Nodevība Venēcijā

53

Stefānija sekoja monsinjoram Mišeneram caur bīskapijas biro­ju gaiteņiem uz necilu kambarīti, kur zem ierāmeta pavesta por­treta sēdēja Edvīns Deiviss.

vēl joprojām gribat sadot man pa kaklu? viņš apjautājās.

Stefānija bija parak nogurusi, lai strīdētos. Ko jūs te darat?

Cenšos apturei karu.

To viņa negribēja dzirdēt. Vai saprotat, ka baznīca var izcel­ties apšaude?

Tāpēc arī jūs neesat tur.

Beidzot viņa apjauta. No Malones un Kasiopejas var atteik­ties.

Apmēram ta. mēs nezinām, ko Zovastina var pasaki, bet es negribu, lai tur iesaistas Magelana nodaļas vaditaja.

Stefānija pagriežas, lai ietu projām.

Es jūsu vieta paliktu tepat, iebilda Deiviss.

Ejiet elle, Edvin.

Mišeners aizstajas priekša durvīm.

Vai jūs arī esat iesaistīts šaja vājprātā? viņa noprasīja.

Ka jau teicu ārpuse, mēs kaut ko uzzinājām un pavēstījām to citiem, kurus tas varētu interesēt, lrina Zovastina apdraud visu pasauli.

Viņa plāno sakt karu, paziņoja Deiviss. Miljoni cilvēku ies boja, un viņa jau ir gatava dot pirmo triecienu.

Stefānija pagriezās atpakaļ. Tāpēc viņa atrada laiku ceļoju­mam uz Venēciju, lai aplukotu divtūkstoš gadus vecu mūmiju? Ko viņa te dara?

Droši vien dusmojas, ieminējas Mišeners.

Stefānija pamanīja nuncija acis smieklu dzirksti. jūs viņu pie­mānījāt?

Priesteris papurinaja galvu. Viņa pati pie visa vainīga.

kāds tur dabūs lodi ribas. Kasiopeja ir pavisam zaudējusi savaldību. Vai jums nešķiet, ka šāvieni piesaistīs laukuma sanakušo policistu uzmanību?

bazilikas sienas ir vairakas pēdas biezas, atbildēja Miše­ners. Pilnīgi skaņas necaurlaidīgas. Neviens viņus netraucēs.

Stefanij, ierunājās Deiviss, mēs droši nezinām, Kāpēc Zo­vastina ir šeit. Bet acīmredzot ir kāds svarīgs iemesls. mēs no­spriedām ja jau viņa tik ļoti veļas braukt šurp, neliegsim viņai to prieku.

Sapratu. No viņas smilšukastes museja. Bet jums nav nekādu tiesību pakļaut briesmām Maloni un Kasiopeju.

Ko jūs sakat! Es to neizdarīju. Kasiopeja un Henriks Torvald­sens jau bija iesaistīti, un viņš, starp citu, iesaistīja jus. Bet Malo­ne? Viņš nav mazs bērns un var darīt, ko pats veļas. Viņš atrodas šeit pēc brīvas gribas.

-Jus meklējat informāciju. Cerat kaut ko izokšķerēt.

Un izmantojam vienīgo esmu, kas ir musu nciba. Viņa pati gribēja ieskatīties taja kapa.

Stefānija kaut ko nesaprata. Jums ir zināmi viņas galvenie plāni. Ko tad jūs gaidat? Uzbruciet viņai. Sabombardejiet labora­torijas. Apturiet viņu. Izdariet politisku spiedienu.

Tas nav tik vienkārši. Musu informācijā ir nepilnīga. Un mums nav nopietnu pierādījumu. Vismaz neka tada, ko viņa ne­spētu vienkārši noliegt. Bioloģisko ieroču objektus nedrīkst bom­bardēt. Un diemžēl mums ir zināms parak maz. Tāpēc mums va­jag, lai Malone un pārējie papēta visu tuvāk.

-Hdvin, jūs nepazīstat Kotonu. Viņam nepatīk marionetes lo­ma.

mēs zinām, ka Naomi Džonsa ir nogalinata.

Šo ziņu viņš bija pataupījis īstajam brīdim, un Stefāniju ta sa­trieca.

Viņa bija ielikta zārkā kopa ar kāda mafijas pakalpiņa līķi. Viņas kakls bija pārlauzts un piere ielaista lode.

