Nodevība Venēcijā

36 17:50

Malone ar baudu tiesaja makaronus ar spinātiem, sieru un šķiņķi. Viktors un viņa ceļabiedrs pirms stundas bija atstajuši sa­lu, kad bija pavadījuši divdesmit minūtes muzeja, pēc tam izpētī­juši bazilikas apkārtni, sevišķi dārzu, kas atradas starp baznīcu un Borgonjoni kanālu upei līdzīgu ūdens ceļu, kas savienoja Torčello ar nakamo niecīgo saliņu. Malone un Kasiopeja vēroja pretiniekus no dažadiem skatupunktiem. Viktors it ka neko ne­manīja, laikam veltīja visu uzmanību gaidamajam uzdevumam, zinadams, ka šeit neviens viņu nepazīst.

Kad Viktors ar līdzdalībnieku kuģīti aizbrauca no salas, Ma­lone un Kasiopeja devas uz ciematu. Viens no suvenīru tirgota­jiem pastastija, ka restorāns hicanda Cipriani, kas pastav jau dau­dzus gadu desmitus, tiek uzskatīts par vienu no slavenakajiem visa Venecija. Apmeklētāji vakaros ar laivam brauca šurp baudīt ta burvīgo noskaņu. Restorāna zaļi ar koka griestiem, terakotas ķieģeļiem un iespaidīgiem bareljefiem rotaja fotogrāfiju galerija Hemingvejs, Pikaso, princese Diana un princis Čarlzs, karaliene Elizabete, Čerčils, ka arī neskaitāmi aktieri un muziķi ar patei­cības veltījumiem.

Viņiem ieradīja galdiņu darza, smaržīgu rožu ieskauta lape­ne, abu baznīcu un zvanu torņa paēna, ziedošu granatkoku ielo­ka. Jaatzīst, ka ediens tiešam bija lielisks. Pat Kasiopeja šķita iz­salkusi. Viņi neko nebija ēduši kopš brokastīm Kopenhāgenā.

Viņš atgriezīsies, kad satumsis, Kasiopeja klusi ieminejas.

Atkal rīkos uguņošanu?

Šķiet, ka tāda ir viņu metode, lai gan šoreiz tas nav nepiecie­šams. Neviens nepamanīs monētas pazušanu.

Kad Viktors bija projām, viņi iegāja muzeja. Kasiopejai taisnība, neka sevišķa tur nebija. Dažādi nieciņi, kolonnu, kapiteļu un mozaīku fragmenti, ka arī dažas gleznas. Otraja stāva divas grīļī­gas stikla vitrīnas glabajas mala trauku lauskas, rotaslietas un senlaicīgi mājsaimniecības priekšmeti, kas it ka atrasti Torčello sa­la un tas tuvuma. Viena no vitrmam kopa ar dažadam citam mo­nētām gulēja arī ziloņu medaljons. Malone ieveroja, ka muzeja nav ne signalizacijas, ne citu drošības ierīču, bet vienīga uzrau­dze, drukna sieviete vienkāršā balta kleita, rūpējas tikai par to, lai apmeklētāji nefotografētu.

Es nogalinašu to maitasgabalu, nomurmināja Kasiopeja.

Šis paziņojums Maloni nepārsteidza. Viņš jau zvanu torni bi­ja sajutis sievietes dusmas. Tu doma, ka Irina Zovastina lika no­galina! Eli.

Viņa partrauca est.

Vai ir vēl kadi pierādījumi, ja neskaita viņa mājas nodegša­nu līdz pamatiem?

Viņa ir vainīga. Es zinu.

Vispār jau tu nezini nenieka.

Kasiopeja sēdēja ka sastingusi. Ārpus darza robežām sabiezeja krēsla. Es zinu pietiekami daudz.

Kasiopeja, tu izdari pārsteidzīgus secinājumus. Es piekritu, ka ugunsgrēks ir aizdomīgs, tomēr, ja to sarīkoja viņa, tev jauzzina, Kāpēc.

Ko tu darīji, kad Gerijam draudēja briesmas?

Es viņu atbrīvoju. Sveiku un veselu.

Kasiopeja saprata, ka viņam ir taisnība. Pirmais likums katra misija. Vienmēr paturēt prata mērķi.

Man nav vajadzīgi tavi padomi.

