Nodevība Venēcijā

46

Viktors raudzījās, ka sieviete uzkāpj no kajītes uz klāja laivas vidu, visu laiku turēdama viņu uz. grauda.

Ka patika ugunsgrēks? viņa apjautājās.

Ieslēdzis neitrālo ātrumu, viņš spēra soli pretī sievietei. Dulla mātīte, es tev paradīšu…

Viņa pacēla ieroci. Droši. Uz. priekšu.

Sievietes acis zvēroja naids. jūs spējat tik viegli nogalināt.

-Jūs arī.

Ko tad es nogalināju?

Varbūt tas bijāt jus. Varbūt kāds cits no jūsu Svētas vienības. Pirms diviem menešiem. Samarkanda. Eli Lunds. Viņa maju no­dedzināja līdz pamatiem ar jūsu grieķu uguni.

Viktors atcerejas šo uzdevumu. To viņš paveica pats savam ro­kam pēc Zovastinas rīkojuma. jūs esat ta sieviete no Kopenhā­genas. Es jūs redzēju muzeja, pēc tam pie mājas.

Kur jūs mēģinājāt mus nogalinat.

jūs ar draugiem paši uzprasījāties.

Kas jums ir zināms par Eli nāvi? jūs esat Zovastinas Svētās vienības vaditajs.

Ka jūs to zināt? Tad viņš attapas. Monēta, ko es apska­tīju laja māja. Pirkstu nospiedumi.

-Gudrinieks.

Sievieti laikam nomocīja kadas sapigas atmiņas, tāpēc Viktors nolēma uzkurināt šis liesmas vēl vairak. Eli tika noslepkavots.

-Jūs to izdarijat?

Viņš pamanīja sievietei par plecu pārmestu loku un ar rāvēj­slēdzēju aizvilktu bultu maku. Viņa skaidri paradīja savu cietsir­dību, aizbultējot muzeja durvis un iešaujot pa logu degošas bul­tas. Tāpēc labak viņu parak neizaicinat.

Es tur biju.

Kāpēc Zovastina lika viņu nogalinat?

Laiva šūpojās neredzamajos viļņos, un viņš juta, ka vējš to nes uz. priekšu. Vienīgais apgaismojums bija instrumentu paneļa blavais spīdums.

-Jus, jūsu draugi, tas 1,1i jūs visi bažat degunu, kur nevajag.

Tagad gan jūsu paša degunam draud briesmas. Es ierados nogalinat jūs abus. Viens jau gatavs. jūsu karta.

Un ko jūs no ta iegūsiet?

prieku, noskatoties jūsu nāve.

Viņa pacēla ieroci.

Un izšāva.

Malone ieslēdza laivai neitrālo pārnesumu. Vai dzirdēji?

Stefānija arī klausijas. Tāds ka pistoles šāviens. Tuvuma.

Noliecies sāņus gar vējstiklu, viņš ieraudzīja, ka ugunsgrēks Torčello, apmēram jūdzes attālumā, uzliesmojis ar jaunu spēku. Laiks šeit mainijas diezgan ātri migla bija izklīdusi un redza­mība nedaudz uzlabojas. Visapkārt dažādos virzienos slīdēja laivu gaismas.

Viņš atkal uzmanīgi ieklausījās.

Nekā.

Viņš no jauna iedarbinaja motorus.

Kasiopeja nomērķēja un iešava starpsiena, dažu collu attālu­mā no Viktora kājas. Eli nevienam nevelēja ļaunu. Kāpēc Zovastinai vajadzēja viņu nogalinat? Viņa joprojām turēja Viktoru uz grauda. Kāpēc? Viņa tikai ar pulem, caur sakostiem zo­biem spēja izteikt šos vārdus, dnzak lūdzoši neka paveļoši.

-Zovastina ir ļoti mērķtiecīga sieviete. jūsu Eli viņai traucēja.

Viņš bija vēsturnieks. Ka viņš varēja būt bīstams? Cik drausmīgi bija runai par mīļoto cilvēku pagātnes forma.

Ūdens klusi skalojas gar zemu iegrimušo laivas korpusu, kas joprojām šūpojas vēja.

-Jus būtu pārsteigtā, ja uzzinātu, cik viegli viņa novāc cilvē­kus.

Šada izvairīšanas no atbildes vēl vairak aizkaitināja Kasiopeju. Stūrējiet taču to sasodīto laivu! Viņa vēroja vīrieti no laivas preteja borta. Saciet braukt, leni un mierīgi.

Uz kurieni?

Uz Svēta Marka laukumu.

Viktors pagriezās un iedarbināja droseli, bet tad strauji sagrie­za laivu pa kreisi, liekot klajam zem kājam sašūpoties. Izmanto­jot apjukuma bridi, kad sieviete pulējās saglabat līdzsvaru, Vik­tors metas viņai virsu.

Viktors zinaja, ka sieviete janogalina. Viņa bija lieciniece pa­rak daudzam neveiksmēm ja tas viss naks gaisma, viņš neglāb­jami zaudēs Zovastinas uzticību.

Nemaz nerunājot par to, kas notika ar Rafaelu.

Ar kreiso roku pieķeries pie pakaļgala kabīnes durvju augš­malas, viņš iešūpojas un ies pora ar zabakiem pa sievietes rokam.

Viņa atvairīja triecienu un krita uz priekšu.

Cīniņa laukums bija tikai paris metru plats. Abas puses laivai bija izkapšanas atveres. Motoriem kaucot, bez. vadības atstata lai­va šūpojās viļņos. Šļakatas gāzās pari vējstiklam. Joprojām turē­dama roka ieroci, sieviete īsti nespēja atgul līdzsvaru.

Viņš atvēzējas un trapija ar delnu pa sievietes žokli. Viņa gāzās atpakaļ un atsitas pret kaut ko ar pakausi. Izmantojot šo bri­di, Viktors atkal pagrieza stūri un samazinaja motora apgriezie­nus. Viņš raizējas par viltīgajiem sēkļiem un ūdenszāļu cilpām. Pa kreisi vīdēja ugunsgrēka apgaismota Torčello sala. Laiva viļ­ņos sašūpojas, un sieviete pieskārās sasistajai galvai.

Viņš nolēma atstat visu dabas spēku ziņa.

Un parmeta sievieti par bortu.