Nodevība Venēcijā

60 CENTRĀLĀZIJAS FEDERĀCIJĀ

Vincenti ļava Karinai Valdei apdomat dzirdēto. Viņš atcerejas, ka pats jutas, pirmoreiz apjaušot, ka atklajis zāles pret HIV.

Es jau pieminēju veco viru kalnos…

Vai tur jūs to atradat?

Pareizak būtu teikt atguvu.

Viņš vēl nevienam nebija par to stāstījis. Tas nebija iespējams. Taču viņš dedzīgi ilgojas visu izskaidrot. Ironiski, bet pašas vienkāršākās lietas spēj risināt sarežģītākās problēmas. 20. gad­simta sakuma Ķīna plosījās beriberi, nogalinot simtiem tukstošus cilvēku. Vai zināt, Kāpēc? kai risi pārdošanā labak izskatītos, tir­gotāji saka pulēt graudus, kas līdz ar miziņu zaudēja tiaminu vitamīnu Br Tikko iedzīvotāju uztura pietrūka tiamina, saka iz­platīties slimība. Partraucot risu pulēšanu, tiamms pats to aptu­rēja. Klusa okeāna īves miza ir efektīvs pretvēža līdzeklis. Tas ne­spēj pilnība izārstēt vēzi, bet spēj palēninat ta gaitu. Vienkāršs maizes pelejums ļava atklat ārkārtīgi efektīvu antibiotiku, kas ap karo baktēriju infekcijas. Bet kaut kas tik ikdienišķs ka ketogēna dieta ar augstu tauku saturu spēj dažiem berniem iegrožot epi­lepsiju. Visparastakas lietas. Es atklaju, ka tas pats attiecas arī uz AIDS.

kāda bija iedarbīga viela ta auga lapas, ko jūs košļājat? vini jautāja.

-Tā nebija viela. Kaut kas cits.

Viņš redzēja, ka sievietes bailes ir pārgājušās un draudošas briesmas sak pārvērsties cerībā uz glābiņu.

Pirms trīsdesmit gadiem mēs zaļo pērtiķu asinsritē atradam kādu vīrusu. Tajos laikos musu zinašanas par vīrusiem bija trū­cīgas salidzinajuma ar mūsdienām. mēs pat domājām, ka tas ir kāds trakumsērgas paveids, taču ši organisma forma, izmērs un bioloģija bija citādi. To nosauca par pērtiķu (Mmian) imūndeficīta vīrusu SIV. Tagad mēs zinām, ka SlV var ilgi mitināties pērtiķu organismos, nekaitējot tiem. Sākumā mēs domājām, ka pērtiķiem piemīt kāda pretestība, bet vēlāk noskaidrojam, ka pretestību ra­da pats vīruss, jo tas ķīmiski "saprot", ka nedrīkst iznicināt kat­ru bioloģisko organismu, ar ko tas saskaras. Vīruss iemācījās dzī­vot pērtiķos ta, lai dzīvnieki pat nenojaustu par ta esamību.

To es jau biju dzirdējusi, ieminējās Karina. Un arī to, ka AIDS epidēmija sakas ar pērtiķa kodienu.

Vincenti paraustīja plecus. Kas zina? Varbūt tas bija kodiens vai skrapejums, bet varbūt kopa ar edienu. Daudzi ed pērtiķu ga­ļu. Lai ka arī tas notika, vīruss no pērtiķiem nonāca pie cilvēkiem. Es pats savam acīm redzeju, ka tas notika ar kādu viru varda Carlijs lstons. Viņa ķermeni vīruss pārvērtās no SIV par HIV.

Viņš izstastija Karinai, kas notika pirms ceturtdaļgadsimta pa­visam netālu no viņu pašreizējas atrašanas vielas.