Tev jānomierinās un japadoma.

Koton, ši spēle ir daudz nopietnākā, neka tev šķiet.

kāds pārsteigums.

Atgriezies mājas. Ļauj man rīkoties vienai.

-To es nevani.

Malone saravas, sajūtot kabata vibrāciju. Viņš izņēma mobilo tālruni, ieskatījas ekrana un teica: Henriks zvana. Tad atbil­dēja.

Koton, man tikko zvanīja prezidents Danielss.

Tas noteikti bija interesanti.

-Stefānija ir Venēcija. Prezidents viņu atsūtīja satikt kādu vi­ru varda Enriko Vincenti. Tagad prezidents ir noraizējies. Nevar vairs sazinaties ar Stefāniju.

Kapcc viņš zvanīja tev?

Viņš meklēja tevi, lai gan man šķiet, jau nojauta, kur tu esi.

-To nebūtu grūti noskaidrot pēc lidostas skenetajam pasēm

Ja zina, kura valsti meklet.

Laikam viņš zinaja.

Kāpēc viņš atsūtīja Stefāniju uz. šejieni?

Viņš teica, ka tas Vincenti esot saistīts ar Irinu Zovastinu. Es zinu, kas ir Vincenti. Viņš ir bīstams. Danielss pastastija ari, ka vēl viena aģente jau otro dienu ir pazudusi, visticamak gājusi boja. Viņš teica, ka tu viņu pazini. Naomi Džonsa.

Malone aizvēra acis. Viņš bija atnacis uz. Magelana nodaļu rei­ze ar Naomi, un viņi vairakas reizes bija strādājuši kopa. l.aba aģente. Uzticams draugs. Tas bija raksturīgi viņa iepriekšejai pro­fesijai aģentus reti atlaida no darba. Tie aizgaja paši, atstaja die­nestu vai gaja boja. Viņš bija piedalījies daudzas beres.

Vincenti ir ar to saistīts? viņš jautāja.

Danielss ta doma.

Pastāsti par Stefāniju.

Viņa ir apmetusies viesnīca "Montekarlo", vienu kvartalu uz ziemeļiem aiz Svēta Marka bazilikas, Specchieri iela.

Kāpēc viņš nesūta savējos?

Viņš teica, ka vienīga aģente šeit bija Naomi Džonsa. Neviena cita tuvuma nav. Viņš cereja, ka es sazinašos ar tevi un palugšu parbaudīt, ka klajas Stefanijai.

Es to izdarīšu.

Ka vispār izskatas?

Malone pari galdam paraudzījās uz Kasiopeju. Nav labi.

Pasaki Kasiopejai, ka viņas pasūtītā paciņa drīz būs klat.

Beidzis sarunu, viņš jautāja galda biedrei: Tu zvanīji Henrikam?

Viņa pamaja ar galvu. Pirms trim stundām. Kad bijām pa­manījuši mekletos zagļus.

Viņi bija pašķirušies un atsevišķi izstaigājuši abas muzeja ēkas.

-Stefānija ir Venecija un varbūt nokļuvusi briesmas, viņš pa­skaidroja. Man janoskaidro, kas ar viņu notiek.

Es šeit tikšu galā.

Par to viņš šaubijas.

Viņi atgriezīsies tikai tad, kad satumsis, paskaidroja Kasi­opeja. Es apjautājos. Vakaros sala ir gandrīz tukša, ja neskaita restorānā viesus. To slēdz deviņos. Pēdējais kuģītis aiziet desmi­tos. Tad visi ir projām.

Viesmīlis atnesa ar sarkanu lenti aptītu sudrabotu kasti un ap­mēram trīs pēdas garu auduma maisu, arī apsietu ar dekoratīvu lenti. Viņš teica, ka pirms brīža šis lietas atvestas ar ūdens takso­metru. Malone iedeva viesmīlim divus eiro.

Kasiopeja izsaiņoja kasti, ieskatījās iekša un pasniedza to Malonem. Kaste bija divas automātiskās pistoles ar rezerves aptverem.

Viņš noradīja uz. maisu. Un tas?

Pārsteigums musu zagļiem.

Tas neko labu nesolīja.

Ej, uzmeklē Stefāniju, viņa mudinaja. Bet Viktors drīz ieraudzīs spoku.