Nodevība Venēcijā

68 SAMARKANDA

Zovastina iesoļoja pils audienču zāle un ieraudzīja kalsnu viru ar kupliem, sirmiem matiem. Bija ieradies arī ārlietu ministrs Kamils Revins. Viņa klātbūtne bija nepieciešama saskaņa ar pro­tokolu. Amerikānis nosauca savu vardu Edvīns Deiviss un uzradīja ASV prezidenta vēstuli, kas apliecinaja viņa pilnvaras.

Ministres kundze, Deiviss bezrūpīga toni apjautājās, vai mēs varētu parunāt divata?

Zovastina bija pārsteigtā. Es tik un ta izstāstīšu Kamilam visu, ko jūs man pateiksiet.

Šaubos gan, vai jūs atklasiet viņam to, par ko mēs ninasim.

Šie vārdi izklausijas visai draudoši, lai gan vēstnieka sejas iz­teiksme palika nemainīga, un viņa nolēma nerisket. Atstājiet mus, viņa pavēlēja Kamilam.

Viņš vilcinājās. Bet Zovastina pēc Venecijas neveiksmes un Ka­nnas pazušanas nepavisam nebija laba oma.

Tūlīt! viņa uzsauca.

Ārlietu ministrs pieceļas un devas projām.

Vai jūs vienmēr šadi izturaties pret saviem padotajiem?

Šeit nav demokrātijā. tādi cilvēki ka Kamils paklausa pavē­lēm vai…

Iepazīstas ar kādu no jūsu vīrusiem.

Vajadzēja jau saprast, ka viņas plāni ir zināmi arvien plašakam svešinieku lokam. Bet tagad par tiem uzoduši pat Vašingto­na. Neatceros gan, ka jūsu prezidents būtu sūdzējies par miem, ko Eederacija nodrošinājusi šaja reģiona. Kādreiz viss šis apvi­dus bija bīstams, tagad Amerika