35 VENĒCIJA 15:20

Stefānija izkapa no ūdens taksometra un aizsoļoja pa šauro, līkumaino ieliņu labirintu. Viņa viesnīca bija jautājusi ceļu un cen­tas pēc iespējas labak sekot norādījumiem, tomēr Venecija bija grū­ti orientēties. Viņa bija nonākusi Dorsoduro rajona dzīlēs, klusa, gleznaina apkaime, ko allaž bija iecienījuši bagatnieki, un arī ta­gad šaurajās ieliņas ritēja rosīga tirdzniecība.

Tālāk priekša viņa ieraudzīja villu. Tas stingri simetriska for­ma izstaroja sen aizmirstu cienīgumu, un acis priecēja sarkanu ķieģeļu sienas, ko apvija smaragdzaļas vīnstīgas un rotāja mar­mora apdare.

Iegājusi pa kaltas dzelzs vārtiem, viņa paziņoja par savu iera­šanos, pieklauvējot pie ārdurvīm Tas atvēra paveca sieviete kal­pones tērpa, ar izklaidīgu sejas izteiksmi.

Esmu ieradusies pie Vincenti kunga. Pasakiet, ka nesu vi­ņam sveicienus no prezidenta Denija Danielsa.

Sieviete parlaida viņai ziņkāru skatienu, un Stefānija iedomā­jās, vai viņa maz zina ASV prezidenta vardu. Tāpēc lielakai parliecinašanai viņa pasniedza kalponei salocītu papīra lapiņu. Nododiet to Vincenti kungam.

Sieviete vilcinājās, tad aizvēra durvis.

Stefānija gaidīja.

Pec paris minūtēm durvis atkal atveras.

Šoreiz plašak.

Viņu aicināja ienākt.

Burvīga pieteikšanās, paziņoja Vincenti.

Viņi sēdēja taisnstūraina istaba ar zeltītiem griestiem. Telpas eleganci izcēla lakoto mēbeļu blavais spīdums, kas acīmredzot ro­taļa tas gadsimtiem ilgi. Stefānija sajuta pliekanu aromatu, kura it ka sajaucas kaķu smaka un mebeļu spodrināmais līdzeklis ar citronu smaržu.

Mājastēvs paņēma mazo papīra lapiņu. "Mani suta Savie­noto Valstu prezidents." Ir nu gan paziņojums. Viņš šķita prie­cīgs, ka atzīts par tik svarīgu personu.

Vincenti kungs, jūs esat interesants cilvēks. Dzimis Ņujor­kas štata. ASV pilsonis. Augusts Rotmens. Viņa izbrīna pagro­zīja galvu. Enriko Vincenti? jūs mainījāt savu vardu. Kāpēc?

Viņš paraustīja plecus. Tikai sabiedrības uztveres deļ.

Tas tiešam izklausās… Stefānija mekleja īsto raksturojumu, kontinentalak.

Varda izvēle bija ļoti pārdomātā. Enriko ir par godu Enriko Dandolo, Venēcijas trīsdesmit devītajam dodžam divpadsmita gadsimta beigas. Viņš vadīja ceturto krusta karu, kas iekaroja Konstantinopoli un sakava Bizantijas impēriju. Izcils virs. Ka tagad teiktu leģendārs. Vincenti es izvēlējos par godu kadam citam divpadsmita gadsimta venēcietim. Dižciltīgas izcelsmes benediktiešu mukām. Kad visa viņa ģimene gaja boja Egejas jura, viņš lū­dza un arī saņēma atļauju atteikties no muka solījuma. Viņš apprecējas, un viņa bērni uzsaka piecus jaunus dzimtas atzarus. Ļoti enerģisks virs. Es apbrīnoju viņa daudzpusību.

Tā jūs kļuvāt par Enriko Vincenti. Par Venēcijas aristokratu.

Viņš pamaja ar galvu. Izklausās labi, vai ne?

Vai pastastīt, ko vēl es zinu?

Viņš piekrītoši pamāja.

