Nodevība Venēcijā

67

Vincenti veda Findsiju ārpus mājas teritorijas pa akmeņainu taku, kas vijas augšup kalnos. Viņš bija licis nolīdzināt seno celi­ņu, dažas vietas iecirst akmeņos pakapienus un ierīkot elektrisko apgaismojumu, jo zinaja, ka turpmāk nāksies šeit staigat visai bie­ži. Gan taka, gan kalns atradas viņa zemes īpašumos. Ikreiz, do­damies šurp, viņš atcerejas, ka vecais dziednieks kaķa veiklība rapas pa klinšu sienu, turēdamies pie lakas ar kailajiem roku un kaju pirkstiem. Vincenti sekoja viņam pa pedam, priecīgu gaidu pārņemts, ka dels seko tēvam uz beniņiem, kur to sagaida brī­numaini pārsteigumi.

Un viņam nenācās vilties.

Pelēkas klintis ar raibam mirdzošu kristālu dzīslām apņēma viņus ka dabas būvētas katedrales sienas. Vincenti kājas no pie­pūles smeldza, un elpa plēsa pušu plaušas. Pakapies vēl mazliet augstak, viņš norausa no pieres sviedru lāsītes.

Kalsnais un stiegrainais Lindsijs nemaz neizskatijas noguris.

Nokļuvis uz augstākās kores, Vincenti atviegloti nopūtās. Uz rietumiem Federācija. Uz austrumiem Ķīna. mēs stavam krust­celēs.

Lindsijs vēroja ainavu. Pēcpusdienas saule apspīdēja talas, stā­vās kraujas un virsotnes. Ielejas klusumā aizrikšoja zirgu ganām­pulks.

Vincenti šis bija priecīgs brīdis. Saruna ar Karīnu Valdi bija viņa atmodinājusi velmi pēc atzinības. Viņš bija izdarījis izcilu atklajumu un spējis iegūt par to neierobežotu kontroli. Tas bija liels sasniegums, zinot, ka šis reģions vēl nesen piedereja Padomju Savienībai. Taču viss mainijas, kad izveidojas Federācija, un viņš ar Venēcijas Pigas starpniecību prasmīgi izmantoja šis parmaiņas sava laba.

Tur, viņš noradīja uz plaisu klinti. Jālien cauri.

Pirms trīsdesmit gadiem bija vieglāk izkļūt caur šauro eju, jo tad viņš svēra par simt piecdesmit mārciņām mazak. Tagad iz­spraukties varēja tikai ar lielam pulem.

Aiz plaisas īss tunelis veda uz peleku kambari ar robainiem, velvētiem akmens griestiem, ko no visam pusēm ieskava augstas klinšu sienas. No ieejas taja ieplūda blava gaisma. Vincenti ap­stajas pie elektrības paneļa un ieslēdza pie griestiem piekārtās kvēlspuldzes. Tas apgaismoja divus dīķus, katru apmēram des­mit pedu diametra viens bija rudi brūns, otrs zaļgana juras putu krasā.

Šajos kalnos ir daudz karsto avotu, viņš paskaidroja. No seniem laikiem līdz pat mūsdienām vietejie iedzīvotāji tic, ka tiem piemīt vērtīgas ārstnieciskās īpašības. Šaja gadījuma viņiem ir taisnība.

Kāpēc vajadzēja tos apgaismot?

Vincenti paraustīja plecus. Lai izpētītu ūdeni, turklāt, ka re­dzi, tie ir skaistās atšķirīgas krasas.

Un šeit dzīvo arheji?

Vincenti noradīja uz zaļgano dīķi. Tur ir to mājvieta.

Lindsijs pieliecas un iemerca plaukstu ūdenī. Par caurspīdīgo virsmu parskreja sīki vilnīši. Dīķi vairs nebija augu, ko Vincenti skatīja, pirmoreiz šeit atnakot. Tie laikam jau sen iznīkuši. Taču tas nebija svarīgi.

Mazliet pari simt grādiem, viņš teica par ūdens temperatū­ru. bet musu veiktas modifikācijas tagad ļauj bakterijam dzīvot istabas temperatūra.

