēja kaut ko noskaidrot. Stefanij, vai par Naomi kaut kas ir dzirdēts?

Kopš vakardienas neka. Tāpēc arī es atbraucu.

Kas ir Naomi? Kasiopeja gribēja zināt.

Tā ir mana darīšana, viņš atbildēja.

Kasiopeja neuzstāja. Tikai apjautājas: Uz kurieni mēs brau­cam?

Viņš ieskatijas pulksteni. Spīdošie cipari radīja 00:45. Ka jau teicu, te notiek dažadas speles, un mēs lieliski zinām, uz kurieni dodas Viktors.