-Jums ir sešdesmit gadi. Ziemeļkarolinas Universitāte iegūts bakalaura grāds bioloģija. Maģistra grāds Djuka Universitātē. Doktora grāds virusoloģijā Austrumanglijas Universitāte, Džona Insa centrā, Anglija. Tur jūs uzaicinaja strādāt kāda Pakistānas farmacijas firma, kas saistīta ar Irakas valdību. jūs sakat sadar­boties ar irākiešiem pašos bioloģisko ieroču programmas pirmsā­kumos, tūlīt pēc Sadama nākšanas pie varas 1979. gada. Uzņē­muma Salman Puk, kas atrodas uz ziemeļiem no Bagdades un pieder Tehnisko pētījumu centram, kas vadīja bakterioloģiskos pē­tījumus. Lai gan Iraka 1972. gada parakstīja Bioloģisko ieroču konvenciju, Sadams to neratificēja. jūs strādājāt pie viņiem līdz 1990. gadam, īsi pirms irākiešu sakāves pirmaja Eiča kara. Tad viņi slēdza visu programmu, un jūs steidzaties glābt savu adu.

Pilnīgi pareizi, Nelies kundze vai drīkstu saukt jūs par Ste­fāniju?

Ka vēlaties.

Labi, Stefanij, Kāpēc ASV prezidents ta ieinteresējies par mani?

Es vēl nebiju beigusi stāstīt.

Vincenti pamaja, lūdzot turpināt.

Sibīrijas mēris, botulisms, holera, mēris, ncins, salmonella, pat bakas jūs ar kolēģiem izmēģinājāt visas šis sērgas.

Vai tiešam jūsu ļaudis Vašingtona neapjēdz, ka tas viss bija tikai acu aizmalešanai?

-Varbūt ta bija 2003. gada, kad Bušs iebruka Iraka, taču 1990. gada gan ne. Tad viss bija pa īstam. Man vislabāk patika kamieļu bakas. jūsu nelieši atzina tas par ideālu ieroci. Drošākās labora­torija neka parastas bakas, turklāt ar labu etnisku iedarbību, jo irākieši, gadsimtiem ilgi audzējot kamieļus, lielākoties ir imūni pret tam. Turpretī rietumniekiem un izraēliešiem ta ir nāvējoša zoonoze.

Pasaciņas, iebilda Vincenti, un Stefanijai ienaca prata, cik reižu viņš jau ir atkartojis šos melus ar tadu pārliecību.

Parak daudz dokumentu, fotogrāfiju un liecinieku, lai noti­cētu šadam atrunam, viņa atbildēja. Tāpēc jūs pēc 1990. gada pazūdat no Irakas.

Stefanij, attopieties, astoņdesmitajos gados neviens neuzska­tīja bioloģiskos ieročus par masu iznicināšanas līdzekļiem. Va­šingtonai viss bija vienalga. Sadams vismaz saskatīja to potenci­ālu.

Tagad mēs zinām labak. Tie ir pat ļoti bīstami. Daudzi uz­skata, ka pirmais bioloģiskais karš nebūs pasaules mēroga kata­klizma. Tas bus neliels reģionāls konflikts. kāda dumpīga valsts vērsīsies pret savu kaimiņu. Nebūs spēka nekādi globālie morā­les principi. Tikai vietēja mēroga naids un neželigs slaktiņš. Lī­dzīgs Iranas un Irakas karam astoņdesmitajos gados, kad dažas jūsu infekcijas tiešam tika vērstas pret cilvekiem.

Interesanta teorija, bet vai ta nav jūsu prezidenta darīšana? Kas man tur par daļu?

Stefānija nolēma mainīt taktiku. jūsu uzņēmums Philogen Phunmceuti^ue ir pārsteidzošās veiksmes piemērs. Jums pašam pieder ta akcijas 2,4 miljonu eiro vērtība, kas ir apmēram 42 pro­centi ta kopējas vērtības, latad jūs esat vienīgais lielais akcionars. Iespaidīgs konglomerāts. Aktīvi gandrīz desmit miljardu eiro vēr­tība, to skaita arī uzņēmumam pilnība piederošas filiāles, kas ražo kosmētiku, tualetes piederumus, ziepes, saldētus pārtikas produktus, ka arī Hiropas lielveikalu ķede. Pirms piecpadsmit ga­diem jūs iegādājāties uzņēmumu par nieka naudu…

Nešaubos, ka jūsu pētījumos noskaidrots arī tas, ka uzņē­mums tobrīd bija uz bankrota robežas.

Tāpēc rodas jautājums ka un Kāpēc jums izdevās to gan nopirkt, gan izglābt?

Vai esat kaut ko dzirdējusi par publiskajiem piedāvājumiem? Palīdzēja investori.