Viens no kindsija uzdevumiem bija sagatavot rīcības plānu ka atbildēt uz Zovastinas uzbrukumu, kad bus vajadzīgs liels pretlīdzekļa daudzums. Tāpēc Vincenti jautāja: Vai mēs esam gatavi rīkoties?

Nelielos daudzumos audzēt baktērijas izmantošanai zoono­zes bija viegli, bet liela mēroga ražošana bus pavisam kas cits.

To Vincenti jau pats bija nopratis un tāpēc lūdza Artura Be­nua aizdevumu. Būs jābūvē infrastruktūra, jāpieņem darbinieki, jāveido izplatīšanas tikli, jāveic papildu pētījumi. Tas viss prasīs milzīgus kapitālieguldījumus.

mēs varam šim mērķim pielāgot ražotnes Francija un Spāni­jā, paskaidroja kindsijs. Tomēr vēlāk es ieteiktu izveidot atse­višķu rupnicu, ja jau mums vajadzēs miljoniem litru, kabi, ka šis baktērijas tik viegli vairojas.

Laiks pārliecināties, vai šie plāni viņu tiešām interese. Vai esi kādreiz sapņojis par iekļūšanu vēsturē?

Lindsijs iesmejas. Kurš tad nav?

Es domāju tiešam ierakstīt savu vardu vēsture ka izcila zi­nātniskā atklajuma autoram. Ja nu es varētu piešķirt tev šo godu? Vai tu to gribētu?

Ka jau teicu kurš negribētu?

Iedomājies, ka pēc daudziem gadu desmitiem skolēni mekles enciklopēdijas informāciju par HIV un AIDS un atradis tur ta­vu vardu uzzinās, ka tu palīdzēji uzvarēt 20. gadsimta ļaunako sērgu. Viņš atcerējas savu prieku, pirmoreiz, to iztēlojoties. arī Lindsija seja bija līdzīga izteiksme ziņkāre un pārsteigums. Vai vēlies iegūt daļu šis slavas?

Protams, viņš atbildēja nevilcinoties.

Es varu tev to sagadat. Bet ar dažiem noteikumiem. Lieki būtu teikt, ka es viens nevaru paveikt visu. Man ir vajadzīgs biolo­ģijas speciālists, kas personiski parraudzis ražošanu. Protams, ļoti svarīga ir arī drošība. Kad bus iesniegti patentu pieteikumi, es va­rēšu uzelpot vieglāk, tomēr kadam ir jasaglaba modrība arī ikdie­na. Tu, Grant, esi vispiemērotākais cilvēks. Par to tu saņemsi at­klajuma līdzautora godu un dāsnu atlīdzību. Dāsnu tas nozīme miljonus.

Lindsijs pavēra muti, lai kaut ko teiktu, bet Vincenti pacēla pirkstu.

Ta bija vienošanas patīkama daļa. Tagad būs nepatīkama. Ja tu saksi man traucēt, ja kļusi parak alkatīgs, es likšu O'Koneram ielaist tev lodi piere. Es jau ieminējos, ka mēs tiekam gala ar konkurentiem. Tagad paskaidrošu tuvāk.

Viņš pastastija Lindsijam par dāņu mikrobiologu, kuru 1997. gada pusdzīvu atrada uz ielas pie laboratorijas ēkas. kāds Kalifornijas zinātnieks vienkārši pazuda, viņa nomaļais auto bija pa­mests pie tilta, bet līķis ta arī netika atrasts. vēl viens zinātnieks lika atrasts lauku ceļa mala Anglija, laikam nezināmā autovadī­tāja notriekts. vēl viens noslepkavots lauku māja Francija. kāds cits zinātnieks gaja boja pavisam dīvaini pirms desmit gadiem tika atrasts viņa līķis, iesprūdis laboratorijas lielas saldētavas ventilācijas luka. 1999. gada pieci zinātnieki gaja boja privātās lidmašīnas avarija vīrs Melnas juras.