HIV nebija tadu saudzēšanas instinktu attiecība pret cilvekiem, ka SIV pret pertiķiem. Tas uzreiz, ķeras pie darba, ātri vien pārveidojot šūnas un limfmezglus par savam kopijām. Cārliju tas nonāvēja dažu nedēļu laika. Taču viņš nebija pirmais. Pašu pir­mo reizi HIV tika precīzi diagnosticēts kadam vīram Anglija 1959. gadā. Deviņdesmito gadu sakuma izdarīta sasaldētas plazmas analīze paradīja, ka viņa asinis ir HIV, bet slimības vēsture apstiprinaja AIDS simptomus. Visticamāk, SIV un HIV pastāvēja jau gadsimtiem ilgi. Cilvēki mira nomaļos ciematos, un neviens to neieveroja. īstais nāves cēlonis bija sekundārās infekcijas, tadas ka plaušu karsonis, lapec ārsti parasti nemaz nepamanīja AIDS. ASV sākotnēji tas lika iesaukts par "geju plaušu karsoni". Spriežot pēc visa, slimības izplatība izvērsās piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad Āfrika sakas modernizācija un cilvēki pārcēlās dzīvot lielas pilsētas. pēc tam kāds ārzemnieks aiznesa slimību sev lī­dzi uz citiem kontinentiem. Astoņdesmitajos gados HIV jau bija pārņēmis visu pasauli.

Veiksmīgs bioloģiskais ierocis.

mēs paši gan nospriedām, ka tas nav piemerots šādiem merķiem. Parak grūti ar to inficeties, parak leni nogalina. Un labi vien bija. Ja viss būtu vienkāršāk, mēs būtu ieguvuši miīsdienu melno nāvi.

Mums jau tāda ir, iebilda Karina. Ta tikai vēl nenogalina īstos cilvēkus.

Vincenti saprata, ko viņa ar to doma. Pašlaik bija zināmi divi galvenie vīrusa paveidi HIVkas dominēja Āfrika, un 1IIV-2 , kas bija nostiprinājies intravenozo narkotiku lietotāju un homo­seksuāļu vidu. Pēdējā laika saka paradities arī jauni paveidi, piemeram, īpaši nikns Dienvidaustrumazijas vīruss, kam bija pie­šķirts trešais numurs.

Ka jūs domājāt, vai lstons inficēja jus?

Toreiz, mēs pārak maz zinājām par vīrusa pāreju no cilvēka pie cilvēka. Ņemiet vera, ka ikvienam bioloģiskajam ierocim ne­pieciešams pretlīdzeklis. Tāpēc, kad vecais dziednieks piedāvā­jās aizvest mani kalnos, es devos viņam līdzi. Viņš man paradīja augu un teica, ka ta lapas varot apturēt slimību, ko viņš nosauca par drudža kaiti. Tāpēc es mazliet apēdu.

bet Istonam neiedevat? Ļavat viņam nomirt?

Es iedevu viņam auga sulu. bet viņam ta nelīdzēja.

Karina šķita apjukusi, bet Vincenti neko tuvāk nepaskaidroja.

Pēc Carlija nāves es kataloģizeju šo vīrusu ka nepieņema­mu. Irākiešus interesēja tikai veiksmīgie atklajumi. Neveiksmes bija pavēlēts iznicināt un aizmirst. Astoņdesmito gadu vidu, kad Fran­cija un ASV HIV beidzot tika izolēts, es pazinu ta bioloģiju. Saku­ma es tam nepievērsu lielu uzmanību. Vai nav vienalga ta bija tikai geju nelaime. Bet 1985. gada sakas runas farmacijas firmu aprindas. Kas atradis līdzekli pret šo vīrusu, kļus stāvus bagats. Tāpēc es saku meklēt. Tad jau es zināju daudz vairak. Tāpēc at­kal devos uz Centrālāziju, nolīgu pavadoni, kas uzveda mani augstu kalnos, un atradu šo augu. Atvedu paraugus, pārbaudīju un tiešam tas sasodīti ātri un labi spēja apkarot HIV.

jūs teicat, ka Istonam tas neiedarbojās.

Augs pats nav nekas. Kad iedevu lapas Čārlijam, tas jau bija nožuvušas, Lapās ša līdzekļa nav. Tas ir ūdeni. Tur es tas atradu.

Viņš pacēla šļirci.

Baktērijas.