Nodevība Venēcijā

3 KOPENHĀGENĀ

Malone vēroja, ka liesmas, plūstot lejup pa kāpnēm, apstajas, nesasniedzot pirmo stāvu, izskatijas, ka talak tas vairs nevirzī­sies. Viņš stāvēja pie loga un mekleja kādu priekšmetu, ar ko iz­sist stiklu. Vienīgie krēsli, ko viņš pamanīja, atradas parak tuvu liesmām. Otra ierīce turpinaja braukāt apkārt, smidzinot aeroso­lu. Malone neuzdrošinājās kusteties. Varēja, protams, novilkt drē­bes, bet mati un ada tāpat smirdēja pēc ķimikālijas.

Viņš saravas, izdzirdot trīs klauvējienus pie loga.

Apcirties apkārt, viņš aiz stikla ieraudzīja pazīstamu seju.

Kasiopeju Vitu.

Ko viņa te mekleja? Viņa skatiens droši vien pauda izbrīnu, bet gudrot nebija laika, tāpēc viņš iekliedzas: Man jātiek ara!

Sieviete noradīja uz durvīm.

Viņš saaķeja pirkstus, radot, ka tas ir aizslēgtas.

Viņa pamaja, liekot Malonem atkapties.

taja bridi no klīstoša aparata apakšas pašķīda dzirksteles. Viņš pieskreja un ar kājas spērienu apgāza to otrādi. Apakšpusē viņš pamanīja ritenišus un mehānismus.

Viņš sadzirdēja blīkšķi, tad vēl vienu, un saprata, ko dara Kasiopeja.

Šauj loga.

Tad viņš pamanīja kaut ko līdz šim neieverotu. Uz muzeja vit­rīnām bija novietoti aizlīmēti plastmasas maisiņi ar bezkrāsainu šķidrumu.

Logs ieplaisaja.

Izvēles nebija.

Riskējot tuvoties liesmām, viņš paķēra vienu no iepriekš pa­manītajiem krēsliem un svieda to sašautaja loga. Stikls saplīsa, un krēsls piezemējās ārā uz ielas.

Apgāztā ierīce atkal nostājās uz riteņiem.

Kada dzirkstele uzliesmoja, un apakšstava telpu apņēma zil­ganas liesmas, izplatoties visos virzienos, arī tieši pretī Malonem.

Viņš metās bēgt un izlēca pa izsisto logu, piezemējoties uz. kā­jām.

Turpat līdzas stāvēja Kasiopeja.

Viņš sajuta gaisa spiediena maiņu, logam saplistot. Par uguns­grēkiem viņš šo to zinaja. Pašlaik liesmas bija saņēmušas svaiga skabckļa lādiņu. Uz tam iedarbojās spiediena maiņa. Ugunsdzē­sēji to sauc par liesmu pārsviešanos.

Un vēl tie plastmasas maisiņi uz vitrīnām.

Viņš nojauta, kas tajos iepildīts.

Satvēris Kasiopejas roku, viņš rava sievieti sev līdzi pari ielai.

Ko tu dari? viņa jautāja.

kaiks izpeldēties.

Kad viņi lēca ūdeni pari ķieģeļu apmalei, pa muzeja logu izspraga uguns lavīna.