Viņi visi stradaja mūsu konkurentu laba, paskaidroja Vin­centi. Viņu darbam bija panākumi. Parak lieli. Tāpēc, Grant, klausi man. Ja būsi pateicīgs par izdevību, ko esmu tev sagadajis, mēs abi nodzīvosim līdz sirmam vecumam ka ļoti bagati viri.

Es tev raizes nesagadašu.

Vincenti saprata, ka izvelejies pareizi. Lindsijs bija lieliski ti­cis gala ar Zovastinu, ne reizi neatklajot patiesību par pretlīdzek­ļiem. Viņš arī bija labi rūpējies par laboratorijas drošību. Viss bija izdevies lieliski, un krietna daļa nopelnu par to pienācās šim vī­ram.

Tomēr kāds jautājums man nedod mieru, viņš atzinās.

Vincenti nosprieda neliegt atbildi.

Kāpēc tagad? Tu ilgi glabaji šo līdzekli noslēpuma. Kāpēc nenogaidīt vel?

-Zovastinas kara plānu deļ tagad ir īstais brīdis. Viņa mums nodrošināja iespēju veikt pētījumus pilnīga slepenība. Tagad es neredzu jēgu gaidīt vēl ilgāk. Man jāaptur Zovastina, kamēr viņa nav aizgājusi par talu. Bet ko teiksi tu, Grant? Vai tagad, kad zini visu, kaut kas tevi uztrauc?

Tu glabaji šo noslēpumu divdesmit gadus. Es to uzzināju pirms stundas. Man par to galva nesāp.

Vincenti pasmaidīja. Pareiza attieksme. Publicitate bus mil­zīga. Tu arī nonāksi uzmanības loka. Bet drīkstēsi teikt tikai to, ko likšu, tāpēc esi uzmanīgs un lieki nepļāpā. Esi vairak redzams neka dzirdams. Drīz tavs vārds nonāks dižgaru vidu. Viņš ar rokam uzzīmēja gaisa iedomātu rami. Grants Lindsijs, viens no HIV sakavejiem.

lzklausas jauki.

mēs izdarīsim paziņojumu tuvāko trīsdesmit dienu laika, bet vispirms tev jāsadarbojas ar maniem patentu juristiem. Es gata­vojos rit pavēstīt viņiem par musu atklājumu. Kad sniegšu īsto paziņojumu, tev jābūt man līdzas uz paaugstinājuma. Man vaja­dzēs arī paraugus tos lieliski varēs fotografēt. Un baktēriju attē­lus. Liksim sabiedrisko attiecību speciālistiem sagādāt. Tas bus varens šovs.

Vai vēl kāds zina par to?

Vincenti papurinaja galvu. Neviena dzīva dvēsele, tikai kāda sieviete mana nama, kas pašlaik izbauda atveseļošanos. Mums bus vajadzīgs kāds izārstēts slimnieks, ko izradīt, un viņa gluži labi deres šai lomai.

Lindsijs piegāja pie otra dīķa. Dīvaini, ka viņš nebija pamanī­jis, kas atrodas abu ūdenstilpju dibena. arī tas bija viens no iemesliem, Kāpēc Vincenti bija izraudzījies viņu. I!s jau teicu, ka ši ir ļoti sena vieta. Vai redzi burtus dīķu dibena?

Lindsijs palūkojas uz tiem.

Sengrieķu valoda tie nozīme "dzīvība". Man nav ne jausmas, ka tie te radušies. No veca dziednieka izdevās uzzināt, ka grieķi kādreiz pielūdza šo apvidu, tāpēc tas arī varētu būt izskaidro­jums. Viņ: šo kalnu sauca par "Augstāko punktu", ko angliski varētu tulkot arī ka "kāpnes". Kāpēc? Laikam tam ir kāda saistī­ba ar aziātu doto nosaukumu šai vietai. Arima. Esmu nolēmis šadi nosaukt savu īpašumu.

Braucot šurp, es redzēju uzrakstu uz vārtiem. Attico. Ko tas nozīmē?

To pašu, ko Arima, tikai itāliešu valoda. Augstākā vieta, piemeram, bēniņi.