Vincenti? jautāja Stefānija.

Deiviss pamaja ar galvu. Viņš arī ir devies ceļa. Pecpusdiena izlidoja uz. Centralazijas Federāciju.

Stefānija nojauta, ka prezidenta padomnieks zina vēl vairak.

Viņš tikko nolaupīja kādu sievieti, par kuru Irina Zovastina rūpējas jau kopš pagajuša gada un ar kuru viņai kādreiz bija ro­mantiskas attiecības.

Zovastina ir lesbiete?

Ko par to teiktu Tautas Asambleja? Viņas bija kopa diezgan ilgi. Bet tagad ši bijusi mīļaka mirst no AI1 )S, un acīmredzot Vin­centi nolēmis to kaut ka izmantot.

Un vai ir kāds iemesls, Kāpēc jūs ļaujat Vincenti darīt visu, kas ienāk prata?

Viņam arī ir kadi plāni. Un ta nav tikai slimību un pretlī­dzekļu piegāde Zovastinai. Un ne tikai uzņēmējdarbības vides no­drošināšana Venēcijas Ligas dalībniekiem. Mums janoskaidro, kadi tie ir.

Stefanijai bija jātiek projām.

Kabineta durvīs paradijas kāds priesteris un paziņoja: mēs tikko dzirdējām šāvienu bazilika.

Kad miesassargs izšāva, Malone metas aiz kadas vitrīnas. Viņš mēģināja paslepties, vēl pirms tas bija nonācis kāpņu augšgala, bet laikam tika pamanīts.

Lode atsitas pret kādu galdu, uz kura bija viduslaiku audumi. Hieza koka virsma atvairīja lodes triecienu, ļaujot Malonem pa­tverties dziļāk ēnās. Šāvienā troksnis atbalsojas plašaja bazilika un noteikti piesaistīja visu uzmanību.

Rāpodams pa gludo cietkoksnes grīdu, viņš nonaca aiz lielas vitrīnas ar gleznam un skaisti izrotātam manuskriptu lappusēm.

Viņš turēja ieroci gatavība.

Vajadzēja ievilināt svešinieku dziļāk telpa.

Tas laikam nebūs grūti.

Viņam tuvojas soļi.

Zovastina dzirdēja šāvienu augšēja ziemeļu transepta. Viņa pamanīja kustību labaja puse aiz akmens margam un ieraudzīja viena sava miesassarga galvu.

Ts neatnācu viens, paziņoja Torvaldsens.

Viņa joprojām mērķēja ar pistoli uz. veco viru.

Svēta Marka laukums ir pilns ar policistiem. Jums bus grūti tikt projām. jūs esat valsts vadītāja, atrodaties sveša valsti. Vai tie­šam gribat mani nošaut? Pēc brīža viņš piebilda: Ko darītu Aleksandrs?

Zovastina nesaprata, vai šis dānis runa nopietni vai tikai pa­smīn par viņu, taču atbildi viņa zināja. Viņš jūs nošautu.

Torvaldsens spēra soli pa kreisi. Es nepiekritu. Viņš bija pras­mīgs taktiķis. Un gudrs. Piemeram, Gordija mezgla jautājuma.

Zovastina iesaucas: Kas tur augša notiek?

Viņas miesassargs neatbildēja.

Frīģijas galvaspilsēta Gordija, Torvaldsens saka stāstīt, ar sarežģītu mezglu bija piesieti kravas rati. Neviens nespēja to atraisīt. Aleksandrs atrisinaja šo problēmu, pārcērtot virvi ar zo­benu un pēc tam atsienot mezglu. Vienkāršs risinājums sarežģī­tam jautājumam.

jūs parak daudz runājāt.

-Aleksandrs nejāva apjukumam ietekmei viņa lēmumus.

Viktor? viņa iesaucas.

Protams, turpinaja Torvaldsens, par šo mezglu ir daudz stāstu. Vienā ir teikts, ka Aleksandrs izvilka pie ratu iejūga pie­stiprināto mietu, atrada virves galus un atsēja mezglu. Tāpēc ko var zināt.

Zovastinai bija apnikusi ši večuka pjapašana.

Kas par to, ka viņa ir valsts vadītajai

Viņa nospieda gaili.