Ne gluži. jūs pats sagādājat lielāko daļu starta kapitala. pēc musu aplēsēm, ap četrdesmit miljoniem dolāru. Nav slikta peļņa par darbu teroristu valdības laba.

Irākieši maksaja labi. Viņiem bija arī izcila veselības apdro­šināšana un izdevīga pensiju sistēma.

Daudzi jūsējie kļuva bagati. mēs toreiz novērojam vairakus labakos mikrobiologus. arī jus.

Vincenti saklausīja nosodījumu Stefānijas balsi. kāds ir jūsu apmeklējuma mērķis?

jūs esat labs biznesmenis. Spriežot pēc atsauksmēm, izcils uzņēmējs. Tomēr jūsu korporācijā ir parak milzīga. jūs ciešat no paradu sloga, tomēr turpināt izvērst darbību plašumā.

Ldvms Deiviss bija Stefāniju labi sagatavojis.

Danielss veļas ieguldīt līdzekļus? Cik viņam atlicis amata trīs gadi? Pasakiet, ka es varētu piedāvāt viņam vietu valde.

Stefānija pasniedzas kabata un pasvieda Vincenti ziloņu me­daljonu plastmasas apvalka. Viņš pārsteidzoši veikli to noķēra.

Vai zināt, kas tas ir?

Itālietis nopētīja dekadrahmu. Viena puse karavīrs cinas ar ziloni. Otrā karavīrs ar šķēpu roka. Diemžel vēsture nav mana stipra puse.

-Jus labak pārzināt slimību mikrobus.

Vincenti raudzījas pretī nesatricināmā miera.

Kad pēc pirmā Līča kara ANO ieroču inspektori pratinaja jūs par Irakas bioloģisko ieroču programmu, jūs apgalvojat, ka ne­kas nav izstrādāts. Daudz pētījumu, taču viss šis pasakums bijis slikti organizēts un nepietiekami finansēts.

Visi tie toksmi, ko jūs nosaucat? Tie ir neērti, grūti glabajami, apgrūtinoši un gandrīz nevaidami. Neder par ieročiem. Man bija taisnība.

Tik gudri speciālisti ka jūs var novērst visus trakumus.

Tik izcils es neesmu.

Es arī ta teicu. Bet citi nepiekrīt.

Nevajag viņos klausīties.

Stefānija neatbildēja uz šo piezīmi. Trīs gadus pēc jūsu aiz­iešanas no irākiešiem PhŪogen Pharmaceuticļue darbojas pilna spa­ra un jūs bijāt Venēcijas kigas biedrs. Stefānija vēroja, ka Vin­centi uzņems šos vārdus. Par dalību taja ir jamaksa. Visai dārgi, ka esmu dzirdējusi.

Likums neaizliedz cilvekiem veidot biedrības.

jūs neesat Rotari klubs.

Mums ir mērķis, rūpīgi izvēlēti biedri un uzticība savam uz­devumam. lzklausas gluži līdzīgi interešu klubiem.

jūs ta arī neatbildējat uz. manu jautājumu, atgadinaja Stefānija. Vai esat kādreiz redzējis šadu monētu?

Vincenti pasvieda to atpakaļ. Nekad.

Stefānija pulējas izprast šo miesas raženo viru, kura seja bija tikpat liekulīga ka balss. Cik viņa bija dzirdējusi, viņš bija vidu­vējs virusologs ar parastu izglītību, bet apveltīts ar uzņēmēja ķerienu. Taču viņš varbūt bija vainojams Naomi Džonsas nāve.

Laiks noskaidrot.

-Jus ne tuvu neesat tik gudrs, ka pats domājāt.

Vincenti atglauda noslīdējušu plāno matu šķipsnu. Tas jau sak apnikt.

Ja viņa ir mirusi, tad jums arī ir beigas.

Viņa atkal vēroja, ka itālietis uzņem šos vārdus, un viņš, šķiet, apsvēra, cik daudz patiesības var atklat, lai nebūtu klaji jāmelo.

Vai esam beiguši? viņš apjautājas, saglabajot arēji pieklā­jīgu toni.

Stefānija piecēlās. Tagad viss tikai sakas. Viņa paradīja me­daljonu. -Šis monētas priekšpusē ir kareivja tērpa krokas paslēpti mikroskopiski burti. Apbrīnojami, ka senie meistari prata tos iegravēt. Taču es uzzināju no ekspertiem, ka tas bija iespējams. Burti kalpoja ka ūdenszīmes. Drošības pazīmes. Uz ša ir divi burti. ZH. zeta. Eta. Vai tas jums kaut ko izsaka?

It neko.

Taču īsu bridi Vincenti acis pazibēja interese. Vai varbūt pār­steigums? Varbūt pat acumirklīgas bailes.

Es jautāju sengrieķu valodas speciālistiem. Viņi teica, ka '/.Ii nozīme "dzīvība". Interesanti, vai ne kāds tik ļoti nopūlējies, lai iegravētu sīciņus burtiņus, ko redzes tikai retais. Tajos laikos palielināmos stiklus vēl gandrīz nepazina.

Vincenti paraustīja plecus. Man tas viss ir vienaldzīgs.

Vincenti nogaidīja vēl piecas minūtes pēc paluzzo ārdurvju aiz­vēršanas. Sēdēdams salona vientulība, viņš java norimt satrau­kumam. Klusumu partrauca tikai būros iesprostoto kanārijputni­ņu spārnu švīkstoņa un knābju klikšķi. Šis nams pirms daudziem gadsimtiem piederēja kadam intelektuālim dzīves baudītajam, ku­ra laika šeit mēdza pulcēties Venecijas literātu biedrība. kāds cits īpašnieks, izmantojot novietojumu kielā kanāla malā, apkalpoja beru procesijas, atveļot Vincenti pašreizējo salonu līķu glabašanai un sekciju veikšanai. Velak kontrabandisti šaja nama slēpa preces un izraibinaja ta sienas ar draudīgiem uzrakstiem, lai at­baidītu ziņkārīgos.

Vincenti ilgojas pēc senajiem laikiem.

Viņu bija izbiedējusi ASV Tieslietu departamenta darbiniece Stefānija Nelle, ko it ka sūtījis ASV prezidents.

Bet ne jau tāpēc, ka amerikaņi bija kaut ko uzoduši par viņa pagātni tas drīz vairs nebūs svarīgi. Un arī ne tāpēc, ka pazu­dusi aģente, kas viņu izspiegoja, ta bija mirusi un aprakta, un neviens vairs viņu neatradīs. Viņa sirds sažņaudzas bailes, uzzi­not par burtiem uz monētas. Z H.

Zeta. Eta.

Dzīvība.

Tagad vari nakt, viņš uzsauca.

Salona ienāca f'iters O'Koners, kas blakus istaba bija noklau­sījies visu sarunu. Viņam līdzi ieskrēja arī viens no daudzajiem Vincenti nama kaķiem.

Ko tu doma? jautāja Vincenti.

Viņa ir vēstnese, kas ļoti rūpīgi izvēlas vārdus.

Viņa paradīja tieši tādu pašu medaljonu, kādu mekle Zovas­tina. Tas atbilst aprakstam materiālos, ko tu man vakar viesnīca iedevi. Taču viņam joprojām nebija ne jausmas, Kāpēc šīs monē­tas ir tik svarīgas.

Ir jaunumi. Zovastina ierodas Venēcija. Šodien.

Valsts vizīte? Neesmu neko par to dzirdējis.

Neoficiāli. Šovakar ielido un atkal dodas atpakaļ. Ar privā­tu lidmašīnu. Vatikans speciāli visu nokārtojis ar Italijas muitu. Man piezvanīja un pastastija kāds ziņu pienesejs.

Tagad Vincenti saprata. Notiek kaut kas svarīgs, un Zovasti­na apsteidz viņu par vairakiem soļiem. Mums jazina, kad viņa ierodas un uz kurieni dodas.

Es jau ar to nodarbojos. mēs būsim gatavībā.

Pienācis laiks rīkoties arī viņam. Vai Samarkanda viss saga­tavots?

Tikai dodiet komandu.

Viņš nolēma izmantot ienaidnieces prombūtni. Nebija vērts gaidīt līdz nedēļas nogalei. Liec sagatavot lidmašīnu. Izlidosim pēc stundas. Tikai parūpējies, lai musu prombūtnes laika bulu zi­nāms viss, ko premjerministre darīs šeit.

O'Koners pamaja ar galvu.

Tagad pats svarīgākais. Un vēl kas. Man jānodod ziņa Va­šingtonai. Nepārprotama. Liec nogalinat Stefāniju Nelli. Un pa­ņemt to medaljonu.

Загрузка...